Svētdiena, 29. novembris Ignats, Virgīnija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Bezdarbs pilsētā samazinās

Bezdarbs pilsētā samazinās
03.01.2007 19:32

0

Atslēgvārdi

Valsts nodarbinātības aģentūras Liepājas filiāles direktore Dace Baumane ar aizvadīto gadu, kas bija arī aģentūras 15.dzimšanas dienas gads, ir apmierināta. Ja gads tika sākts ar 8 procentiem lielu bezdarba līmeni Liepājā, tad tagad tas ir tikai 6,5 procenti. Pašlaik uzskaitē ir ap 2700 bezdarbnieku. Kā tas panākts?

Palielinājušās iespējas atrast darbu. Dace Baumane stāsta, ka ik mēnesi filiālē reģistrē no 350 līdz 400 brīvo darba vietu. Ap 80 procentiem no tām ir Liepājas pilsētā un rajonā, ap 20 procentiem – Rīgā un citviet Latvijā. Ir cilvēki, kas dodas arī tik tālu strādāt. Bet, norāda direktore, mūsu cilvēki vēl nav tik mobili, lai izmantotu tālu vietu piedāvājumus. Liepājā papildu darba vietas ir izveidotas metālapstrādes uzņēmumos, arī celtniecībā.

Pārdevējas vajag un vajag… Nemitīgi vajadzīgas arī pārdevējas. Mūsu veikalos ir milzīgi liela darbinieku rotācija. Kāpēc? Dace Baumane par iemesliem taktiski klusē. Jaunpieņemtās pārdevējas lielākoties strādā par minimālo algu. Klupšanas akmens mūsu bezdarbniekiem: nav ar likumu noteikts, ka uzņēmējam, darba devējam, piesakot Nodarbinātības valsts aģentūrā vakanci, ir obligāti jāuzrāda, cik konkrētais darbinieks pelnīs. Ap 30–40 procentiem darba devēju to slēpj. Parastā atbilde uz tādu pamudinājumu ir: mēs par to vienosimies ar darbinieku. Daces Baumanes pieredze rāda, ka parasti mūsu uzņēmēji sola algas līdz 200 latiem uz papīra. Ārzemēs, no kurām mācāmies, prasība uzrādīt algu, vakanci piesakot, ir normāla lieta. Tur, uzrādot brīvo darba vietu, jāinformē arī par sociālajām garantijām, atvaļinājuma ilgumu un biežumu utt. Tieši zemo algu dēļ cilvēki kavējas pieņemt citu darbu, kamēr var, dzīvo no bezdarbnieku pabalsta.

Pabalstu var arī zaudēt. Tas notiek, ja tiek atņemts bezdarbnieka statuss. Tiesa, Liepājas filiālē no tādiem soļiem cenšas atturēties. To var darīt, ja bezdarbnieks nepamatotu iemeslu dēļ divas reizes atsakās no piedāvātā piemērotā darba. Likumā ir skaidrojums, ka piemērots darbs ir tāds, kurš piemērots pēc kvalifikācijas, arī atbilstošs veselības stāvoklim. Tas likumā ir vislielākais caurums. Bezdarbnieki bieži vien nes ārsta izziņas, ka nevar strādāt, jo nevar ne ilgstoši stāvēt, ne ilgstoši sēdēt, ne caurvējā stāvēt. Dace Baumane reizēm šīm izziņām negrib ticēt. Piemērots darbs ir arī tāds, kurš atbilst iegūtajai valsts valodas pakāpei. Ja cilvēkam nav latviešu valodas zināšanu pārbaudes apliecības, viņam darbu piedāvāt nevar. Un nereti šie cilvēki, kuri uzsver, ka viņiem šādas apliecības nav, ir laimīgi. Jo, kad beidzas bezdarbnieka pabalsts, pašvaldībai viņiem jānodrošina garantētais iztikas minimums. Ir arī pamatotas aizdomas, ka daudzi no viņiem strādā nelegāli, ka viņiem ir kaut kādas tirdzniecības saites ar Krieviju. Kad šie cilvēki jūt, ka filiāles darbinieki sāk vairāk uz viņiem skatīties, piesakās latviešu valodas mācību grupā (tā, protams, ir bezmaksas), bet pēc laika atrod iemeslus, lai no mācībām atteiktos. Taču Dace Baumane cer, ka likumā šajā ziņā briest izmaiņas. Tagad ir bezdarbnieki, kas atnāk pie direktores uz pieņemšanu 70 latu vērtās kurpēs un smīkņā par darbinieku centieniem piedāvāt viņiem darbu par minimālo algu.

Eiropas nauda bezdarbnieku izglītībai. Pagājušais gads bijis arī Eiropas Sociālā fonda apguves pēdējais gads, to lietoja bezdarbnieku apmācībām. Šā fonda naudu sāka apgūt 2004.gada 18.oktobrī, un bija paredzēts, ka projekts beigsies 2006.gada 31.decembrī. Bet dzīve izdarīja savas korekcijas. Lai nebūtu tā, ka lielie apmācību kursi jāsāk gada vidū, nolemts, ka tos pagarinās līdz 2007.gada maijam. Līdz ar to nākamais mācību gads sāksies rudenī. Tad arī valsts ieplānojusi vairāk naudas, ko varētu izlietot bezdarbnieku apmācībām.

Jēga ir tad, ja dabū darbu. 2006.gada uzstādījums bija: mācībām tikai tad ir jēga, ja pēc tam cilvēks strādā. Aģentūras Liepājas filiālē pēc mācībām darbu sameklējuši ap 60 procentiem bijušo bezdarbnieku. Dace Baumane atzīst, ka tas ir labs rādītājs, kas nozīmē, ka visi darbinieki ir labi strādājuši, ka ir labi strādājušas arī izglītības iestādes, kurās bezdarbnieki mācījušies. Iespēja iegūt jaunu profesiju bijusi visiem liepājniekiem un rajona cilvēkiem, kuri to vēlējās. Reizēm darbiniekiem pat nācies pierunāt kādu, kurš šaubījies, vai pusmūžā var sākt mācīties ko jaunu. Tas, protams nav viegli. Tāpēc konkurences spēju paaugstināšanas pasākumos ir arī viena programma, kurā apgūst, kā iemācīties mācīties.

Uz mācībām bezdarbnieki kūtri. Pagājušā gadā bezdarbnieku apmācībā startēja ap 300 bezdarbnieku. Tas samērā maz. Bet no Liepājas bezdarbniekiem parasti mācās labi ja 10–15 procentu. Cilvēki vaicā: bet ko es darīšu pēc tam? Ja darbu pēc mācībām negarantē, daļa mācīties atsakās. Tas, ka zināšanas dod arī kaut ko pašam, vērā netiek ņemts. Latgalē labprāt mācās ap 40 procentiem bezdarbnieku.

Ko dara EURES konsultants? Filiālē mājvietu atradis arī Eiropas Nodarbinātības valsts dienestu starptautiskā tīkla konsultants. Vai tas neaizvilina mūsu cilvēkus prom no Latvijas?  Nē, pārliecināta Dace Baumane. Viņš cilvēkus darbam ne uz vienu zemi nevervē. Tiesa, viņš sniedz konsultācijas, kur un kā sameklēt kontaktus ārzemēs, lai tur strādātu, kā iegūt informāciju, kas cilvēku ārzemēs sagaida, kāda tur nodokļu sistēma. Bet lielajā Eiropas vakanču tīklā lielākoties ir tikai tādi darbi, kuru veikšanai nepieciešamas svešvalodas zināšanas. Jā, daži tāpēc labprāt iesaistās Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotajās modulārajās apmācībās un divu mēnešu garumā mācās angļu valodu.

Darbinieki kļuva zinošāki. Par Eiropas naudu pagājušajā gadā mācījās arī paši darbinieki. Tas bija kapacitātes celšanas projekts. Viņi tajā apguva personālvadību, lietvedību, projektu vadību, klientu apkalpošanu, saskarsmes psiholoģiju, datorzinības, svešvalodu, sabiedriskās attiecības, darbu ar masu medijiem un tamlīdzīgi. Nākamajā plānošanas posmā darbinieku apmācība būs mazliet citādāka, tā būs vairāk ar specifiskām zināšanām. Arī pati Nodarbinātības valsts aģentūra ieguvusi starptautisko kvalitātes vadības standartu, tas nozīmē, ka tā ir organizācija, kas spēj savu darbu veikt augstā kvalitātē.

Pašu darbiniekiem liels gandarījums bijis piedalīties aģentūras dzimšanas dienas svinībās. Rīgas Latviešu biedrības namā sapulcējušies visi darbinieki no visām filiālēm. Tas bijis patīkams brīdis, kas devis iedvesmu strādāt tālāk. “Iepriekšējos gados ar tik skaistiem brīžiem lutināti netikām,” pastāsta Dace Baumane.

Izmaiņas sociālajā jomā

Šā gada 1.janvārī, “Kurzemes Vārdu” informē Labklājības ministrijas Komunikāciju departamenta sabiedrisko attiecību speciālists Juris Vigulis, sociālajā jomā stājas spēkā virkne būtisku izmaiņu. Kādas tās?

Minimālā alga tiek palielināta no 90 līdz 120 latiem. Tas attiecas ne tikai uz valsts un pašvaldības iestādēs strādājošiem, bet uz visiem darba ņēmējiem. Par vienu pilnu slodzi darba devējs nedrīkst maksāt mazāk par šo summu.

Palielināts ģimenes valsts pabalsts. Tā apmērs būs līdz 8 latiem mēnesī par pirmo bērnu ģimenē, par otro ir 9,6 lati, par trešo – 12,8 lati, par ceturto un katru nākamo – 14,4 lati. Lai arī šis pabalsts nav pietiekams, lai bērnu uzturētu, atspaids tas būs daudzām ģimenēm.

Kompensācijas transporta izdevumu segšanai invalīdiem palielinātas divas reizes – no 28 līdz 56 latiem.

Garantētā minimālā ienākuma līmenis paaugstināts no 24 līdz 27 latiem vienam cilvēkam mēnesī. Tas nozīmē, ka ir iespējams saņemt piemaksu līdz šai summai, ja ienākumi ģimenē katram cilvēkam ir mazāki par šo summu. Šo naudu var saņemt ar Sociālā dienesta starpniecību, jo to maksā pašvaldība. Protams, jāsagādā attiecīgi dokumenti, lai pierādītu, ka tā cilvēkam pienākas.

Piemaksas pie pensijas ik mēnesi saņems tie pensionāri, kuriem darba stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuru pensija nepārsniedz 135 latus. To saņems arī pensionāri, kuriem pensija piešķirta par darbu kaitīgos apstākļos, ja apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par 25 gadiem un pensijas nepārsniedz 135 latus. Piemaksu aprēķina automātiski, pamatojoties uz katra pensionāra pensijas lietā esošo informāciju. Piemaksu izmaksā katru mēnesi kopā ar vecuma pensiju.

Lielāka kļuvusi minimālā pensija cilvēkiem, kuriem apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk. Tās apmērs palielināts no 67,5 latiem līdz 76,5 latiem.

Pensionāri saņems arī vienreizēju pabalstu laulātā nāves gadījumā. Šo pabalstu mirušā dzīvesbiedra divu pensiju apmērā piešķir uz pensionāra iesnieguma pamata. Iesniegums jāraksta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, Liepājā tas iesniedzams Graudu ielā 50.

No jauna piešķirs vecuma pensijas tiem cilvēkiem, kuri līdz 2005.gada 1.jūlijam pieprasīja pensiju priekšlaicīgi, bet, nesaņemot pensiju, turpinājuši strādāt līdz pensijas vecuma sasniegšanai. Minimālo vecuma pensiju saņēmējiem, pārrēķinot pensiju, paaugstināsies pensijas izmaksājamais apmērs.

Pensionāriem, kuri strādāja laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam, sāk izmaksāt ieturēto pensijas daļu. Tās atmaksāšana notiks visa 2007.gada garumā. Ieturēto pensiju daļu ieskaitīs cilvēka norādītajā Latvijas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontā. Katrs pensionārs visu aprēķināto naudu saņems vienā reizē.

Sociālo iemaksu objekta minimālais apmērs brīvprātīgajiem un pašnodarbinātajiem palielināts no 1320 latiem līdz 1800 latiem gadā jeb 150 latiem mēnesī, bet maksimālais – no 20700 latiem līdz 23800 latiem gadā.

Pieaugušie cilvēki, kuri atkarīgi no psihoaktīvajām vielām, varēs saņemt valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Cilvēku tirdzniecībā cietušie arī var saņemt valsts apmaksātu sociālo rehabilitāciju. Lai tas notiktu, jāvēršas pēc palīdzības tieši pie pakalpojumu sniedzējiem. Līdz šim, lai saņemtu šo pakalpojumu, bija vajadzīgs policijas atzinums. Tagad par pamatu tā saņemšanai kalpo arī sociālās rehabilitācijas centra darbinieku atzinums.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz