Ceturtdiena, 3. decembris Raita, Jogita, Evija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Kā pierast pie siltummezgliem

Kā pierast pie siltummezgliem
19.01.2007 19:17

0

Atslēgvārdi

No kurienes rodas siltuma zudumi

Bez pārspīlējuma – ik dienu lasītāji lūdz redakciju paskaidrot, kas tie par neizprotamiem zudumiem karstā ūdens piegādē namos un kādēļ tie tik lieli. Bieži vien siltuma zudumus nez kādēļ jauc ar ūdens zudumiem. Biedē tas, ka parasti paskaidrojumi netiek izprasti, kaut gan vaicātājs skolā fiziku ir mācījies. Un mums pat pārmet, ka mēs, lūk, piebalsojam uzņēmumam “Liepājas enerģija”. Taču uz daudziem jautājumiem joprojām vēl nav izsmeļošu atbilžu. Tādēļ ir vērts padomāt un apmainīties viedokļiem.

No kurienes rodas zudumi

Ūdens augu diennakti cirkulē namu tīklos. Karstu dušu var dabūt jebkurā laikā. Tam arī tiek patērēta siltumenerģija, kaut gan naktīs, visticamāk, nez vai kāds mazgājas. Paradoksāli, taču, ja pieļaujam, ka kādā konkrētā kāpņu telpā neviens iemītnieks nav atvēris krānu ar karsto ūdeni, zudumi vienalga būs. Stāvvadi, pat ja tie ierīkoti īpašos penāļos, iziet uz bēniņiem vai pagrabu, un vienalga bez vajadzības silda gaisu. Bet agrāk, kad nebija siltummezglu ar skaitītājiem, šādi zudumi nevienu nesatrauca. Neviens par tiem pat nedomāja.

Pēdējo mēnešu pieredze apstiprina vēl to, ka namos, kur izveidotas savas kopapsaimniekošanas biedrības, situācija daudz pievilcīgāka. Piemēram, tur nolemj, ka naktī līdz pulksten sešiem no rīta karstais ūdens vispār nav vajadzīgs un šajā laikā to nesilda, vai arī norunā, ka tā temperatūra var būt par 3–4 grādiem zemāka. Lūk, arī ekonomija. Bet, ja izolē caurules, tad rādītāji būs vēl izdevīgāki.

Saņemot no namu pārvaldēm kārtējos rēķinus, daudzi, lai būtu uzskatamāk, salīdzinot maksājumus ar iepriekšējiem gadiem, maksu par ūdeni un apkuri skaita kopā. Šādā gadījumā ekonomija var būt vēl būtiskāka, taču, kā jau ne vienreiz vien minēts, namam jābūt apgādātam ar siltummezgliem. Šeit domāta kaut vai galasienu siltumizolācija, pagrabtelpu un bēniņu hermetizācija, pakešlogu ierīkošana, šur tur jādemontē pārāk lielie radiatori kāpņu telpās. Arī pašus siltummezglus iespējams noregulēt minimālā režīmā.

Fukalova kunga aprēķini

Roberts Fukalovs no Siguldas ielas 25 atnesa garu vēstuli par siltuma un ūdens uzsildīšanas tematu, par kuriem maksu it kā palielina uzņēmums “Liepājas enerģija”. Savas pārdomas viņš tā arī sāk, ka pilsētā par to vien runā kā tikai par siltuma zudumiem. Viņš raksta: “Kaut gan tarifs viena kubikmetra ūdens uzsildīšanai ir 2,01 lats, tas arī iekļauj sevī enerģijas zudumus, citādāk pat nevar būt, kādēļ tad vajadzīgs tarifs? Un visi, kuru namos nav ierīkoti siltummezgli­-izspiedēji, nekurnot maksā pēc tarifa saskaņā ar savu ūdens skaitītāju rādījumiem.”

Vēstules autors piedāvā maksāt pēc kubikiem arī tad, ja ir siltummezgls. Lūk, šeit arī slēpjas pirmā kļūda. Tāda tarifa kā 2,01 lats juridiski nemaz nav, tādu Sabiedrisko pakalpojumu regulators nav apstiprinājis. Un Fukalova kunga domu gājiens ir  nepieņemams, kaut vai tāpēc vien, ka to nevar argumentēt tiesā. Tarifs radies kā mākslīga un neoficiāla glābjoša un pagaidu palīdzība. Visi redzēja, ka siltummezglu ierīkošana ir ilgs process, kaut kā vajadzēja izkļūt no situācijas, arī tur, kur to pagaidām vēl nav. Aplēsa un piekrita, ka tas varētu ļaut izkļūt no situācijas 2004. un 2005. gadā. Taču tas viss ieilga. Nelikumīgo tarifu izmanto līdz pat šai dienai. Uz to atsaucas arī mūsu lasītāji. Taču ir tikai megavatstundas. Pēc tām arī nosaka siltuma enerģijas daudzumu. Jā, tas izraisa negatīvas emocijas.

Šo rindiņu autors par ūdens uzsildīšanu samaksāja divarpus reižu vairāk par augšminēto tarifu. Citētajā vēstulē ir vēl daži citi interesanti apsvērumi. Piemēram, “katrs zina, ka, atverot karstā ūdens krānu, nākas nogaidīt sekundes 10–15, kamēr karstais ūdens parādīsies, bet skaitītāji, neraugoties uz to, turpina uzskaitīt kubikmetrus. Tātad arī šeit mēs maksājam par zudumiem, kaut arī citā veidā. Bet, ja krāns atrodas no stāvvada vairāk nekā divu metru attālumā, tad ik reizes jānotecina vairāki litri. Taču cits ūdens piegādes veids vēl nav izdomāts. Un mēs ceram, ka visi šie zudumi arī ir iekļauti tarifā, vai arī tiek kompensēti ar dvieļu žāvētāju”. Vēstules autors ir “DzīAB” Siguldas ielā 25 valdes loceklis. Šādām personām domē, namu pārvaldēs un bijušajā uzņēmumā “Liepājas siltums” rīkoja speciālus seminārus. Arī līgumā ar uzņēmumu “Liepājas enerģija” derētu ielūkoties. Varbūt tas parakstīts, neiedziļinoties dažās niansēs.

R.Fukalovs skāra vēl vienu tematu. Starp citu, par to mēs uzrakstītu jebkurā gadījumā.

 
Kā to dara pie mums

Vēstulē vēl bija minēts, ka “pēc likuma siltummezglus dzīvojamos namos jāierīko un jāapkalpo organizācijai, kas ir ieinteresēta un atbild par siltumenerģijas piegādi un siltumtīklu uzturēšanu kārtībā. Mūsu pilsētā tas ir uzņēmums “Liepājas enerģija”. Bet ja siltummezgls ierīkots uz iemītnieku rēķina, tad tas nozīmē, ka tas ir jāpārpērk un jāņem savā uzskaitē vai jākompensē nama zaudējumi, pat ja tajā nodibināta apsaimniekošanas biedrība…”

Pavisam aplams apgalvojums! Kādi tam pamatojumi? Jā, minētais uzņēmums ir ieinteresēts. Nevar taču atteikties no darba! Taču enerģiju tas piegādā mūsu namiem, bet tas, kas notiek namu iekšpusē, ir īpašnieka rūpes. Pat skaitītāju rādījumus tagad nolasīs no distances – ar radio palīdzību. Un vajadzētu zināt, ka siltummezglu vērtība siltuma tarifā nav iekļauta – jau tādēļ vien ir nevietā runāt par kaut kādām kompensācijām no uzņēmuma, kas strādā ar zaudējumiem.

1995.gada Ministru kabineta noteikumos Nr.41 minēts, ka ar visiem darbiem namu iekšējos siltumtīklos jānodarbojas patērētājam, tas ir – namu pārvaldei. Taču šīs nodarbības ir nepietiekamas, trūkst naudas. Šādos gadījumos ir viena izeja – palielināt maksu par nama uzturēšanu. Taču minētos noteikumus par novecojušiem uzskata pat Saeimas deputāts jurists Jānis Lagzdiņš. Tāpēc radušies dažādi interpretējumi. Pilsētā nav vienotas siltummezglu ierīkošanas un to aprēķinu sistēmas. Nav pat vienotu prasību attiecībā uz telpām, kurās tos ierīko. Sākumā ņēma kredītus ar Pilsētas domes galvojumu. Pēc tam darbu patstāvīgi turpināja namu pārvaldes, šur tur darba procesā iekasējot no iedzīvotājiem apaļas summas. Pēc tam uzņēmums “Liepājas enerģija” sāka ierīkot siltummezglus kredītā. Tagad rīko sapulces, nobalso par īres maksas paaugstināšanu, lai par papildu līdzekļiem iegādātos iekārtu. Pēc savas shēmas rīkojās Karostā.

Minēto rindiņu autoram ir personīga pieredze kā nama iemītniekam. Mūsu namā pagājušajā vasarā arī ierīkoja siltummezglu, un par to, ka tas sāka funkcionēt novembrī, mēs uzzinājām decembrī pēc kārtējā rēķina saņemšanas. Starp citu, aizdomas radās nedaudz agrāk, jo dzīvokļa temperatūra nokritās līdz 24 grādiem. Taču neviens ne par ko neziņoja, pat nama vecākā brīnījās. Ja šis sasniegums bija bez maksas, tad neviens neiebildīs, tikai vairums kaimiņu šaubās, zinot, ka par visu jāmaksā. Bet vajag taču informēt no namu pārvaldes “Jaunliepāja”! Būtu kaut vai sapulci sarīkojuši – nomierinājuši pie reizes arī tos, kuri sašutuši par lielajiem zudumiem.

 
Bet pie  mums Karostā…

Namu pārvalde “Karosta” savā teritorijā siltummezglu ierīkošanu pabeigusi. Neskaitot pievienoto Tosmari. Šajās dienās šo panākumu droši vien atzīmēs oficiāli ar preses konferenci un ciemiņu uzaicināšanu – kā nekā panākums. Mūsu lasītājiem par to pastāstīja namu pārvaldes tehniskais direktors Agris Skutulis:

– Pirmos siltummezglus pie mums ierīkoja 2004.gada novembrī. Sākumā to bija 14. Nākamajā gadā tiem pievienojās vēl divi, turklāt viens no tiem, Katedrāles ielā 15, bija izgatavots mūsu pašu spēkiem, un paši īrnieki par to atsevišķi samaksāja. Tas kļuva par īpašu lūzuma punktu, kad mēs sapratām, ko spējam, un galvenais – pārliecinājāmies, ka darbu var ievērojami palētināt. Pēc tam sadarbībā ar uzņēmumu “Liepājas enerģija” mēs turpinājām šo darbu paši, pārliecinot valdes priekšsēdētāju Suškova kungu, ka konkursus pie mums rīkot nevajag. Mēs sapratām, ka pilsētas siltumenerģētiķi labprāt piekrīt kontaktiem. Vasarā samontējām astoņus mezglus, pēc tam vēl 21. Pēdējos samontējām 11 mezglus namiem bez pagrabstāviem – arī šeit radām tehnisko risinājumu. Bet ar mēraparatūru mūs nodrošināja tieši “Liepājas enerģija” par saviem līdzekļiem. Darbs bija milzīgs. Gan speciālistu vajadzēja vairāk, gan samaksas veidu mainījām pret vairāk stimulējošu.

Vispirms vajadzēja sagatavot pašas telpas. Šur tur nācās nomainīt arī caurules, ja to diametrs neatbilda jaunajiem nosacījumiem. Tagad, analizējot esošos datus, mēs varam orientēties uz nākotni, ka kaut kur vajadzēs kaut ko mainīt un uzlabot. Mums vajadzēja nodarboties arī ar namiem Tosmarē, kas vasarā tika nodoti mūsu apsaimniekošanā. Taču, gods kam gods, iepriekšējais saimnieks – “Vecliepāja” – neatteicās sniegt nepieciešamo palīdzību. Bet samaksas amplitūda novembrī, rēķinot uz vienu kvadrātmetru, svārstījās no 43 līdz 79 santīmiem. Tas ir, visur lētāk nekā pēc tarifa. Taču jāņem vērā ķieģeļu un bloku sienu dažādā siltumvadāmība. Galīgā aina būs vērojama sezonas beigās. Bet vasarā vajadzēs ierīkot siltummezglus septiņos namos Turaidas ielā, kur paredzēts ierīkot jaunu autonomo katlumāju.

Vēl gribētu izteikt atzinību mūsu ūdensvada un siltumiekārtas uzraugam Aldim Ernstsonam. Viņš ir, kā mēdz teikt, speciālists ar lielo burtu. Viss, ko esam panākuši pēdējā laikā, paveikts, pateicoties galvenokārt tieši Aldim.

 
No Anatolija Suškova piezīmēm

Nesenajā tikšanās reizē ar sabiedrības “Liepājas enerģija” valdes priekšsēdētāju Anatoliju Suškovu mēs ar viņu atzīmējām dažus svarīgus un interesantus faktorus.

Vispirms, viņaprāt, vajadzētu jau tagad padomāt par siltummezglu ierīkošanas finansēšanu tajos aptuveni simt namos, kuros to pagaidām nav. Un jāpagūst līdz jaunajai sezonai, jo gan apkure, gan paši mezgli kļūs dārgāki. Lai, tēlaini izsakoties, neuzkāptu uz viena un tā paša grābekļa, kā tas gadījies līdz šim. Pagājušajā sezonā sabiedrībai “Liepājas enerģija” bija iespēja iegādāties un ierīkot 75 siltummezglus uz nomaksu. Šogad līdzekļi tam nav paredzēti, jo plānota liela citu objektu rekonstrukcija.

Siltuma zudumu ievērojamu samazināšanos iegūs, likvidējot tā dēvētos siltumpunktus, kurus tautā sauc par boilermājām. Tie tagad pievienoti namiem ar četrām caurulēm (apkure un ūdens), pēc tam būs nepieciešamas tikai divas.

Starp citu, bieži vien jautā, kādēļ citās Latvijas pilsētās apkure lētāka nekā pie mums. A.Suškovs, ņemot par piemēru Rīgu, uzsver, ka to var vienīgi apskaust. Ilgus gadus pēc kārtas tur nodarbojušies gan ar tīklu, gan ar siltumavotu un namu iekšējās saimniecības pilnveidošanu. Un viss tur notika ar pašvaldības palīdzību un tās uzraudzībā. Siltummezgli un skaitītāji Rīgā jau visur ierīkoti. Vecās caurules laikus nomaina. Taču jāpalūkojas uz problēmu arī no citas puses. Piemēram, ja Brocēnos tarifs būtu augstāks par mūsējo, tur vienalga maksātu daudz mazāk. Jāsakārto mājas. Vēl varētu minēt, ka pilnīgi vienādos vienas sērijas namos ar vienādiem siltummezgliem, tur, kur izveidotas apsaimniekošanas biedrības, rādītāji ir atšķirīgi. Tas nozīmē, ka rezultātu var ietekmēt. Ja, protams, ļoti grib.

A.Suškovs komentēja viņam parādīto namu pārvaldes “Jaunliepāja” vēstuli Jelgavas ielas 7.namam iedzīvotājiem, kurā izteikti draudi, ka viņi var palikt bez karstā ūdens, ja īsā laikā nesameklēs līdzekļus siltummezglam, jo siltumpunkts tiek likvidēts. Taču nevis siltumpunktu likvidē iedzīvotāju ērtībām vai neērtībām, bet gan namos ierīko attiecīgo iekārtu, lai pēc tam atbrīvotos no monstra – siltumpunkta.

Vēl šāds jautājums: vai pareizi, ka pēc siltummezgla ierīkošanas kāds no īrniekiem savā dzīvoklī ierīko individuālo siltuma skaitītāju? Šādi fakti ir konstatēti. A.Suškovs teica, ka vispirms šādām arhitektoniskām greznībām ir jāsaņem atļauja. Viņš pieļauj, ka namu pārvaldes darbinieki var pievērt acis uz to, taču viņiem pašiem radīsies vairāk problēmu. Atsevišķu cauruļu atzarojumi parasti ietekmē nama hidrauliku. To dēļ (nez vai tie būs izolēti) radīsies papildu zudumi. Bet tas jau ir iemesls kaimiņu sūdzībām. Bez tam vēl sarežģītāka kļūst uzskaite, jānodarbojas ar papildu aprēķināšanu un saskaitīšanu.

Pagājušajā gadā pirms kārtējās sērijas siltummezglu ierīkošanas no namiem, īpaši Jaunliepājā, tika saņemti paziņojumi, ka īrnieki tam nepiekrīt. Šādu kolektīvu bija ap desmit. Kā to komentēt? A.Suškovs atzīmēja, ka problēmu no tā nevajag radīt, ka visdrīzāk īrnieki savas pozīcijas jau pārskatījuši, un nav izslēgts, ka attiecīgā aparatūra jau ierīkota. Jo tās priekšrocības ir neapstrīdamas. Ja var ietaupīt, tad vajag taupīt. Uzņēmumam toties svarīgāki ir skaitītāji, tam ir precīzi jāzina, cik preces patiesībā pārdots, kādi ir zudumi trasēs. Taču nav nekādas garantijas, ka skaitītājs parādīs mazāk, nekā mēs esam pieraduši tērēt siltuma pakalpojumiem.

Siltuma ekonomija ir viena no vissvarīgākajām šodienas prasībām. Katrā “Vecliepājas” informatīvā biļetena izdevumā tiek uzskaitīti to veicinošie pasākumi. A.Suškovs teica: “Labumu dod pat tas, ja mēs regulāri ar putekļusūcēju attīrām mūsu istabu konvektorus no gružiem. Sīkums, taču nedrīkst piemirst arī to…”

 
Paradoksi

Visiem nekad neizdabāsi. Arī prasības katram savas. Viens no diviem cilvēkiem, kuri atrodas istabā, saka, ka viņam ir auksti, bet otrs – silti. Taču interesantākas ir domas, kas rodas šādu apsvērumu dēļ. Reizēm var dzirdēt ko jaunu, pat paradoksālu. Piemēram, kāds sarunas biedrs no Rojas ielas pastāstīja, ka, aplūkojot namu, lai redzētu, ko vēl tajā varētu uzlabot, īrnieki ievērojuši pagrabā esošās neizolētas karstas tranzītcaurules. Tās ir enerģētiķu īpašums. Un jautājums: kādēļ dažām caurulēm noteikti jābūt izolētām, bet dažām ne? Starp citu, lai apsilda pagrabtelpas bez maksas. Diemžēl nevienam neienāca prātā fiksēt šo situāciju līgumā starp nama valdi un “Liepājas enerģiju”. Jāvienojas taču arī par šāda sveša īpašuma saglabāšanu, var gadīties, ka cauruli izolēs, bet kāds ļaunprātis ņems un noplēsīs izolāciju. Pagaidām tie ir jociņi, taču tiem var būt tālejošas sekas.

Ar kādu apmeklētāju no M.Ķempes ielas runājām par karstā ūdens zudumiem. Viņš ir tehniska rakstura cilvēks, visu saprot, taču viņam ir jautājums: zudumus sadala līdzīgi starp dzīvokļu iemītniekiem, taču vienistabas dzīvoklī atrodas divas stāvvada caurules, bet divistabu dzīvoklī – četras. Pēdējās atdod divas reizes vairāk siltuma. Vajadzētu, kā uzskata patērētājs, ņemt vērā arī šādu situāciju.

Rubrikā “Pa drāti vēstī lasītājs” arī parādās interesantas piezīmes. Starp citu, visbiežāk tās apliecina autoru neinformētību. “Kā veic aprēķinus par patērēto siltumu tur, kur nav skaitītāju? Kādēļ Rīgā pazeminājums ir 30%?” – skan retorisks jautājums. Atbilde ir vienkārša: aprēķinu veic tieši tāpat, kā to darīja pirms 40 un vairāk gadiem – pēc apstiprinātā tarifa, kur ņemti vērā vidējie rādītāji par desmit gadiem. Kas attiecas uz Rīgu, tad tur namu bez skaitītājiem vairs nav palicis. Tādēļ minētais skaitlis visdrīzāk attiecināms uz ko citu.

No Dārza ielas 5/7 pauž sašutumu: kad nebija skaitītāja, mēnesī maksājām 18–20 latu, bet tagad ar skaitītāju – 26 latus. Jautājums, protams, grūts. Taču atbilde var būt tikai viena, kaut arī nepatīkama: visa nelaime tur, cik daudz rāda skaitītājs! Bet bez skaitītāja par divistabu dzīvokļa apkuri pagājušā sezonā mēs maksājām nevis divdesmit, bet gan 30–35 latus – tas ir visiem zināms. Bet, ja skaitītājs minētajā namā melo, tad jāvēršas nevis laikrakstā, bet pie sanitārajiem tehniķiem.

Populārajā rubrikā lasītājs uzzina, ka Dzintara ielā 86 par zudumiem gada laikā it kā samaksāts 1800 latu, bet divos dzīvokļos radiatori pavisam auksti – vai par to zina “Vecliepājā”? Atbilde: ja gada laikā neviens nav papūlējies uzrakstīt iesniegumu vai sūdzību, tad, gluži dabiski, vēl nezina. Taču mēs redakcijā attiecīgi nezinām gadījuma, kad tieši šādu ziņojumu vietā mūsu namu pārvaldēs darbā izmantotu izrakstus no lasītāju iecienītās rubrikas.

Kas tikai negadās. Par visu neuzrakstīsi! Un visu arī nemaz nestāsta – ir noslēpumi. Piemēram, cik daudz gāzes ietaupīja pērn “Liepājas enerģija”. Smieklīgi notikumi bija kooperatīvos. Piemēram, no kooperatīva “Ezers”, Cieceres ielā 35/37, paziņoja, ka apmēram pusē dzīvokļu šeit ir alternatīvā apkure, pieņemsim, virtuves gāzeskatli. Bet kādā no dzīvokļiem ir pat krāsns apkure, un dūmvads izvadīts pa logu. Kā gan Būvvalde kaut ko tādu atļauj – prātam neaptverami. Taču lietas būtība ir tāda, ka tagad namā ierīkos siltummezglu, un maksu par to grib iekasēt arī no tiem, kuri centrālapkuri neizmanto. Ko darīt? Arī uz šo jautājumu ir atbilde: risināt problēmu saskaņā ar statūtiem. Tādēļ arī tika izveidots kooperatīvs! Saka, priekšsēdētājs neapmierinot, turas pie savas pozīcijas. Tādā briesmīgā gadījumā ir jāsapulcējas un jāievēlē cits – īsts. Neviens visā pasaulē šādu kooperatīvu biedriem nepalīdzēs. Viņiem pašiem jāsasparojas un jādarbojas.

Vajag pareizi sevi noskaņot. A.Skutulis pateicas saprotošiem “Liepājas enerģijas” speciālistiem. Taču tieši šajā sakarībā prātā nāk tās darbinieku piezīmes. Tur, Karostā, pie tās Gaidas (ar to domāta pārvaldniece G.Korņilko) vienmēr viss izdodas vieglāk, ātrāk un pamatīgāk. Šādi komplimenti nerodas bez iemesla.

Kirils Bobrovs,
“Kurzemes Vārds”

TEC rekonstrukcijas gaidās.

Slimnīcas rajonā gan siltummezgli ierīkoti, gan veco katlumāju likvidē.

Anatolijs Suškovs: “Jā, viens otrs ir neapmierināts. Taču pēdējā gada laikā paveikts ļoti daudz.”

Šobrīd aktuāli

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz