Pirmdiena, 30. novembris Andrejs, Andrievs, Andris
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Azartspēļu biznesa nākotne – tautas rokās

Azartspēļu biznesa nākotne – tautas rokās
26.01.2007 18:22

0

Atslēgvārdi

Iebilst pret jaunu spēļu zāļu atvēršanu

Šobrīd Liepājas domē iesniegts viens jauns iesniegums par azartspēļu zāles atklāšanu līdzās jau esošajām. Ja pašvaldība tam piekristu, tagad mūsu pilsētas 21 spēļu zālei un 2 totalizatoriem pievienotos jauns konkurents, un, visticamāk, tā bizness nenīkuļotu. Taču pašlaik mūsu pilsētā ir uzsākts darbs, lai izstrādātu koncepciju, kā turpmāk attīstīt spēļu biznesu: kurās vietās to organizēt un ko darīt, lai tas nebūtu tik sadrumstalots kā līdz šim, kad pilsētas centrs ir praktiski pilns ar spēļu vietām.

Deputāti iebilst pret jaunu spēļu zāļu atvēršanu

Pagājušā gada pēdējā domes sēdē, izskatot jautājumu par atļauju SIA “Altea” atvērt azartspēļu zāli Graudu ielā 44 un SIA “Olympic Casino Latvia” atvērt spēļu zāli un organizēt attiecīgās azartspēles Zivju ielā 3, vairāki deputāti izteica nopietnus iebildumus, ka ir pēdējais laiks šīs spēļu elles optimizēt un neļaut tām izplesties, pārvēršot pilsētas centru par spēļu paradīzi.

Viens no iebildumu izteicējiem bija Liepājas 1.ģimnāzijas direktors un domes deputāts Helvijs Valcis. Viņš uzsvēra, ka šobrīd skolēniem, nākot uz skolu vai ejot mājās, pa ceļam ir ne mazums šo vietu. Un, lai gan likums atļauj tajās spēlēt cilvēkiem no 18 gadu vecuma, tas nav šķērslis vidusskolēniem, jo daļa viņu pilngadīgi kļūst jau 11.klasē, bet lielākā daļa 12.klašu audzēkņu jau ir pilngadīgi.

Par to, ka situācija jānormalizē, ir pārliecināta arī Liepājas domes deputāte, domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde. Tāpēc deputāti lēma par darba grupas izveidošanu, kuras uzdevums būs izstrādāt noteiktu koncepciju un galvenās vadlīnijas, kā turpmāk mūsu pilsētā attīstīt un vienlaikus arī regulēt un kontrolēt spēļu biznesu. Tajā ietilpst domes deputāti, Būvvaldes pārstāvji, juristi un citi. Šo darba grupu vada deputāts Aigars Kesenfelds.

Vilina pat automāta skaņa

Izvērtējot azartspēļu iespējas mūsu pilsētā, “Kurzemes Vārds” pārliecinājās, ka, ejot vienalga uz kuru pusi pa Liepājas galveno – Lielo – ielu, nav iespējams savu mērķi sasniegt, ceļā nepaejot garām vairākām spēļu zālēm.

“Bet tieši tas ir iznīcinoši no azartspēlēm atkarīgajiem,” sacīja Rihards, kurš pats vairākkārt no šīs sērgas ārstējies. Tagad jaunais vīrietis nevienā no zālēm nav iegriezies pusgadu, taču nevar droši apgalvot, ka ir izārstējies no savas atkarības. “Vienā no programmām mums mācīja, ka vēlams izvēlēties ceļu, kur nebūtu spēļu zāles, jo spēlmanim ir tāda oža uz šo netikumu, ka viņš pamana to, ko nepamana vienkāršs garāmgājējs,” stāsta Rihards. “Spēlmanis saspringst, jau tuvojoties spēļu zālei, un jau ārpusē uztver automāta vilinošās skaņas, kas ir kā aicinājums ienākt un kārtējo reizi izmēģināt savu laimi.”

Viņš pats spēļu atkarībā ir bijis iekšā tik tālu, ka pazaudējis ģimeni, parādu dēļ slepus pārdevis mātes dārglietas un zaudējis arī darbu. Viņš piebilst, ka zinot daudzus, kuri apgalvojuši, ka nejūtot nekāda azarta, taču, uzaicināti mēģināt uzspēlēt, sapratuši, ka pieradums var rasties pavisam vienkārši.

Tam piekrīt arī 35 gadus vecā Iveta. “Mani uz spēļu zāli aizveda draugi un pat izmaksāja pirmo spēli, lai gan teicu, ka manis dēļ nav vērts tērēt naudu – nejūtu nekāda azarta!” viņa atceras. Taču tas radies ātri. Tonakt viņa nospēlējusi 25 latus, tiesa gan, daļu atgūstot. “Es būtu spēlējusi vēl un vēl, bet palika žēl naudas,” viņa saka. “Varbūt tas ir iemesls, lai es viena pati uz spēļu zālēm neietu, tomēr sajūta, ka vari būt vinnētājs, paliek pat tad, kad redzi, cik ātri tava naudiņa aizplūst automātā. Cerība paliek, un tā ir tas, kas ierauj atkarībā. Es joprojām ar to pašu draugu kompāniju dažkārt aizeju uzspēlēt.”

Viņa atceras, ka pēc pirmās reizes sapņos visu nakti dzirdējusi birstošo žetonu skaņu un pa galvu tinušās domas, ko un kā vajadzēja darīt, lai dabūtu atpakaļ ieguldīto naudu un vēl laimētu. “No rīta jutos kā salauzta,” viņa saka.

Rihards piebilst: nav tiesa, ka azartspēles vilina tikai vīriešus, kā pieņemts uzskatīt. Viņš pazīstot sievieti, kura bez sirdsapziņas pārmetumiem vienā vakarā varot nospēlēt prāvu naudas summu. Tiesa gan, viņa to nedarot regulāri, un tāpēc viņu nevarot saukt par atkarīgu, bet vīrietis uzskata, ka līdz tam ir pavisam mazs solis. “Pietiks dažas reizes vinnēt lielākas summas, un viņa kļūs par regulāru zāles apmeklētāju,” uzskata Rihards.

Kur liepājnieki vēlēsies redzēt azartspēļu zāles

“Tuvākajā laikā uzsāks iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu, kāda ir Liepājas iedzīvotāju attieksme pret spēļu zālēm, kurās vietās liepājnieki piekristu, lai tās izvieto, kā organizēt to darbu un tamlīdzīgi,” stāsta A.Kesenfelds. Aptauja notiks sadarbībā ar Pedagoģijas akadēmijas studentiem tiešas intervijas veidā. Tāpēc, lai liepājnieki nav izbrīnīti, ja jau, iespējams, ar nākamo nedēļu viņus lūgs atbildēt uz virkni jautājumu, kas saistīti ar azartspēlēm.

Darba grupas vadītājs gan piebilda, ka, atbildot uz jautājumiem, vajadzētu tās nopietni izvērtēt, lai iedzīvotāju domas būtu pēc iespējas skaidrāk izteiktas, nevis tikai pateikts kategorisks šīm zālēm, jo likumdošana nepieļauj, ka pašvaldība drīkst spēļu zāles aizliegt pavisam. Turklāt tas nebūtu lietderīgi, jo tādā gadījumā uzplauks nelegālais spēļu bizness, uzskata A.Kesenfelds. Tāpēc risinājums ir jāpanāk. Viņš piebilda, ka tas nenotiks īsā laikā, tas ir ilgstošs process, jo pašvaldība nevar nekavējoties lauzt līgumus ar tagadējām esošajām spēļu zālēm.

Pilsētas domes Komercnodaļas vadītāja Sanita Linde, kas arī darbojas izveidotajā darba grupā, sacīja, ka līdzās ļaunumam, ko nodara azartspēles, pilsētai no tām ir arī ieguvums – tie ir nodokļi. Šā gada budžetā no visiem pamatbudžeta ieņēmumiem 0,4 procenti prognozēti no azartspēlēm. Tos paredzēts iekasēt 200 tūkstošu latu apjomā – par 50 tūkstošiem latu vairāk nekā pērn. Šajā gadā paaugstināti nodokļi par katru azartspēļu ierīci, un no katras šādas ierīces pašvaldība iekasēs nodokļos 35 latus mēnesī.

A.Kesenfelda personiskais viedoklis jautājumā par azartspēļu vietu attīstību Liepājā nākotnē ir visai konkrēts.  “Ilgtermiņā pilsētā ir jāpanāk situācija, kad notiek spēļu zāļu konsolidācija un tiek izveidota viena vai nedaudzas lielas spēļu zāles vai kazino, kuros tad arī apvienotos šis bizness,” viņš sacīja.

A.Kesenfelds minēja Briseli, kur esot tikai viens, bet ļoti liels kazino, un par tā izveidi bijis izsludināts starptautisks konkurss. Sanita Linde emocionāli piebilda, ka viņas vēlme būtu, lai šīs vietas nenodara liepājniekiem ļaunumu.

Atgādinām, ka “Azartspēļu un izložu likums” tikai no šā gada 1.janvāra paredz, ka visā Latvijā šīs spēles drīkst būt koncentrētas speciāli iekārtotās zālēs, kur uzstādīti un tiek ekspluatēti vismaz 20 azartspēļu automāti. Liepājnieki šādu izvēli izdarīja jau 2002.gadā, ar tolaik pašvaldībām likumdošanā atļautajām tiesībām ķeroties pie šīs jomas sakārtošanas un nosakot, ka spēļu automāti un citas ar azartspēlēm saistītas ierīces drīkst atrasties tikai speciāli šīm izklaidēm paredzētās vietās, nevis pa vienai katrā nelielā veikaliņā, turklāt spēļu zālēm ir jābūt aprīkotām ar novērošanas kamerām un citiem drošības pasākumiem. 

Šādai rīcībai tolaik bija pamats: īsā laikā notika divi smagi noziegumi, kad spēles neveiksmes piemeklēti cilvēki mantkārīgos nolūkos nogalināja veikala darbiniekus. Kopš ieviesta jaunā kārtība, apgalvo Liepājas likumsargi, šādu gadījumu vairs nav bijis. “Policijas pārvaldes Kārtības policija azartspēļu rūpalu kontrolē līdzīgi kā citas ar cilvēka vājībām un atkarību saistītas lietas, piemēram, alkohola un tabakas tirdzniecības nosacījumu ievērošanu,” sacīja Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretāre Jolanta Knīse.

Policijā atzīst, ka situācijas uzlabošanai daudz devuši pirms vairākiem gadiem mūsu pilsētā ieviestie ierobežojumi. Savukārt Ekonomikas policijas kompetencē ir pārbaudīt, vai viss kārtībā ar licencēm, kuras atļauj nodarboties ar azartspēļu biznesu. Ekonomikas policijas darbinieki atzīst, ka pēdējos gados mūsu pilsētā nav bijuši krāpšanas gadījumi, saistīti ar nelikumīgu naudas ieguvi no spēļu automātiem.

S.Linde vēl teica, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu, arī citiem gadiem azartspēļu zāļu skaits šogad sarucis. 2002.gadā mūsu pilsētā bija licencētas 29 azartspēļu vietas, bet šā gada 1.janvārī bija palikusi 21 vieta un 2 totalizatori.

Kristīne Pastore,
Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds”

Dienā spēļu zāles ir patukšas. Īstā dzīve tajos sākas vakaros un nedēļas nogalē.

Šobrīd aktuāli

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz