Smēķēšana ir viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc Latvijā mūža ilguma atšķirība starp dzimumiem ir vairāk nekā deviņi gadi. Vidējais mūža ilgums 2020. gadā vīriešiem bija 70,9 gadi, bet sievietēm – 80,1 gads. Vīrieši ir vairāk pakļauti tādiem dzīvesveida veselības riska faktoriem, kā smēķēšana un alkohola lietošana. Vīrieši Latvijā cigaretes smēķē gandrīz trīs reizes vairāk (35%) nekā sievietes (12%). Tabakas lietošana, ietverot tiešo un pasīvo smēķēšanu, 2019. gadā izraisīja aptuveni 15% jeb 4100 no visiem nāves gadījumiem.

Tāpat cigarešu smēķēšana veicina sirds, asinsvadu, plaušu un dažādas citas saslimšanas. Par veselu būtībā nevar uzskatīt nevienu cigarešu lietotāju, jo smēķētājiem veidojas iekaisums trahejā, bronhos, bronhiolās un plaušu audos. Tāpēc starp smēķētājiem ir novērojama gan augsta mirstība, gan liels veselības aprūpes pakalpojumu izmantotāju skaits. Jāņem vērā arī tas, ka pati smēķēšana pazemina jebkādas ārstēšanas efektivitāti.

Cigarešu kaitīgas ietekmes galvenais cēlonis ir tabakas dedzināšanas process un dūmu ieelpošana. Kad cigarete tiek aizdedzināta, tā sadedzina tabaku līdz pat 900°C temperatūrā. Cigarešu dūmos ir aptuveni 7000 ķīmisko vielu, tostarp vairāk nekā 70 no tām ir kancerogēnas un var izraisīt vēzi. Esot cigarešu dūmu tuvumā, cieš visi, un, jo ilgstošāk tas notiek, jo smagākas sekas ir iespējamas. Cigarešu dūmos esošās vielas var izraisīt sirdslēkmi, insultu, plaušu slimības, smaganu slimības un iedragāt kopējo imūnsistēmu. Dažas no cilvēka veselībai kaitīgākajām ir darva, benzopirēns, tvana gāze, arsēns, kadmijs, ūdeņraža cianīds un svins.

Šī paša degšanas procesa dēļ cilvēka veselībai kaitīgas ir arī ūdenspīpes. Pētījumi parāda, ka vienas ūdenspīpes izsmēķēšanas laikā ieelpotās darvas daudzums var būt ekvivalents 5–10 cigarešu paciņu izsmēķēšanai. Darva vispār tiek uzskatīta par vienu no visbīstamākajiem ķīmisko vielu ”kokteiļiem”, ko var atrast cigaretēs. To tradicionāli izmanto ceļu asfaltēšanai, bet cigaretēs darva aktivizējas aizdedzināšanas brīdī. Darvas toksīni var ietekmēt visus ķermeņa orgānus. Cigarešu dūmos esošā darva uzkrājas plaušās un laika gaitā plaušu audus pārkrāso pelēkus un pat melnus, izraisot hronisku bronhītu, plaušu vēzi, sirds slimības un citas saslimšanas. Darvas toksīni var izraisīt arī dzeltenbrūnu traipu veidošanos uz smēķētāju pirkstiem un zobiem.

Benzopirēns ir vēl viena no spēcīgākajām vēzi izraisošajām ķīmiskajām vielām, kas ir sastopama cigarešu dūmos. Šo ķīmisko savienojumu plaši izmanto naftas ķīmijas rūpniecībā, savukārt cigaretēs tas var veicināt arī leikēmijas veidošanos. Savukārt tvana gāze ķermenī rada skābekļa trūkumu, tādejādi izraisot ļoti nopietnas veselības problēmas. Asinīs tā izkonkurē skābekli – asins šūnas sāk nodarboties nevis ar skābekļa, bet tvana gāzes transportēšanu, tādejādi tiek traumēta skābekļa pārvietošana un pilnvērtīga organisma funkcionēšana. Vēl viens ķīmiskais elements, kas ir sastopams cigarešu dūmos un var izraisīt vēzi, kaitēt sirdij un vēnām, ir arsēns. Ilgstošas smēķēšanas dēļ organismā uzkrājoties lielākam arsēna daudzumam, var tikt traucēts arī DNS atjaunošanās process. Tāpat dūmi satur arī svinu, kas bojā smadzenes, nervus, nieres un reproduktīvo sistēmu, izraisa mazasinību un kuņģa problēmas. Cigarešu dūmos ir atrodams arī tāds metāls kā kadmijs, ko parasti izmanto dažādiem mērķiem rūpniecībā – akumulatoros, kodolsistēmas kontrolē, fotokopēšanas iekārtās, lāzerprinteros u.c. Cigarešu dūmos esošais kadmijs tiek uzskatīts par kancerogēnu un var izraisīt vēzi, nieru bojājumus, kā arī veicāt asinsrites nosprostošanos. Savukārt ūdeņraža cianīds tiek uzskatīts par vienu no bīstamiem ķīmiskajiem savienojumiem, kas var izraisīt nopietnus sirds un vēnu bojājumus, kā arī palielināt vēža risku.

Slimību profilakses un kontroles centrs uzsver, ka cigarešu smēķēšanai ir kumulatīva ietekme uz cilvēka organismu – jo ilgstošāk un vairāk tiek smēķēts, jo lielāks ir organismam radītais kaitīgums. Pārtraucot smēķēt 30 gadu vecumā, pāragras nāves risks samazinās par vairāk nekā 90%, savukārt 50 gadu vecumā – par 50%. Tāpēc ir svarīgi atmest smēķēšanu pēc iespējas ātrāk – tas samazinās potenciālo kaitējumu gan paša smēķētāja organismam, gan apkārtējiem cilvēkiem. Smēķēšanu atmest var palīdzēt dažādi moderni aizstājēji, piemēram nikotīnu saturošas košļājamās gumijas un plāksteri, kā arī citas veselībai mazāk bīstamas alternatīvas.

Pamatojoties uz arvien plašākiem zinātniskajiem pētījumiem, arvien vairāk valstu ierobežo parasto cigarešu lietošanu. Savukārt smēķētāji, kuri nespēj tik viegli atteikties no sava kaitīgā ieraduma, tiek mudināti atmešanas procesā izmantot veselībai mazāk kaitīgas alternatīvas. Kā viens no veiksmīgiem šādas politikas piemēriem tiek minēta Zviedrija, kur smēķētāju skaits šobrīd nepārsniedz 4-5%. Zviedrijā kā tradicionālo cigarešu aizstājējs plaši tiek izmantota zelējamā tabaka jeb ”snuss”. Līdzīgu politiku ir izvēlējusies arī Zviedrijas kaimiņvalsts Norvēģija, kur ikdienas smēķētāju skaitu ir izdevies samazināt līdz 8%. Savukārt Lielbritānija plāno kļūt par pirmo valsti pasaulē, kurā ārsti kā medicīniskus līdzekļus cilvēkiem, kuri vēlas atmest smēķēšanu, izrakstīs licencētus e-cigarešu produktus. Lielbritānija ir secinājusi, ka bezdūmu alternatīvas ir efektīvi izmantojamas smēķēšanas atmešanas procesā. Pētnieki atzīst, ka tās ir veiksmīgi izmantojamas kā starpposms ceļā uz smēķēšanas atmešanu tiem, kuri citādi turpinātu smēķēt parastās cigaretes. Lielbritānija jau ir panākusi, ka bezdūmu alternatīvas šobrīd ir visizplatītākais instruments smēķēšanas atmešanai. Tostarp 2019. gadā smēķēšanu izdevies atmest 59,7% smēķētāju, kas parastās cigaretes aizstāja ar bezdūmu alternatīvām, bet 2020. gadā tas izdevies jau 74%.