Ar ziediem rokās un asarām acīs viņi sagaida savus mīļos nokāpjam no “Virsaiša” klāja. Apkārt jūtams milzīgs mājās pārnākšanas prieks, un sirds straujāk trīs ikvienam no klātesošajiem.

“Esam atbraukuši sagaidīt savu mammu un vecmammu. Šī ir svētku diena mums visiem. Kamēr gaidījām, tikmēr mazajai jau divi zobiņi izauguši. Brīžiem mums bija grūtāk krastā, brīžiem viņiem uz klāja. Labi, ka mūsdienās ir videozvana iespējas, tas visu padara vieglāku, tomēr ilgojāmies ļoti,” stāvot pie bērnu ratiņiem, saka liepājnieki Laima un Roberts.  

Turot bērnu uz rokām, Klaudija Ilaķe veras kuģa virzienā un pastāsta: “Gaidām tēti. Esam kopā ar vīra vecākiem. Vīrs uz klāja ir atbalsta speciālists.

Bērnam bija tikai desmit mēneši, kad tētis aizgāja jūrā, tagad jau gadiņš un trīs, pusgads riņķī. Tas likās ārkārtīgi garš, un šobrīd esmu priecīga, ka satikšanās mirklis beidzot klāt.”

Satiekam arī Natāliju Baškevicu, kas māj vīram, kurš vēl atrodas uz kuģa un tikai grasās nokāpt. Atnākuši abi ar dēlu Adrianu. “Sagaidām vīru un tēti, kurš uz klāja ir dižmatrozis. Tagad jūtos fantastiski, pusgadu bija prom, teikšu godīgi, ka griezos mazliet kā vāvere ritenī. Viss bija dubulti jādara, un viegli tas nav. Dēls visus sešus mēnešus katru dienu ilgojās pēc tēta, tagad nu beidzot būs iespēja apskaut un samīļot,” sirsnīgi stāsta Natālija.

Ar rožu pušķi rokās stāv vīrietis un neatrauj skatienu no kuģa. “Gaidu Sintiju Reķi. Sajūtas patīkamas, esmu noilgojies, tā tomēr ilga prombūtne. Grūti, kad viņas nav blakus, bet citas izvēles jau nav,” atklāj Sintijas civilvīrs Arnis Saproņenkovs.

Štāba un apgādes kuģis “Virsaitis” no 2022. gada 8. janvāra nodrošināja SNMCMG1 štāba darbību, kas ir viena no četrām NATO pastāvīgajām jūras spēku grupām. Latvijas bruņotie spēki tajā piedalās jau kopš 2007. gada.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.