Siltumapgāde

93 lati par apkuri, 83 – par apkures zudumiem, 108 lati par apkuri, 87 – par apkures zudumiem, 69 lati par apkuri – tikpat par apkures zudumiem. Tā nav zinātniskā fantastika vai sižets no šausmu filmas, bet gan reāli rēķini, kādus šā mēneša sākumā par janvārī patērēto siltumu saņēma Republikas ielas 10.nama iedzīvotāji. “Kas tie par apkures zudumiem un kā var rasties tik lielas summas?” jautā rēķinu saņēmēji.

“Mani šīs summas pārsteidz,” saka uzņēmuma “Liepājas enerģija” valdes loceklis Andris Štāls.

“Tāda ir reālā situācija, mēs neko neizdomājam, tāpēc iedzīvotājiem ir jādomā par pasākumiem siltuma ekonomijai,” saka namu apsaimniekošanas uzņēmuma “Vecliepāja” izpilddirektors Vilnis Dobelis. Viņš aicina talkā Abonentu daļas vadītāju Danu Lapeni skaidrot, kā radušās nesaprotamās apkures zudumu summas, kurām līdzvērtīgas pašlaik vismaz “Vecliepājas” apkalpojamā teritorijā nav.

Redakcija savukārt mēģināja situāciju risināt, piedāvājot visām pusēm atlikušajā apkures sezonā veikt eksperimentu.  

Apkures zudumi līdzvērtīgi maksai par visu apkuri

Šā mēneša sākumā, izņemot no pastkastītes kārtējos rēķinus par janvārī saņemtajiem pakalpojumiem, pie sirds ķēra daudzi Republikas ielas 10.nama iedzīvotāji. Lapiņā bija parādījies jauns termins apkures zudumi (atsevišķi “Vecliepājas” apsaimniekotie nami gan tos saskaņā ar projektētāju veikto aprēķinu maksā jau sen). To apjoms dažos dzīvokļos bija tikpat liels, cik maksa par patērēto siltumu, un citos tikai nedaudz mazāks, taču arī pietiekami iespaidīgs.

Kalnarāju ģimene mitinās 105 kvadrātmetru lielā dzīvoklī. Par janvārī patērēto siltumenerģiju pēc individuālā skaitītāja viņiem jāmaksā 93,73 lati un tikai par 10 latiem mazāka summa par apkures zudumiem. Ozolu ģimene mitinās 110 kvadrātmetru lielā dzīvokli, un par tā apsildīšanu janvārī jāmaksā 108,17 latu, turklāt, kā skaidro dzīvokļa saimniece, taupības nolūkos no plašā četristabu dzīvokļa apsildot tikai divas istabas un virtuvi. Par apkures zudumiem šai ģimenei jāmaksā 87,74 lati. Lāču ģimenei piederošais dzīvoklis ir 93 kvadrātmetrus liels, par tā apsildīšanu pagājušajā mēnesī aprēķināti 69,28 lati. Toties par zudumiem – 69,5 lati. Iedzīvotāji nesaprot – kur te ir loģika un kas tie par zudumiem?

Vilnis Dobelis skaidroja, ka tā esot starpība starp siltuma patēriņu, ko uzrāda mājas pagrabā esošais kopējais skaitītājs, un dzīvokļos esošo individuālo skaitītāju patēriņiem.

No Republikas ielas 10.namā esošajiem 16 dzīvokļiem siltumu “Liepājas enerģija” piegādā deviņiem – pārējo saimnieki laika gaitā no centralizētās apkures ir atteikušies, izvēloties kādu no alternatīvajiem sildīšanās veidiem, jo katrā dzīvoklī joprojām ir apkures krāsnis, ierīkoti kamīni u.tml. Piemēram, 1.dzīvokļa saimnieks Agris Klēpis, kurš pašlaik vēl tikai remontē savu dzīvokli, jau zina, ka liks apkures katlu, ko varēs kurināt gan ar malku, gan skaidām, gan citu kurināmo. Sešistabu dzīvoklis kopā ar citām telpām aizņem aptuveni 170 kvadrātmetru, un samaksāt par apkuri pēc pašreizējiem aprēķiniem būtu pārmērīgi dārgi, spriež saimnieks. Viņš gan nav priecīgs par to, ka ar šā gada sākumu mājā ir pārtraukta karstā ūdens piegāde.

A.Štāls skaidro: tas tāpēc, ka mājā nav siltummezgla, kas šo ūdeni uzsildītu. “Bet es pirku dzīvokli ar visām ērtībām, taču tagad tas ir kļuvis par dzīvokli ar daļējām ērtībām un līdz ar to ir kritusies tā vērtība,” skaidro A.Klēpis. Viņš piebilst: ja būtu patikšana, varētu sniegt tiesā prasību pret “Liepājas enerģiju”, lai tā atmaksā zaudējuma starpību. Taču, lai nu kā, bet to dzīvokļu iemītniekiem, kas no apkures savulaik ir atteikušies, tagad vismaz nav jāmaksā par apkures zudumiem. “Taču, jo vairāk mājā ir siltuma patērētāju, jo mazāka summa no katra dzīvokļa jāmaksā par zudumiem,” skaidro V.Dobelis, “jo kopējo zudumu summu sadala uz apkurināmās platības kvadrātmetriem.”

A.Štāls gan uzskata, ka šis nav vienīgais veids, kā sadalīt zudumu summu. Viņaprāt, to var dalīt uz dzīvokļu skaitu, neņemot vērā to platību. Varbūt tā būtu godīgāk, viņš prāto. D.Lapene tam nepiekrīt: “Dalīt apkures zudumus uz dzīvokļu skaitu, neņemot vērā tā platību, ir neloģiski. Tikai zudumi karstā ūdens sistēmā tiek dalīti uz dzīvokļu skaitu, neņemot vērā ne patērēto ūdens daudzumu, ne deklarēto cilvēku skaitu.” 

Skaitītāja ierīkošana iedzīvotājiem par labu nenāk

Nedienas ar maksājumiem par apkuri šās mājas iemītniekiem sākās jau pērn pavasarī, kad, saņemot rēķinus par martu un aprīli, iedzīvotāji ieraudzīja, ka tie ir gandrīz dubultojušies. Piemēram, dzīvoklim, par kura apsildīšanu iepriekš bija jāmaksā 92 lati, šī summa palielinājās līdz 174 latiem mēnesī. D.Lapene iebilst, ka salīdzināt apkures summas nebūtu pareizi, jo tarifs par apkuri ir celts par 61 procentu. Martā mājas pagrabā bija pievienots siltuma skaitītājs, turklāt arī noskaidrojies, ka notikusi kļūme un pie šīs mājas kopējā skaitītāja pievienota arī siltumnesējcaurule, kas piegādā siltumu blakus mājai Republikas ielā 8. Siltuma piegādātāji apgalvo, ka misēklis ir novērsta, to pašu saka arī namu apsaimniekotāji, un Dana Lapene paskaidro, ka par šo laiku “Liepājas enerģija” veikusi pārrēķinu. Siltuma ražotāji šo kļūdu novērtējuši par 272,93 latiem. D.Lapenei tā šķitusi par mazu, tāpēc viņa lūgusi A.Štālam skaidrojumu.

A.Štāls sacīja: mēs to aprēķinājām pēc savā rīcībā esošās metodikas, ņemot vērā cauruļvadu diametru un garumu. “Ja “Vecliepājai” ir citi aprēķini, un tur mums var pierādīt, ka tie ir pareizi, mēs esam ar mieru vēlreiz veikt pārrēķinu,” viņš sacīja. Un piebilda, ka šī māja līdz ar skaitītāja ierīkošanu ir apliecinājums tam, cik neprecīzs bija siltuma uzskaitīšanas veids pirms kopējā skaitītāja ierīkošanas. “Līdz tam šajā mājā maksu par siltumu aprēķinājām, ņemot par pamatu vidējo patēriņu uz kvadrātmetru pilsētā, un redziet, cik tas izrādījies neprecīzs,” sacīja A.Štāls.

Amatpersonas par vienu no iemesliem, kāpēc izmaksas palielinājušās, minēja to, ka iepriekš, rēķinot pēc vidējā patēriņa uz kvadrātmetru, nav ņemts vērā, ka dzīvokļos šajā mājā ir augstie griesti, kas, rēķinot pēc reālā patēriņa, izmaksas būtiski palielina, jo palielinās apsildāmā kubatūra.

Bet par šajā februārī saņemtajā rēķinā redzamo milzīgo summu, kas jāmaksā par apkures zudumiem, iedzīvotāji var pateikties 4.dzīvokļa kaimiņam, kas nebija paziņojis sava individuālā skaitītāja rādījumus, skaidroja D.Lapene. Ja tas būtu laikus izdarīts, maksa par zudumiem uz kvadrātmetru būtu samazinājusies no pašreizējiem 80 santīmiem par kvadrātmetru līdz 31 santīmam. “Bet arī tā ir ļoti liela summa,” saka 1.dzīvoklī mītošais Andis Lācis.

D.Lapene turpina: “Patiesībā apkures zudumiem bija jāparādās jau iepriekšējo mēnešu rēķinos, taču mēs tos neaprēķinājām viena iemesla dēļ – dzīvoklim 10.a vēl nebija ierīkots individuālais skaitītājs, kamēr citiem siltuma patēriņu pēc individuālajiem skaitītājiem rēķināja jau no šās apkures sezonas sākuma, bet 12. dzīvoklim jau no 2005.gada apkures sezonas sākuma. Tādējādi starpību starp mājas kopējo skaitītāju un pārējo dzīvokļu individuālo skaitītāju summu būtu bijis jāsedz šā dzīvokļa saimniekiem vieniem, jo mums nav cita veida, kā aprēķināt šajā dzīvoklī patērēto siltumu. Tas kopumā būtu bijis 663 lati mēnesī. Tāpēc šo summu “Vecliepāja” iekļāva savos zaudējumos, bet 10.a dzīvoklim aprēķinus veica saskaņā par “Liepājas enerģijas” noteikto tarifu – 1,4 lati par kvadrātmetru.”

Pašu samaksāts lāča pakalpojums

Līdztekus mājas pagrabā esošajam kopējam skaitītājam šās apkures sezonas sākumā iedzīvotāji ielika individuālos siltuma skaitītājus arī savos dzīvokļos, pārveidojot apkures sistēmu no vertikālās uz horizontālo. Kā atceras Andis Lācis, par to, ka vajadzīgi individuālie skaitītāji katrā dzīvoklī, dedzīgi aģitējis toreizējais “Vecliepājas” Sanitārtehnikas daļas vadītājs Aldis Vītols, kurš tagad tur vairs nestrādā. Tas no katras ģimenes budžeta prasījis līdz pusotram tūkstotim latu. Bet tagad iznāk, ka ar to paši sev ir izdarījuši lāča pakalpojumu – cerētā apkures rēķina samazināšanas vietā izmaksas ir dubultojušās, un cilvēki ir sašutuši. Tāpēc loģisks ir jautājums: vai vispār bija vajadzīgi šie individuālie skaitītāji?

Domas par to dalās pat speciālistu starpā. A.Štāls saka: tas varētu būt noderīgi tad, ja ir laba sistēma. Taču šajā namā, tāpat kā daudzos citos mūsu pilsētā, ir gan nepiemērota diametra caurules, gan nav siltumizolācijas, gan apkures zudumus rada caurvējš namu pagrabos, kur ir siltumcaurules, gan kāpņu telpās un citur. Tur arī, viņaprāt, summējas zudumi. Vilnis Dobelis uzskata, ka individuālie skaitītāji ir labi tajā ziņā, ka katrs siltuma patērētājs var regulēt savas izmaksas par patērēto siltumu. Taču ar šo regulēšanu arī var radīt problēmas kaimiņiem.

Viņš atgriežas pie dzīvokļa, kurā no četrām istabām saimnieki apsilda tikai divas. “Līdz ar to viņi kaitē kaimiņiem,” skaidro izpilddirektors. “Aukstajā istabā ir arī aukstas sienas, kas attiecīgi atdzesē arī kaimiņos esošo dzīvokli, un līdz ar to kaimiņiem ir jāpatērē lielāks siltuma daudzums, lai nodrošinātu pietiekamu siltumu savā dzīvoklī.” To pašu viņš attiecina uz noņemtajiem radiatoriem kāpņu telpās. Arī Republikas ielas 10.namā vienā no divām kāpņu telpām to nav un tos paredz noņemt arī otrajā kāpņu telpā.

A.Štāls saka: “Jā, šādā veidā apkures zudumus var samazināt diezgan būtiski. Taču ir jāpadomā, vai aukstās kāpņu telpas nekaitēs mājas kopējam stāvoklim.” Viņš ir pārliecināts, ka tieši tā arī būs: aukstumā sāks pelēt sienas, krist nost apmetums un radīsies citas problēmas.

Varbūt, lai iedzīvotājiem summu par mājā patērēto siltumu būtu vieglāk izņemt no saviem maciņiem, tomēr būtu bijis labāk iztikt tikai ar kopējo skaitītāju, tādējādi nenorādot, cik jāmaksā par dzīvokļa sildīšanu un cik aiziet zudumos? Uz šo jautājumu neviena no amatpersonām nav gatava sniegt ne apstiprinošu, ne arī noliedzošu atbildi. Ir tikai minējumi. Intereses pēc vēl kopā ar A.Štālu salīdzinām patērēto siltumenerģijas daudzumu decembrī un janvārī. Tas praktiski ir identisks. D.Lapene atgādina: tas nozīmē, ka zudumus vajadzēja aprēķināt jau no apkures sezonas sākuma, bet mēs to neizdarījām 10.a dzīvokļa dēļ, kā arī tāpēc, ka “Liepājas enerģija” tolaik vēl nebija atrisinājusi saslēguma problēmu ar māju Republikas ielā 8. Tas nozīmējot, ka “Vecliepāja” šo problēmu dēļ jau tā esot pamatīgos zaudējumos. Tagad mēģināsim līdzēt ne tikai iedzīvotajiem, bet arī namu apsaimniekotājiem, jo kurš tad šodien grib ciest zaudējumus?

Iedzīvotāji nemaksās un ir gatavi tiesāties

Ne viens vien no tiem Republikas ielas 10.namā dzīvojošajiem pēc šā rēķina saņemšanas nopietni apsver domu par atteikšanos no apkures. Ilona Ozola no 5.dzīvokļa saka: droši vien pāriesim uz apkuri ar elektrību. V.Dobelis brīdina: tas var draudēt ar problēmām elektrības piegādē, jo esošās elektroinstalācijas nav paredzētas tik lielām jaudām. I.Ozola saka, ka viņas dzīvoklim kopā ar kaimiņiem esot atsevišķs kabelis. Starp citu, ar elektrību šajā mājā lielākā daļa iedzīvotāju jau silda ūdeni savos atsevišķajos boileros. A.Štāls brīdina, ka, līdzko vēl kāds no centralizētās apkures atteiksies, tas radīs atkal papildu grūtības tiem, kas pie tās paliks, jo viņiem maksa par zudumiem palielināsies – kādam tā starpība būs jāsedz. V.Dobelis vēl piebilst: lai atteiktos no apkures, ir jāsaņem pārējo mājas dzīvokļu īpašnieku atļauja – to paredz Civillikums un likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 14.pants.

Tie iedzīvotāji, kas domā atteikties, ir pārliecināti, ka problēmām šajā ziņā nevajadzētu rasties. Bet A.Štāls nesaprot: vai tādā gadījumā cilvēkiem, kas jau pusotru tūkstoti latu ir ieguldījuši apkures sistēmas sakārtošanā un skaitītāju ierīkošanā savos dzīvokļos, šī nauda ir tik mazsvarīga, lai tērētu atkal lielas summas cita apkures veida ierīkošanai? Viņš rosina padomāt, ka prātīgāk būtu mājas iedzīvotājiem likt galvas kopā, lai ar speciālistu palīdzību izvērtētu, ko darīt, lai sakārtotu jau esošo sistēmu. Viņš pat ierosina iedzīvotājiem meklēt neatkarīgu ekspertu, kas izvērtētu situāciju un būtu kompetents dot padomus, kā rīkoties tālāk. V.Dobelis turpina: lai tas notiktu, visupirms namā ir jābūt kādam līderim – mājas vecākajam, kas uzņemas šo procesu vadību, bet pašlaik Republikas ielā 10 tāda nav.

Bet, atgriežoties pie šomēnes saņemtajiem apkures zudumu rēķiniem, iedzīvotāji saka: mēs šo summu nemaksāsim. “Būs jāmaksā!” apgalvo “Vecliepājas” amatpersonas. “Ar laiku šie parādi uzkrāsies, un, ja cilvēki tos nesamaksās labprātīgi, mēs būsim spiesti sniegt prasību tiesā,” sacīja D.Lapene. “Lai sniedz!” droši saka Andis Lācis. “Un tad mēs vēl redzēsim, kurš šo prāvu uzvarēs, jo, lai man vispirms parāda dokumentu, kurā ir teikts, ka šo skaitītāju starpība ir jāsedz mājas iedzīvotājiem.”

D.Lapene skaidroja: saskaņā ar likuma “Par dzīvokļu īpašumu” 12.pantu dzīvokļa īpašnieks norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. To, ka šīs mājas iedzīvotāji ir saņēmuši siltumenerģiju, parāda mājas kopējā skaitītāja rādījums, saskaņā ar kuru “Liepājas enerģija” izsniedz rēķinu tās apsaimniekotājiem un apsaimniekotājs rēķinu sadala starp iedzīvotājiem.

Roku uz sirds liekot, vienojamies par eksperimentu

Lai palīdzētu visupirms iedzīvotājiem saprast, kurā brīdī un kurā vietā rodas apkures zudumi, kā arī lai palīdzētu “Vecliepājai” turpmāk nenonākt zaudējumos, redakcija visas iesaistītās puses aicināja uz eksperimentu. Tā kā gan siltuma ražotāji, gan namu apsaimniekotāji par būtiskāko iemeslu, kāpēc rodas tik ievērojami apkures zudumi, uzskata to, ka iedzīvotāji katrs savā laikā fiksē individuālā skaitītāja mērījumus, darām tā: atlikušajā šās apkures sezonas katra mēneša pēdējā datumā, kas tagad būs 29.februārī, visi Republikas ielas 10.nama iemītnieki pieraksta sava individuālā skaitītāja rādījumus un šo skaitli paziņo “Vecliepājai”.

A.Štāls, liekot roku uz sirds, apgalvoja, ka “Liepājas enerģija” savukārt katra mēneša pēdējā datumā veic māju kopējo skaitītāju rādījumu uzskaiti, neskatoties, vai tā ir darba diena vai brīvdiena. Pat 31.decembrī speciālisti esot apbraukājuši mājas un šo darbiņu padarījuši. “Ja mēs visi to izdarīsim vienā dienā, apkures zudumu apjomam ir būtiski jāsamazinās,” viņš ir pārliecināts. Uz to cer arī V.Dobelis. Redzēsim, redzēsim… Katrā ziņā “Kurzemes Vārds” jau pēc mēneša atgriezīsies šajā mājā, lai turpinātu pētīt, kā situācija risinājusies.

Samazinām apkures zudumus!

Siltumražotāju, namu apsaimniekotāju un dažu citu speciālistu ieteikumi Republikas ielas 10.namā dzīvojošajiem un arī citu daudzdzīvokļu māju iemītniekiem, kam dzīvokļos ir individuālie siltuma skaitītāji. Ko darīt, lai maksimāli samazinātu apkures zudumus:

– pie “Liepājas enerģijas” speciālistiem noskaidrot, kurā dienā tiek fiksēts mājas pagrabā esošais skaitītāja rādījums, un šajā dienā visos dzīvokļos fiksēt individuālo skaitītāju rādītājus (visticamāk, tas notiek mēneša pēdējā dienā);

– obligāti katru mēnesi reģistrēt individuālo skaitītāju rādījumus katrā dzīvoklī un paziņot tos namu apsaimniekotajam, jo par katru neziņoto dzīvokli maksās kaimiņi;

– siltināt apkures caurules pagrabā un kāpņu telpās;

– pārliecināties, vai siltuma noplūde nenotiek pa pagraba un kāpņu telpas neaizvērtajiem un nesiltinātajiem logiem;

– nodrošināt, lai vienmēr ir cieši aizvērtas nama ārdurvis (vislabāk ierīkot koda atslēgu);

– ierīkot siltummezglu, lai būtu iespējams regulēt siltuma piegādi mājā;

– mājā veikt energoauditu, lai noskaidrotu, kur un kāpēc notiek siltuma noplūde;

– ievēlēt mājas vecāko, kas būtu starpnieks starp nama iedzīvotājiem un apsaimniekotāju, lai abām pusēm būtu vieglāka komunikācija par veicamajiem darbiem un risināmajām problēmām;

–  nama iedzīvotājiem visiem vai nu atteikties no “Liepājas enerģijas” sniegtajiem apkures pakalpojumiem, vai arī panākt, ka apkures sistēmai pievieno visus dzīvokļus.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

5.dzīvokļa iemītniece Ilona Ozola rāda skaitītāju – tā ierīkošana dzīvoklī ģimenei izmaksājusi ap pusotra tūkstoša latu. Un bija cerība, ka tādējādi maksa par siltumu samazināsies, taču izrādījies pretējais. Republikas ielas 10.namā dzīvojošie cilvēki rāda apkures un tās zudumu rēķinus un smaida. “Šajā situācijā vairs nav citas izejas. Ko tad lai mēs darām?” saka I.Ozola. 1.dzīvokļa īpašniece Ina Lāce neslēpj: “Pietiekami daudz asaru esam izraudājuši jau iepriekš par visām tām nejēdzībām, kas te notika gan pavasarī, kad dubultoja maksu par apkuri, gan arī ierīkojot skaitītāju dzīvoklī, kad pēc tam mums trīs reizes applūda dzīvoklis.”

Vismaz tajā kāpņu telpā, kurā ir ieeja no Republikas ielas, ēkas gaitenī esošās caurules, kas siltumu pievada dzīvokļiem, ir kārtīgi siltinātas.

Gandrīz uz pusi lielāki apkures maksājumi nekā iepriekš Republikas ielas 10.namā dzīvojošos cilvēkus pārsteidza jau pērn pavasarī, kad martā mājā ierīkoja kopējo skaitītāju. Tad izrādījās, ka māja turklāt vēl saslēgta kopā ar blakusmāju Republikas ielā 8.