Ilze Ozoliņa: Lai beidzas karš Ukrainā, lai Putins ver elles vārtus
Aizvadītajās brīvdienās daudzu skati vērās naksnīgajās debesīs, jo acis priecēja gan fantastiski burvīgs pilnmēness, gan zvaigžņu lietus. Es redzēju vien divas krītošas zvaigznes jeb, precīzāk, meteorus. Protams, ievēlējos vēlēšanos.
liepajniekiem.lv
Šoreiz gan nospriedu, ka meteoru birumam vajadzētu būt īpaši intensīvam, lai katrs cilvēks pagūtu ievēlēties visu, kas uz sirds.
Ierastām vēlēšanām nākušas klāt vēl daudz citas, par kurām vēl pirms dažiem gadiem pat nespējām aizdomāties. Droši vien ne viens vien, pamanot uzplaiksnījumu debesīs, domās sacīja – lai kovida sērga ir pagātne, lai beidzas karš Ukrainā, lai Putins beidzot ver elles vārtus.
Kā zināms, vēlēšanās gan nedrīkst izteikt skaļi, tad tās nepiepildīsies, taču man būtu interesanti uzzināt, kādas vēl ilgas Latvijas iedzīvotāji sūta kosmosā.
Dažas varu uzminēt: kāds no deputātu kandidātiem noteikti lūdza, lai viņu rudenī ievēl Saeimā, cits krītošam debesu ķermenim domās pavēlēja darīt visu, lai viņš kļūtu par premjeru. Gan jau, ka debesu jums saklausīja arī lūgumu sohraņi naši pametņiki.
Vēlēšanās mēs iedomājamies bieži – pūšot svecītes dzimšanas dienas tortē, gadumijā, pirmo reizi ejot pāri tiltam utt. Diemžēl tās piepildās vien retumis, visbiežāk – nekad. Pretējā gadījumā mēs visi būtu veseli, sprauni, skaisti, veiksmīgi, bagāti un vareni.
Reiz aizdomājos, ka varbūt vēlēšanās nepiepildās tāpēc, ka citi masveidā ievēlas visādus štruntus jeb, tā teikt, piesārņo ēteru.
Līdzīgi kā lūgt Dievam, lai “varu iespraukties kāzu kleitā”, “lai man lidmašīnā blakus nesēž spiedzošs bērnelis” vai, “lai manu rožu pumpurus nemoka laputis”. Vai tad aiz šīm nejēdzībām var saklausīt patiesas ciešanas?
Taču cilvēki ar muļķībām piesārņo ne tikai visuma ēteru, bet arī sociālos tīklus. Lai arī kā tu no šiem īpatņiem censtos izvairīties, kāds noteikti tevi sasniegs.
Šonedēļ mani tviterī notvēra kārtējais video no tiktoka par “ķīmiju vai kovidu, ko uz mums kaisa no debesīm”. Šķita, ka šis daudz apzelētais temats jau ir pagātne, taču nē – kāda kundze pusmūžā, video satraukti žestikulējot, stāsta par “ķīmiskām trasēm Pierīgā, kuru dēļ debesis paliek kā spalvas”.
Civilās aviācijas aģentūrai atkal nācās skaidrot, ka debesīs aiz lidmašīnām redzamās baltās sliedes ir pār Latviju tranzītā lidojušo gaisa kuģu dzinēju atstātās inversijas gāzu sliedes. “Šo parādību sauc arī par gaisa kuģa dzinēju atstāto kondensācijas taku, kas ir normāla un aviācijā ierasta parādība,” klāsta aģentūra.
Tomēr gandrīz 700 cilvēki atzīmējuši, ka viņiem šis “ķīmisko trašu” video paticis. Ziniet, man arī patiktu, bet tikai ar nosacījumu, ka dramatiskā meldiņa vietā, kas skan tā fonā, būtu dzirdama repera Gacho dziesma “Stampā grīdu”, kas sākas ar teikumiem: “Kas var pārspēt mūs? Mūs diezgan grūti ārstēt būs! Jūs mūs neizārstēsiet! Es saku – neizārstēsiet!”
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.