Pirmdienas vakarā uz koncertzāles “Dzintari” skatuves valdīja liels karstums. Īpaši to izjuta tie, kuri satraukti gaidīja, kad viņiem pasniegs balvu – Moldovas pārstāve Natālija Gordienko, kura ieguva pirmo vietu, liepājnieks Andris Ērglis un Ukrainas duets “Barselona”, kuri dalīja otro vietu, un Polijas soliste Marina, kura palika trešā. Taču līdz pat pēdējam brīdim neviens, arī žurnālisti, nezināja, kas kļūs par festivāla “Jaunais vilnis” patroneses Allas Pugačovas favorītu, kuram viņa pasniegs 50 tūkstošus dolāru tālākās karjeras attīstībai. Šogad Krievijas dīvu savaldzināja poliete Marina un puišu grupa no Kazahstānas “RinGo”. Četrotne arī ieguva skatītāju balvu, kas daudzos tomēr viesa šaubas par rezultātu patiesumu.

Pieres rauca gan skatītāji, kuri paziņojumu neuztvēra ar skaļiem aplausiem, gan preses pārstāvji, kuri dzirdēja, ka Ergli ikreiz uzņēma un pavadīja ar visskaļākajām ovācijām un saucieniem “Bravo”, un bija pārliecināti par Latvijas pārstāvja uzvaru šajā kategorijā. Ne mazāks pārsteigums bija jūrmalnieku izraudzītā simpātija – dalībnieks no Grieķijas Kostasu Martaki.

Pārgalvīgo nav daudz

Neskatoties uz to, ka pirmdienas vakarā Jūrmalā lija stiprs lietus un pūta auksts vējš, pie koncertzāles “Dzintari” ļaužu pulks, kas cerēja ieraudzīt Krievijas slavenības, nemazinājās. Taču daudziem nācās vilties, jo savus elkus tā arī neieraudzīja. Ne visas mūzikas zvaigznes bija tik pārgalvīgas kā jauniešu mīlulis Dima Bilans, kurš svētdienas vakarā savā jaunības maksimālismā izdomāja izkāpt no auto, lai nofotografētos ar fanēm. Taču, kad kāda bižaina, manāmi iereibusi blondīne sāka pašlaik Krievijā vislabāk apmaksāto dziedātāju kaislīgi apkampt un bučot, mūziķis ātri vien ietrausās atpakaļ mašīnā.

Kopā šogad “Jaunā viļņa” ietvaros notika seši koncerti, katru no tiem apmeklēja aptuveni trīs tūkstoši cilvēku. Kas tad bija šie ļaudis? Gan vecāka gadagājuma dāmas, gan stilīgi jaunieši, gan solīdi ģērbti, bagāti kungi kopā ar sievietēm, kuras pat vēsajā vakarā ieradās skaistās, dekoltētās vakarkleitās, gan cilvēki no tālākām ārvalstīm, kuri, domājams, pavadīja vai bija ieradušies atbalstīt kādu no konkursantiem. Par ārzemnieku klātbūtni liecināja dažādu valstu karogi, kuri ik pa laikam tika pacelti. 

Kaut arī katra vakara nobeigumā tika paziņots, ka nākamās dienas koncerts notiks tieši septiņos un ir jāierodas laikus, neviens tā arī noteiktajā stundā nesākās. Ik pa brīdim skatītājiem tika paziņots, ka televīzija neraida signālu, lai varētu dot startu pirmajam priekšnesumam, un nekas cits neatliek, kā tikai gaidīt. Pusstundu, stundu… Nelīdzēja arī aplausi, kuri vēstīja, ka publikas pacietības mērs sāk zust. Izturība “Jaunā viļņa” apmeklētājiem tiešām bija vajadzīga. Ne tikai tāpēc, ka caurvējš lika klabēt zobiem un apskaust tos, kas pārraidi skatās mājās ar kūpošu tējas tasi rokās, bet arī tādēļ, ka atnākušie nedrīkstēja vairākas stundas pārvietoties.

Konkursu neapmeklē tikai bagātnieki

Nenoliedzami “Jaunais vilnis” tiek veidots televīzijas vērotājiem. Lai viņi gūtu lielāku prieku no šī sarīkojuma, zālē sēdošajiem bija jākļūst par marionetēm raidījuma veidotāju rokās – te viņus aicināja kādā brīdī piecelties kājās, te izņemt no mutēm košļenes, jo, redz, televīzijā nevar rādīt skaistules, kuras kaut ko gremo, te vajadzēja samierināties, ka māksliniekus aizsedz vīri ar kamerām un uz lielajiem ekrāniem rāda tikai dziedātāju sejas, ne visu priekšnesumu kopumā. Arī ar skaņu dažviet bija pašvaki, īpaši zāles labajā malā, netālu no kafejnīcas. Tur sēdošajiem nācās noklausīties glāžu šķindoņā, trauku plīšanā un dialogos starp cilvēkiem, VIP personām, no kuriem daudzus visai maz interesēja, kas notiek uz skatuves. Ik pa laikam novējoja no kafejnīcas nākoša ceptu zivju smarža, kas ne vienam vien lika domāt, kā nokļūt līdz koncertzāles teritorijā esošajām pārdotavām. Taču daudzi par ēdienu varēja tikai sapņot, jo ne katram bija pa kabatai iegādāties smalkmaizītes un dzērienus. Piemēram, ja iekārojās kafija vai mazā koliņa, nācās šķirties no lata un piecdesmit santīmiem, savukārt maza ābolmaizīte maksāja piecdesmit santīmu. Par to, ka festivālu apmeklē ne tikai bagāti ļaudis, varēja spriest arī pēc tā, ka turpat nopērkamās rozes, kuru cena bija no 3 latiem un 50 santīmiem, tā arī palika neizpirktas. Labāku peļņu guva disku un videokasešu tirgotājs, jo disku cena nepārsniedza piecus latus. Pārdevējs apliecināja, ka tirgošanās iet raiti, cilvēki pērk gandrīz visus diskus ar populārākajiem Krievijas māksliniekiem, mazāk pieprasīti esot vienīgi latviešu mūziķi, “Jaunā viļņa” bijušie dalībnieki.     

Vismaz vienreiz dzīvē aizbraukt uz “Jauno vilni” var ieteikt ikvienam. Tādēļ vien, lai redzētu, kādas tuvplānā izskatās Krievijas zvaigznes, kuras pārcietušas ne vienu vien plastisko operāciju. Ja laimēsies, iespējams, ieraudzīsit slavenības bez skatuves maskas. Jābrīdina, ka nereti vajadzēs ilgi vērties cilvēkam sejā, lai saprastu, vai tiešām tas ir tas pats cilvēks, kurš redzēts televīzijā. Piemēram, uz skatuves vienmēr šarmantā dziedātāja Andželika Varum dzīvē atgādina vēl gados jaunu vecmāmiņu ar brillēm un bezformīgu, bezgaumīgu apģērbu. Par to, ka šī sieviete ir Andželika Varum, var nojaust tikai pēc viņas balss.

Lai arī presē redzamas bildes ar māksliniekiem, kuri pastaigājas pa Jūrmalas ielām, patiesībā viņus tur nemaz tik bieži nevarēja sastapt. Lielākoties pēc uzstāšanās viņi ietraucās savos melnajos auto un devās uz viesnīcu vai svētdienas vakarā uz āfterpārtiju. Jā, žurnālistiem nobeiguma ballītē ieeja bija liegta. Iespējams, tāpēc, ka šogad preses ļaudis bija tiešām vesels bars, iespējams, tāpēc, ka no viņiem mazāk labuma nekā sliktuma – pateicības vietā par pasniegtajām vakariņām uzrakstītu, ka kāda no zvaigznēm bija pārāk ieņēmusi, kāda uzvedās nepiedienīgi, kādai vēl daudz neizlīdzinātu grumbu, kuras pēc lielākas slodzes īpaši pamanāmas. Bet nu daudz kas vienkāršiem cilvēkiem paliks neizpausts… Tāpat kā miglā tīts palika tas, kāpēc Stīvijs Vonders neieradās uz preses konferenci, kaut, pēc konkursa rīkotāju teiktā, slavenais mūziķis juties labi. Preses konferencē žurnālistiem nācās samierināties ar nebeidzamajiem konkursa organizētāju un atbalstītāju izteiktajiem pateicības vārdiem un uzdot tikai dažus jautājumus, pirms tika paziņots, ka atvēlētais laiks viņiem beidzies.

Savējie savējos atbalsta

Lai arī cik lielu vai mazu baudījumu no “Jaunā viļņa” skatīšanās guva skatītāji. Nenoliedzami, pirmdiena bija svētki ikvienam Latvijā dzīvojošajam, īpaši liepājniekiem. Jo mūsu pilsētas dziedātājs Andris Ērglis godam izcīnīja otro vietu.

“Lielākais pluss no konkursa ir atpazīstamība, ko esmu ieguvis,” izvērtēja Andris. Par mūspuses mākslinieku interesējušies ne tikai Latvijas un Krievijas mediji, bet arī, piemēram, Ukrainas, Gruzijas. Sapratuši, ka dziedātājs ir atraktīvs un apveltīts ar veselīgu humora izjūtu, televīzijas ļaudis pat piedāvājuši izspēlēt dažādus smieklīgus, divdomīgus momentus.

Andri ieraudzīt varēja ne tikai teju ikvienā pēdējā laikā Latvijā iegādājamā laikrakstā un žurnālā, bet viņš un pārējie konkursanti redzami arī kalendārā un glancētā izdevumā krievu valodā, ko dāvināja preses pārstāvjiem, kuri sekoja līdzi “Jaunā viļņa” norisei, un starptautiskā konkursa šā gada dalībniekiem un viesiem.

Par otru vērtīgāko lietu no konkursa Andris nosauc uzlaboto krievu valodas prasmi. Jau rakstījām, ka pirms konkursa liepājnieks ņēmis privātstundas krievu valodā. Taču, uzturoties vairāk nekā divas nedēļas starp konkursa rīkotājiem, kuri tikai sazinājušies krieviski, Andris smej, ka, runājot pa telefonu, pieķēris sevi atbildam kaimiņzemes mēlē. Protams, Andrim, kā otrās vietas ieguvējam, tika naudas balva – 30 tūkstoši dolāru. Mūziķis atklāja, ka par to iecerējis iegādāties labāku automašīnu. 

Izvērtējot dzīves apstākļus “Jaunā viļņa” laikā, solists secināja, ka kopumā viss bijis normāli – badā nav miris un katram konkursantam bija piešķirta istabiņa ar visām nepieciešamajām ērtībām. Slodze gan bijusi ļoti liela, īpaši tāpēc, ka neatteicies no spēles grupā “Cacao”. Lai to varētu darīt, mūziķim bijis nepieciešams saņemt no konkursa rīkotājiem atļauju, par ko gan viņi neesot bijuši sajūsmā.

Visvairāk Andrim esot žēl, ka, beidzoties konkursam, diendienā neredzēs pārējos konkursantus, kuri savā starpā kļuvuši ļoti draudzīgi. Lai arī dažs sākotnēji juties kā zvaigzne, ieraugot spēcīgos konkurentus, ātri nolaidies uz zemes. “Mums negribas, ka mēs cits citam pazustu, tāpēc ir doma, ka visi 18 “Jaunā viļņa” dalībnieki varētu sniegt koncertus Čehijā, Baltkrievijā, Ukrainā,” par iespējamiem plāniem padalījās Latvijas pārstāvis.

Jautāts, vai konkursa laikā parunājies arī ar kādu Krievijas lielo zvaigzni, Andris atbildēja noliedzoši. Visi tikai satikušies nobeiguma ballītē, banketā. Katrs – dalībnieki un viesmākslinieki – savā laikā mēģinājuši un katram bijušas atšķirīgas telpas, kur uzturējušies pirms iznākšanas uz skatuves. Taču tas nenozīmē, ka nav saņēmis nevienu rokas spiedienu no slaveniem ļaudīm. Veiksmi pirms konkursa novēlēja pats maestro Raimonds Pauls, kurš jauno dziedātāju izvirzīja “Jaunajam vilnim”, tāpat viņu konkursa laikā pasveicinājusi un svētību devusi Laima Vaikule un Jānis Stībelis. Sirsnīgus rokas spiedienus snieguši grupas “Cosmos” puiši un Intars Busulis, kuri kā konkursa bijušie laureāti bija uzaicināti viesmākslinieku statusā. Protams, pēc uzvarētāju paziņošanas, gandrīz ikviens viņu apsveicis un vēlējis panākumus arī turpmāk.

Inita Gūtmane,
“Kurzemes Vārds”

Foto no A.F.I.

“Jaunā viļņa” nobeigumā konkursanti, arī Andris Ērglis (otrais no labās), izpildīja dziesmu kopā ar Stīviju Vonderu.