Šovasar LSO aicina uz diviem īpašiem koncertiem brīvdabas koncertdārzā “Pūt, vējiņi!”.

12. jūlijā pulksten 19 orķestris galvenā diriģenta Gunta Kuzmas vadībā muzicēs kopā ar pasaulslaveno britu džeza pianistu Džūlianu Džozefu, atskaņojot leģendārā amerikāņu komponista un pianista Džordža Gēršvina “Rhapsody in Blue”.

Karstasinīgo mūzikas programmu papildinās slaveni flamenko dejotāji Letīcija Domingesa un Manuels Bellido.

Vasarai ieejot pilnbriedā, 24. augustā pulksten 14 un 19 LSO kopā ar solistiem Renāru Kauperu, Daumantu Kalniņu un Ievu Kerēvicu diriģenta Andra Veismaņa vadībā klausītājiem piedāvās muzikālu tikšanos ar leģendāro latviešu komponistu Mārtiņu Braunu.

12. jūlija koncerta īpašais viesis Džūlians Džozefs (1966) ir viens no izcilākajiem un ietekmīgākajiem britu džeza mūziķiem, kas savu karjeru veltījis džeza mūzikas popularizēšanai visā pasaulē un kļuvis pazīstams un publikas iemīļots gan kā izcils pianists, komponists un aranžētājs, gan arī zinošs un interesants džeza mūzikas vēstnieks.

Par ievērojamu ieguldījumu mūzikā 2018. gadā Džozefs apbalvots ar Britu Impērijas Izcilības ordeni.

Džozefa karjeru raksturo vairāki revolucionāri sasniegumi.

Viņš bija pirmais melnādainais britu džeza mūziķis, kurš vadīja koncertu sēriju Vigmora zālē Londonā, un pirmais, kurš ar savu “All-Star Big Band” kā vadošā zvaigzne ievadīja “BBC Proms” – astoņas nedēļas ilgu vasaras sezonu ar ikvakara klasiskās mūzikas koncertiem un citiem pasākumiem, kas notiek katru gadu, galvenokārt Karaliskajā Alberta zālē Londonā.

Džūlians Džozefs Liepājā viesosies jau piekto reizi – 2003. un 2013. gadā viņš muzicēja Pianisma zvaigžņu festivālā, savukārt 2006. un 2007. gadā uzstājās festivālā “Aile Jazz”.

Vēl bez Džordža Gēršvina “Rhapsody in Blue” 12. jūlija koncerta programmā skanēs arī Leonarda Bernsteina, Kamila Sensānsa, Žorža Bizē un citu komponistu darbi.

Flamenko mākslinieki Letīcija Domingesa un Manuels Bellido ar savu temperamentīgo deju bagātinās šo krāšņo koncertu, izdejojot kaislības spāņu mākslinieku Manuela de Faljas un Geronimo Himeneza mūzikā, kā arī Žorža Bizē slavenajā “Karmenā”.

Letīcija Domingesa ir īsts flamenko dārgakmens. Dejot sākusi jau trīs gadu vecumā, un kopš tā brīža viņas ceļš ir bijis pastāvīgs kāpums uz izcilību.

Deviņu gadu vecumā viņa flamenko mākslā sāka izglītoties Seviļas Profesionālās dejas konservatorijā, kuru ar izciliem panākumiem absolvēja gadu pirms plānotā termiņa.

Skolojusies pie izcilākajiem flamenko meistariem, savas karjeras laikā uzstājusies uz skatuvēm daudzviet Eiropā, Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Āzijā. Viņas talantu publika baudījusi arī tādās ikoniskās flamenko vietās kā slavenā Seviļas “El Patio Sevillano”.

Manuels Bellido savu aizraušanos ar flamenko uzsāka piecu gadu vecumā. Iedzimts talants, smags darbs daudzu gadu garumā un izcili skolotāji ir atslēgas vārdi Manuela Bellido lieliskajai dejotāja karjerai.

Izcilais flamenko mākslinieks uzstājies daudzviet pasaulē, bet visbiežāk prestižajos Spānijas operteātros.

24. augustā Mārtiņa Brauna mūzikas koncertā “Dziesma par spēli” skanēs smeldzīgi melanholiskās un ironiski jauneklīgās dziesmas: “Daugaviņa”, “Dzied’ ar mani, tautu meita”, “Es nesatiku”, “Lielais Alberts”, “Mīla ir kā uguns”, “Mūžīgā pilsēta” un citas.

Populāru dziesmu simfoniskās aranžijas speciāli šai programmai veidojis Emīls Zilberts, kurš ar savu smalko orķestra skanējuma izjūtu sagādāja pārpasaulīgu muzikālo ceļojumu arī pērnās vasaras simfoniskajā sarunā “ImKa un Kaspars Zemītis”.

Kā vēstīts Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā, Mārtiņš Brauns (1951–2021) ir mākslinieks ar bagātīgu daiļrades spektru, kas aptver roku un popmūziku, teātra un kino mūziku, kora dziesmas, akadēmiskā žanra darbus un citus.

Grupas “Sīpoli” vadītājs (1977–1986), kamerkora “Sindi putnu dārzs” muzikālais vadītājs (1987–1992).

1970. gadā Brauns iestājās Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kompozīcijas nodaļā simfoniķa Ādolfa Skultes klasē un uz laiku atteicās no darbības rokmūzikā.

1975. gadā Brauns absolvēja konservatoriju ar komponista un mūzikas teorētisko priekšmetu pasniedzēja kvalifikāciju.

Viņa diplomdarbs bija simfoniskā balāde “Tālavas taurētājs”, kas no jauna tika atskaņota 2020. gadā ar diriģentu Aināru Rubiķi un Liepājas Simfonisko orķestri.

Vēl būdams students, komponists sāka strādāt Drāmas teātrī (mūsdienās – Latvijas Nacionālajā teātrī) par muzikālās daļas vadītāju. Tika sacerēta mūzika vairākām izrādēm.

Teātra repertuārā tika iekļauta arī Brauna blūzu programma, ko atskaņoja viņa vadītā grupa, kas lietoja neoficiālu nosaukumu “Sīpoli”.

1980. gadā “Sīpoliem” skaļu slavu atnesa piedalīšanās Tbilisi rokfestivālā, kam sekoja citi festivāli, kuros Brauna vadītās rokgrupas mūzika allaž tika uztverta ar lielu interesi.

Brauna oriģinālo, no vidusmēra visai atšķirīgo skaņdarbu dēļ latviešu kopējā popmūzikas ainavā ansamblim bija grūti iekļauties.

Komponists savam ansamblim lielākoties rakstīja lielas formas darbus – izvērstus dziesmu ciklus, svītas ar augstvērtīgu dzeju.

Pašam autoram klāt neesot, komponista vārds vistālāk aizskanējis saistībā ar 1988. gadā radīto mūziku Valmieras Drāmas teātrī iestudētajai Raiņa poēmai “Daugava”.

Tās dziesma “Saule, Pērkons, Daugava” kļuvusi par Latvijas teju neoficiālo himnu, bet 2014. gadā tā kļuva par Spānijas ziemeļaustrumu reģiona Katalonijas neatkarības kustības himnu.

Brauns kā ļoti daudzpusīgs mūziķis un mūzikas autors radījis paliekošas vērtības kā populārajā, tā akadēmiskajā žanrā, no citiem komponistiem atšķirdamies ar savu aktiera talantu un asprātību, kas izpaudās intervijās, koncertu vadīšanā, radošajā procesā – viņš pats ir dziedājis, sacerējis dziesmu vārdus.

Biļetes uz Liepājas Simfoniskā orķestra koncertiem pieejamas “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā https://www.bilesuparadize.lv/lv/organizer/50.

Koncertus atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Liepājas pilsēta.