Ja Pļavu ielā 4 renovācija aiz muguras un iedzīvotāji bauda ieguvumus, tad Vītolu ielā 7/11 nupat tiek sperti pirmie soļi šajā virzienā. Piecstāvu dzīvojamā māja, kurā ir 56 dzīvokļi ar kopējo platību 2164,80 kvadrātmetru, ekspluatācijā nodota 1961. gadā un teju vai brēc pēc uzlabojumiem.

Dzīvokļu īpašnieku apsaimniekošanas biedrības valdes loceklis Guntis Johansons atzīst, ka ceļš līdz lēmumam sākt mājas sakārtošanu bijis sūrs un prasījis vairākus gadus: “Joprojām ir nevajadzīgi protesti. Bet nevar taču izremontēt māju, neko neizlaužot un bez putekļiem! Cilvēki vienmēr jauno pieņem ar grūtībām. Tā bijis visur un vienmēr. Kad redz citu paveikto, sāk piekrist.” Taču kaut kas lietas labā bijis jādara, jo apkure par vienu kvadrātmetru izmaksā teju divus latus: “Pērnā gada decembrī par vienu kvadrātmetru bija jāmaksā 1,78 lati.”

Beidzot panākot vienošanos, ņemts kredīts 187 835 latu apmērā uz 15 gadiem. “Ceru, ka ar šo summu pietiks,” – tā G. Johansons. Lai to izdarītu, apsaimniekošanas maksa, kas līdz šim bijusi 40 santīmu par kvadrātmetru, paaugstināta līdz 54 santīmiem par kvadrātmetru.

Pašlaik jau atrakti ēkas pamati un tiek veikta to siltināšana, jau nosiltināts pagrabs un tā pārsegums, kā arī ēkai nomainīti visi logi. “Patlaban tiek mainīta kanalizācijas sistēma, sāksim montēt apakšējo siltuma sadali,” stāsta G. Johansons. Viņš skaidro, ka mājai tiks veikta pilna renovācija: sienu siltināšana, jumta nomaiņa un bēniņu siltināšana, pilnīga kanalizācijas sistēmas, karstā un aukstā ūdens sistēmas nomaiņa. Karstā ūdens sistēma tiks uzlabota, ierīkojot cirkulāciju: “Lai cilvēkiem augšējos stāvos nav puse vannas jāpietecina, kamēr pa krānu sāk tecēt karsts ūdens. Un pilnībā tiks nomainīta apkures sistēma – būs horizontālā apkure ar individuālo uzskaitījumu katram dzīvoklim. Lai nav, kā līdz šim, kad ir nemaksātāji, bet mēs neko nevaram izdarīt.”

“Nevis ceru, bet esmu pārliecināts, ka pēc apkures sistēmas nomaiņas par apkuri būs jāmaksā mazāk,” pauž G. Johansons. “Skaitļus gan grūti prognozēt. Tie atkarīgi no gāzes cenas. Taču esmu pilnīgi pārliecināts, ka ekonomēsim vismaz 50 % no tā, ko patērējam tagad. Pagājušajā mēnesī maksājām 1,78 latus par kvadrātmetru, un tas ir daudz. Atskatoties uz iepriekšējiem gadiem, vidēji apkures sezonā samaksājam 16 tūkstošus latu. Ja mēs pusi no tā ieekonomētu!”

“Šajā mājā lēmums par renovācijas uzsākšanu patiesi nācis grūti,” piekrīt SIA “Namu serviss APSE” valdes loceklis Jānis Egliens. “Diskusijas sākās vēl 2010. gadā, bet līdz reālai darbībai bija vajadzīgi divi gadi. Agri vai vēlu kaut ko būtu bijis jāsāk darīt, jo esošā apkures sistēma, kad caurules iet pa bēniņiem un atrodas praktiski laukā, ir ekonomiski neizdevīga. Tādēļ, ja ne pilna renovācija, tad vismaz apkures sistēmas nomaiņa.” Viņš prognozē, ka galvenais ieguvums pēc ēkas renovācijas būs siltumenerģijas patēriņa samazināšanās: “Programmas būtība ir siltumenerģijas ekonomija. Un šai mājai, kur rēķini ļoti augsti, jādara viss iespējamais, lai tos samazinātu.”

Pēc J. Egliena teiktā, mājai Vītolu ielā 7/11 atgūstamā daļa no Eiropas struktūrfondiem ir 105 tūkstoši latu, kas ir vairāk nekā puse. 

Uzziņai
Siltumenerģijas patēriņš renovētā ēkā Pļavu ielā 4 un namā Vītolu ielā 7/11, kam renovācija vēl priekšā: