Premjers norādīja, ka Ekonomikas ministrijai (EM) uzdots strādāt ar potenciālajiem investoriem, lai izvērtētu, kur un kas būvēs šo termināli. Kariņš norādīja, ka šis ir vidēja termiņa projekts. 

Savukārt īstermiņā EM turpinās sarunas ar Igauniju un Somiju, lai jau šā gada nogalē varētu nodrošināt dabasgāzes piegādes no topošā Paldisku LNG termināļa Igaunijā, kas varētu tikt uzbūvēts jau šogad.

Tāpat tiks turpinātas sašķidrinātās gāzes piegādes no Klaipēdas LNG termināļa, piebilda Kariņš. 

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) sacīja, ka sarunas ar privātajiem investoriem jau notiek un šie uzņēmēji ir informējuši, ka Latvijas LNG terminālis varētu sākt darbu 2023.-2024.gadā. 

Vitenbergs uzsvēra, ka sarunās ar investoriem EM pieturās pie pozīcijas, ka projektam jātiek īstenotam uz pilnībā komerciāliem pamatiem un valsts iesaistei tajā jābūt pēc iespējas mazākai. 

Ekonomikas ministrs apliecināja, ka par potenciālajām LNG termināļa būvniecības vietām varētu tikt izvēlēta Skulte vai Rīga un šīs lokācijas par piemērotākajām atzinuši arī tie investori, kas iepriekš šādās sarunās nav piedalījušies. 

Vienlaikus Vitenbergs atzina, ka komersanti vēlētos zināmas garantijas no valsts puses, piemēram, noteiktu garantētu iepirktās LNG apmēru, vai arī noteiktu slieksni, līdz kuram valsts palīdzētu segt termināļa operacionālās izmaksas. 

Tāpat komersanti vēlētos garantijas, ka Latvija pērk LNG, nevis kādā brīdī atgriežas pie Krievijas dabasgāzes pirkšanas.

Vitenbergs uzsvēra, ka topošie grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz aizliegt Krievijas dabasgāzes iegādi, sniegtu šādas garantijas. 

Ekonomikas ministrs informēja, ka vizītes laikā ASV notikušas sarunas ar lieliem LNG nozares spēlētājiem par LNG piegādēm Latvijai, un gatavību tirgot LNG pauduši seši komersanti. Vitenbergs sacīja ka “Latvenergo” izvērtēs piedāvājumus, izvēlēsies labākos un slēgs sadarbības līgumu. 

Jautāts, kā saredz Latvijas LNG termināļa potenciālo noslodzi, jo tas varētu būt jau trešais terminālis Baltijas valstīs un Baltijas vajadzības pilnībā spētu nodrošināt Klaipēdas un Paldisku LNG termināļi, Vitenbergs uzsvēra, ka Latvijas priekšrocība ir spēja nodrošināt pilnu infrastruktūras ciklu ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. 

“Pateicoties šādām priekšrocībām, lēmumu varēsim pieņemt neatkarīgi no kaimiņiem. Iespējams, ka kaimiņvalstu uzņēmējus varēsim aicināt piedalīties Latvijas termināļa projektā,” teica Vitenbergs. 

Savukārt premjers Kariņš sacīja, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuves dēļ Latvijas terminālis vidējā termiņā varētu būt lētākais un izdevīgākais Baltijas valstīs. Premjers norādīja, ka gan Klaipēdas terminālis, gan plānotais Paldisku terminālis ir peldošas regazifikācijas iekārtas un tiem ir augstākas tekošās izmaksas un ierobežota caurplūdes spēja. 

Latvijas termināļa priekšrocība būtu tā, ka gāzi nebūtu jāuzglabā pašā terminālī, bet tā glabātos Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, teica Kariņš. 

Vitenbergs arī informēja, ka koalīcija konceptuāli vienojusies no 1.janvāra pārtraukt Krievijas dabasgāzes importu, taču jau šogad notiks pakāpeniska atteikšanās no tās. Nākamā gada sākums izvēlēts tādēļ, lai Latvijas lēmumu saskaņotu ar Igaunijas un Somijas lēmumiem un izvairītos no iespējas, ka Krievijas gāzi Latvijā pārdod Igaunijas vai Somijas komersanti. 

Savukārt, jautāts, vai Latvijas dabasgāzes rezerves ir pietiekamas, Vitenbergs skaidroja, ka šogad gāzes iesūknēšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē sākta pāris mēnešus agrāk nekā tradicionāli, tāpat aprīlī un maijā Klaipēdas LNG terminālī pienāks divi kuģi ar “Latvenergo” nopirktajām divām teravatstundām (TWh) gāzes. 

Vitenbergs skaidroja, ka Inčukalna krātuvē šopavasar bija saglabājušās arī lielākas rezerves, līdz ar to patlaban krātuvē ir 7,5 TWh dabasgāzes. Iesūknējot vēl divas “Latvenergo” nopirktās TWh, rezervēm esot jābūt pietiekamām. 

Vitenbergs informēja, ka skaidrība par to, kurš komersants un kur būvēs Latvijas LNG termināli, varētu būt jau pāris tuvāko nedēļu laikā. 

Ekonomikas ministrs piebilda, ka EM turpinās virzību uz atkarības mazināšanu no fosilā kurināmā, tāpēc plānotas atbalsta programmas gan pašvaldību siltumapgādes uzņēmumu pārejai no fosilā kurināmā uz vietējiem atjaunojamajiem energoresursiem, gan arī atbalsta programmas uzņēmējiem, kuri pārorientēs savus uzņēmumus un kļūs energoneatkarīgi. 

Labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) norādīja, ka tuvākās divās nedēļās notiks tikšanās ar diviem, trim potenciālajiem LNG termināla Latvijā ieviesējiem, kas varētu pretendēt uz šo iespēju. Tuvāko divu nedēļu laikā būs jāpieņem lēmums, ar kuru partneri “ejam tālāk šo ceļu”, atzīmēja Eglītis.

Politiķis norādīja, ka konsultācijas šajos jautājumos notiks ar AS “Latvenergo” un dabasgāzes sistēmas operatoru AS “Conexus Baltic Grid”.