Civilprocesa likumā apstiprināti grozījumi, kas paredz iespēju parādu līdz 1500 latiem piedzīt daudz ātrāk. Liepājas namu apsaimniekotāji cer, ka grozījumi ļaus sekmīgāk cīnīties ar mazajiem parādniekiem.

Grozījumi veikti Civilprocesa likumā un tie paredz, ka prasības par maza apmēra lietām, t.i., līdz 1500 latiem tiesnesis ierosina uz rakstveida prasības pieteikuma pamata un lietu var izskatīt arī bez abu pušu klātbūtnes, tā krietni samazinot tiesāšanās laiku.

Saskaņā ar jauno kārtību namu apsaimniekotājs iesniedz prasību tiesā. Ja to atzīst par pamatotu, tad atbildētājam, t.i., parādniekam uz deklarēto adresi nosūta prasības pieteikumu, tam pievienoto dokumentu norakstu un paskaidrojuma veidlapu. Paskaidrojums jāiesniedz 30 dienu laikā, pēc tā nosūtīšanas. Pēc 30 dienām lietu turpina skatīt neatkarīgi no tā, vai paskaidrojums ir saņemts. Lietu skata bez abu pušu klātbūtnes, ja puses vai tiesnesis nav paudis pretējo. Par tiesas spriedumu tiek paziņots nosūtot vēstuli. Ja pēc lēmuma paziņošanas, 30 dienu laikā netiek iesniegta kasācijas sūdzība, lēmums stājas spēkā un, ja tas ir pozitīvs apsaimiekotājam, lieta tiek nodota zvērinātam tiesas izpildītājam.

“Piedzinējam, šajā gadījumā apsaimiekotājam ir tiesības izvēlēties piedzīšanas izpildes līdzekli, t.i., piedziņas vēršanu uz naudas līdzekļiem, kustamu mantu vai nekustamu īpašumu,” telefonsarunā skaidro zvērinātu tiesas izpildāja Agnese Biķe. “Sākotnēji tiesu izpildītājs parādniekam nosūta paziņojumu un aicina parādu samaksāt labprātīgi,” teica Biķe. Tikai tad, ja tas netiek darīts, piedziņa tiek vērsta uz naudas līdzekļiem vai mantu.

“Ja piedziņa jāvērš uz naudas līdzekļiem, darba samaksu vai tam pielīdzinātiem maksājumiem, tad tiesu izpildītājs uz parādnieka darba vietu nosūta rīkojumu,” skaidro Biķe. Parāda segšanai no darba algas ietur 30%.

“Ja parādniekam nav naudas līdzekļu, bet nekustamais vai kustamais īpašums, tad mēs vadamies pēc samērīguma principa. Ja parāda summa, piemēram, ir 300 lati, tad nebūtu prātīgi tirgot nekustamo īpašumu, jo procesa izmaksas var pārsniegt parāda summu. Šādā gadījumā jāmeklē citi varianti,” norāda Biķe.

Ja parādniekam nav regulāri ienākumi, ne īpašums, tad tiek sekots līdzi viņa situācijai un gaidīs, kad parādīsies ieņēmumi.

“Veiktās izmaiņas namu apsaimniekotājiem ļautu paātrināt tiesvedības procesu. Šobrīd namu apsaimniekotāju tiesā iesniegtās lietas labākajā gadījumā tiek skatīta pēc gada,” portālam saka Liepājas namu apsaimniekotāja (LNA) Juridiskās daļas vadītājs Viktors Zīverts. Šajā laika posmā parāds aug gan par piegādāto siltumu, gan citiem pakalpojumiem. Lai no nemaksātāju parādiem neciestu pārējie iedzīvotāji, apsaimniekotājs ņem kredītu vai tērē apsaimniekošanas naudu, esošo situāciju raksturo Zīverts.

“Neloloju cerības, ka situācija varētu strauji uzlaboties. Tas būtu viens no solīšiem, lai namu apsaimniekotāji varētu sekmīgāk cīnīties ar parādniekiem,” likuma grozījumus vērtē Zīverts.

LNA pašlaik gatavo vairākas lietas iesniegšanai tiesā. Zīverts nešaubās, ka tiesas lēmumi apsaimniekotājiem būs labvēlīgi. “Tiesas lēmumam 99% gadījumu jābūt apsaimniekotājam labvēlīgam, jo mūsu prasības ir elementāras. Mēs vēlamies saņemt samaksu par nodrošināto pakalpojumu,” teica Zīverts.

Atbildot uz jautājumu, vai šādi namu apsaimniekotāji tiesā neiesniegs katru kavēto maksājumu arī 100 latu apmērā, Zīverts atbildēja: “Tā būtu jābūt. Ja klients nav mēnesi maksājis, tad likums atļauj veikt sankcijas. Godīgi sakot, šobrīd daudziem parādu slogs ir liels, jo daudzas lietas ir ielaistas. Šobrīd cenšamies aktualizēt parādus, kuru apjoms ir līdz tūkstotim. Ja parāds ir 200, 300, 500 latu un ar to sāk strādāt šobrīd, tad ir vēl cerība naudu atgūt. Savukārt, ja parāds jau ir divi, trīs, četri tūkstoši, tad iespēja to atgūt ir ļoti zema.”

Viņš gan piebilda, ka esošās situācija ir sekas ekonomiskajai krīzei. “Ja cilvēkiem būtu darbs, ja cilvēkiem būtu labāk situēti, tad šāds stāvoklis vienkārši nebūtu.”

Uzziņai
Piedziņas vēršanai nav pakļauts:
– Mājas iekārtas un mājturības priekšmeti, apģērbs, kas nepieciešams parādniekam, viņa ģimenes locekļiem, kā arī personām, kuras atrodas viņa apgādībā: 
1) ikdienā valkājamais nepieciešamais apģērbs, apavi un veļa; 
2) gultas piederumi, gultas drēbes un dvieļi; 
3) virtuves un galda piederumi, kuri nepieciešami ikdienas lietošanai; 
4) mēbeles — pa vienai gultai un krēslam katrai personai, kā arī viens galds un viens skapis uz ģimeni; 
5) visi bērnu piederumi. 
–  Mājās esošie pārtikas produkti tādā daudzumā, kāds nepieciešams parādnieka un viņa ģimenes locekļu uzturēšanai triju mēnešu laikā. 
– Nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu, bet uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā – nauda 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu. 
– Kurināmais, kas nepieciešams ģimenei ēdiena gatavošanai un dzīvojamās telpas apsildīšanai apkurināšanas sezonas laikā. 
– Grāmatas, instrumenti un rīki, kas nepieciešami parādniekam viņa personīgajā ikdienas darbā, sagādājot iztikai vajadzīgos līdzekļus. 
– Kustamā manta, kas pēc Civillikuma atzīstama par nekustamā īpašuma piederumu, – atsevišķi no šā nekustamā īpašuma. 
– Dievnami un rituāla priekšmeti.
– Lauksaimniecības inventārs, tas ir, zemkopības rīki, tehnika, lopi un sēkla, kas nepieciešami zemnieku saimniecībā, līdz ar barības daudzumu, kāds nepieciešams attiecīgās saimniecības lopu uzturēšanai līdz jaunai ražai. Kādi zemkopības rīki, cik lopu un kādi barības daudzumi uzskatāmi par nepieciešamiem, nosaka zemkopības ministra instrukcija. 
– Uz ģimeni viena govs vai kaza un viena cūka, kā arī lopbarība tādā daudzumā, kāds nepieciešams līdz jaunas lopbarības ievākšanai vai līdz lopu dzīšanai ganībās. 

Avots: Civilprocesa likuma 1. pielikums