referendums

Arī bez kvoruma referendums ir izdevies un nepārprotami norāda  tautas vēlmi veidot tādu likumdošanu, par kādu bija šis balsojums. Tagad nav cita ceļa, kā parlamentam pārskatīt tautas sagatavoto likumdošanu, parādīt juridisko prasmi un apmierināt tautas vajadzības pēc demokrātijas, svētdien “Kurzemes Vārdam” referenduma rezultātus komentēja Saeimas opozīcijas pārstāvis, viens no organizācijas “Sabiedrība citai politikai” līderiem Artis Pabriks. Latvijā par  tiesību došanu iedzīvotājiem rosināt Saeimas atlaišanu sestdien nobalsojuši 40,14 procentu balsstiesīgo pilsoņu, Liepājā un Liepājas rajonā – nedaudz vairāk.  

Vai nav ko teikt?

Pretstatā A.Pabrika atsaucībai, premjers Ivars Godmanis “Kurzemes Vārdam” svētdien drūmi atbildēja: “Uz tādiem zvaniem neatbildu, zvaniet pirmdien caur preses sekretāru.” Savukārt viņa priekštecis Aigars Kalvītis, kura gulēšanu Saeimā vairāki vēlētāji minēja par vienu no iemesliem, kādēļ viņi iet uz referendumu, esot aizņemts un nevarot runāt.

Iespējams, šo varasvīru partijām vēl ir jāpārdomā, ko tagad sacīt sabiedrībai, jo opozīcija rosinās sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi Satversmes grozījumu pieņemšanai un arī – 9.Saeimas atlaišanai. Šāds viedoklis ir Sandras Kalnietes vadītajai “Pilsoniskajai savienībai”, ziņoja LETA. Arī “Sabiedrība citai politikai”, iespējams, prasīs atlaist 9.Saeimu, “jo šī Saeima un valdība – gan Godmaņa vadītā, gan iepriekš Kalvīša vadītā – nav izpildījusi tās lietas, kas bija jāizdara”, uzskata A.Pabriks.

Valsts prezidents Valdis Zatlers jau šotrešdien sasauks Saeimas ārkārtas sēdi, lai sāktu darbu pie Satversmes grozījumiem, kas piešķirtu tautai tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. Prezidents vakar preses konferencē sacīja, ka aicinās Saeimu šo jautājumu atrisināt rudens sesijas laikā, proti, līdz Ziemassvētkiem. 

Lai padomā par tautu     

“Liepājas metalurga” remontmehāniskā ceha mehāniķis Dainis Kristvalds uz referendumu Liepājā devies četratā ar visu ģimeni: “Draugiem ir dažādas domas, citi ir pesimisti, sak, ko tur, tas pats būs, nekas nemainīsies. Bet es vēlos, lai šajā valstī būtu kārtība, deputāti ir izlaidušies, tā izskatās. Daudzi likumprojekti nav pieņemti, daudzi pieņemti kļūdaini. Tas ietekmē arī mūsu ģimenes dzīvi un valsti, cik mēs pelnām, kāda mums ir sakārtotība, kā dzīvojam. Ja paskatās televīzijā, kā viņi tur guļ – nu, ziniet, par to naudu, ko viņi saņem, ir jāstrādā nopietnāk. Es nedomāju, ka pēc referenduma valdībai un Saeimai jāatkāpjas, bet lai padomā, ka ir kaut kas jādara tautas labā.”

Pensionāre Aina Spalva: “Es nācu uz referendumu tādēļ, ka man apnicis skatīties, ka Kalvītis visās sēdēs guļ un neko nedara. Sev es gribētu prāvāku pensiju. Es visu mūžu esmu strādājusi vienā rūpnīcā, karsto darbu, un saņemu vienlīdzīgi ar sētnieku. Es domāju, ka es un pārējie pensionāri esam pelnījuši lielāku pensiju.”

Bezdarbniece Jeļena: “Es gribu, lai Saeima strādātu tautai, ne tikai deputāti paši savam labumam. Varbūt kas mainīsies valstij par labu. Tagad es eju balsot par tiesībām atlaist Saeimu. Pēc tam, ja mums atļaus, iešu balsot par Saeimas atlaišanu. Mani neapmierina tas, kas notiek valstī. Gaismas pils būvniecība, naudas tērēšana. Labāk būtu pensionāriem atvieglinājuši dzīvi.”  

Pie iecirkņa stāv rinda

“Ja Saeimas darbs mūs neapmierinās, tad varēsim šajā lietā kaut ko darīt, un es patiešām ticu, ka mums izdosies,” saka grobiņnieks Mārtiņš, kurš tikko balsojis par. Grobiņnieku noskaņojums vispār kopumā ir mērķtiecīgs un pozitīvs, piekrīt pilsētas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Ritvars Šneiders. Pirms pulksten 7, kad vēlēšanu iecirknis vēra durvis, pie tām jau stāvējusi rinda – tāda apņēmība nav bijusi vērojama ne iepriekšējā referendumā, ne vēlēšanās. Ap pulksten 15 komisijas darbiniekiem nesanāk laika atvilkt elpu, jo ļaudis nāk cits pēc cita.

Balsot nākuši arī kāzinieki, kas jau iepriekš savu dienu plānojuši tā, lai atliktu laika arī šī sava pilsoņa pienākuma izpildīšanai, stāsta R.Šneiders. “Grobiņnieki jau vispār ir aktīvi ļaudis,” viņš piebilst. Vidēji ņemot, vēlēšanās piedaloties ap 60 procentu balsstiesīgo pilsētnieku.

Vecie savu enerģiju izgrūduši

Arī Medzes vēlēšanu iecirknī balsotājus sagaida smaidoši Vēlēšanu komisijas darbinieki. “Ir vairāk ļaužu nekā pagājušās vasaras referendumā, pilnīgi noteikti ir,” saka komisijas sekretāre Vija Bērziņa. “Varbūt arī tāpēc, ka šoreiz ir bijis daudz vairāk informācijas.”

“Domājām, domājām un nolēmām, ka jābalso par grozījumiem,” no vēlēšanu iecirkņa iznākusi, saka Gunda Laursone. Viņa ar vīru Guntaru daudz klausījušies dažādus viedokļus un daudz par to runājuši savā starpā, vēl nobalsošanas dienā noskatījušies televīzijas raidījuma atkārtojumu. Vai no uzklausītajiem bijis kāds cilvēks vai politiskais spēks, kura viedoklis viņiem šķitis izšķirošs? Gundai tāda neesot bijis, viņa balstījusies tikai uz pašas spriešanas spējām, jo politiķi “visi vienādi savādi runā un katrs velk segu uz savu pusi. Tāpēc no katra jāpaņem labākais un pareizākais”. “Sandra Kalniete varbūt,” domīgi saka Guntars.

Ja tautai būs iespēja lemt par Saeimas ārkārtas vēlēšanu ierosināšanu, Laursoni to darīs. “Gribas jaunajiem spēkiem ticēt. Mums taču ir bijusi iespēja salīdzināt – kamēr vecie ir pie varas, nekas īpaši jau nemainās,” Guntars turpina. “Viņi savu enerģiju jau kaut kur izgrūduši, jaunajiem ir jādod iespēja to lietu aktīvāk, varbūt pat agresīvāk darīt, lai ietu lietas raitāk uz priekšu.” 

“Nu ir dimbā, čaļi!”

Ap pulksten 16 Vērgalē lietutiņš čabinās nomazgātās koku lapās, Kultūras namā iekārtotajā vēlēšanu iecirknī ir klusi un mierīgi. “Tagad pieklusums, bet pēc astoņiem vakarā jau vispār gandrīz neviena vairs nebūs,” saka Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Alfrēds Magone. Vērgalnieki nav īpaši aktīvi, piekrīt komisijas darbiniece Gunta Helmšteine, vairāk balsot nākuši pagasta viesi un caurbraucēji. No attālākajiem ciemiem Ziemupes un Saraiķiem pa divi lāgi braucis pagasta autobuss ar vēlētājiem, bet viņu tomēr varētu būt bijis vairāk. Tiesa, šoreiz uz iecirkni nākuši arī tādi ļaudis, kas agrāk nekad neesot piedalījušies ne vēlēšanās, ne referendumos.

Kas tad nāks un balsos, ja puse pagasta, tāpat kā citur Latvijā, aizbraukusi uz Īriju un Angliju, saka vērgalnieks Andris Petrutis. Viņš ar sievu Edīti gan balsojuši par iespēju atlaist Saeimu, tomēr pārāk optimistiski nešķiet. “Nu, atlaidīs. Bet ko liks vietā? Jaunos tādas lietas neinteresē, viņus interesē, kā naudu pelnīt.”

“Tikko beidzām darbu, tagad braukšu mājās nomazgāt muti, paņemšu pasi un – uz iecirkni,” vērgalnieks Jānis Zelgalvis ir steidzīgs. “Protams, balsošu par to, lai visus tos čaļus triec ratā!” Viņš ir pārliecināts, ka lielākā problēma ar pašreizējo Saeimu un valdību ir nevis negribēšanā labi strādāt, bet nemācēšanā to darīt. “Latviešu valodā tas skanētu: nu ir dimbā, čaļi! Ko darīsim?!” Tāpēc vajag jaunāku un gudrāku, bet vecajām piepēm pietiek strādāt. Kur tādus ņemt, to uzreiz grūti pateikt, bet strikts viedoklis par to, kas būtu vajadzīgs, J.Zelgalvim ir. “Latvijā tagad vajadzīgs Pinočeta režīms, vienu lielu daļu sabāzt ķurķī, bet pārējiem likt strādāt. Un tad viss būs kārtībā,” stiegrainais vīrs nosauc jau pusceļā uz automašīnu. 

Kļuvuši aktīvāki

“Varbūt cilvēkus beidzot interesē mūsu valsts liktenis un valdības lemtspēja. Esam kļuvuši politiski aktīvāki. Tas ir labi,” sestdienas priekšpusdienā pastāstīja 238.vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Iveta Tumaščika. Šim referendumam raksturīgi, ka tajā aktīvi bijuši visu paaudžu un gan latviski, gan krieviski runājošie vēlētāji, novērojusi Vita Rozenberga, vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja Liepājas Latviešu biedrības namā.

Ja runa būtu par kāda cita likuma grozījumiem (piemēram, par pensiju grozījumiem, kā referendumā pēc divām nedēļām), nevis par pamatlikumu Satversmi, aktivitāte būtu bijusi pietiekama, lai tie stātos spēkā, skaidro Liepājas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ildze Lagzdiņa. Bet, lai stātos spēkā Satversmes grozījumi, referendumā dalībnieku skaitam vajadzēja būt lielākam – vairāk nekā pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem.

Nora Driķe,
Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Uzziņai 

Liepājā
Balsstiesīgi  46994
Piedalījās    21121 jeb 44,95%
Derīgās zīmes      20921
Par      20510
Pret     582 

Liepājas rajonā
Balsstiesīgi  32107
Piedalījās     13875 jeb 43%
Par      13480
Pret     362 

Latvijā
Balsstiesīgi  1515213
Piedalījās     624648 jeb 40,14%
Par      608202
Pret     18831

Avots: Centrālā vēlēšanu komisija, LETA.

Uz soliņa pie 6.vidusskolas pirms kāpiena uz vēlēšanu iecirkni brīdi atpūšas dzīvesbiedri Inta Danela, 76 gadi, pensija zem iztikas minimuma – 113 latu, darba stāžs – 34 gadi, un Voldemārs Danelis, 83 gadi, pensija 134 lati, darba stāžs – 29 gadi. I.Danela: “Viss ir kārtībā, tikai negribam, ka Kalvītis guļ. Pamodināsim viņu! Mēs ejam par īstu demokrātiju, nevis par iedomātu, kā tagad domā koalīcija. Mēs neko negribam gāzt, gribam, lai strādā tautas labā!” V.Danelis: “Par brīvību un demokrātiju! It kā mums demokrātija ir, bet kad to vajag, tās nav.”

Visā Liepājā vēlēšanu iecirkņi bijuši diezgan aktīvi nodarbināti – pilsētā referendumā piedalījušies 75 procenti no tā vēlētāju skaita, kas balsoja 9.Saeimas vēlēšanās. Ar to tomēr bija par maz, lai referendumu atzītu par notikušu.