Ceturtdiena, 24. septembris Agris, Agrita
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Mašīnu skaits palielinās, brauktuves sašaurina

Mašīnu skaits palielinās, brauktuves sašaurina
06.08.2007 18:53

0

Atslēgvārdi

Autovadītājiem jāsavelk jostas

Turpinām saņemt sašutušo autovadītāju viedokļus par to, ka, rekonstruējot ielas, daudzās vietās pilsētā tiek veidotas lamatas braucējiem. Laikā, kad pilsētā palielinās satiksmes intensitāte, ielas tiek sašaurinātas, un dīvainie veidojumi – saliņas un izbīdījumi ielu malās – apgrūtina pārvietošanos.

Bremzes agresīvajiem braucējiem

Ceļu policijas darbinieki atzīst, ka šī problēma ir sava veida runga ar diviem galiem. Laikā, kad transportlīdzekļu skaits strauji palielinās un satiksme kļūst aizvien intensīvāka, ielu sašaurināšana nav labākais variants, kā organizēt satiksmes plūsmu pilsētā.

Taču ir arī cits aspekts. Norobežojot joslas ar saliņām, esot vairāki ieguvumi, uzsvēra Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieks Madars Kleinbergs. Pirmkārt, vieglāk saprotams, kā krustojumi izbraucami. Otrkārt, drošāka pārvietošanās ir visneaizsargātākajai satiksmes dalībnieku daļai – gājējiem. Treškārt, tā saucamās kabatas ielu malās, kas paredzētas automašīnu novietošanai, liedz veidoties situācijai, kā tas līdz šim bija Brīvības ielā, kur malējā josla braukšanai gandrīz nebija izmantojama, jo tajā stāvēja mašīnas.

Un, ceturtkārt, saliņas un izbīdījumi, kas norobežoti ar paaugstinātām apmalēm, piebremzē agresīvos braucējus, kuri horizontālos apzīmējumus uz brauktuves ignorē. Likumsargi, salīdzinot ielas mūsu pilsētā ar brauktuvēm ārpus Latvijas, norāda, ka arī ārzemēs ielas nelīdzinās lidlaukiem.

Mūsu pilsētā lielākā problēma, kādēļ veidojas sastrēgumi, ir tā saucamais smilšu pulksteņa variants – pilsētas centrs ir sašaurinājums, kuram jātiek cauri, uzskata M.Kleinbergs. Citās lielajās pilsētās, arī Klaipēdā, šī problēma jau sen atrisināta, satiksmi no vecpilsētas novirzot pa apvedceļu. Mums tāda diemžēl nav – lai no Rīgas dotos Lietuvas virzienā, ir jāizbrauc cauri Liepājas centram.

Nodeva drošībai

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, taujāts par to, vai viņam kā autobraucējam pārvietošanās pilsētā šķiet gana ērta, apelēja pie drošības aspekta. Viņš teica: “Ielu rekonstrukcija nenozīmē tikai ceļu seguma nomaiņu. Mūsdienu prasības liek vienlaikus īstenot drošības un braukšanas ātrumu ierobežojošus pasākumus. Šādiem mērķiem kalpo, piemēram, saliņas uz brauktuvēm un krustojumos vai gulošie policisti. Saliņu izveide platās ielās kalpo galvenokārt gājēju drošībai, piemēram, šķērsojot sarežģītus vai platus krustojumus. Savukārt uz ielu sašaurināšanas rēķina, piemēram, kā tas izdarīts pie uzņēmuma “Lauma”, var izveidot autostāvvietas ielu malās.”

Liepājas galva atzīst, ka steidzoties šādi šķēršļi dažkārt var būt kaitinoši, bet: “Liepāja, tāpat kā citas Eiropas pilsētas, arvien vairāk veicinās sabiedriskā transporta nozīmi vieglākai un ērtākai pārvietošanās kustībai pilsētā.”

Neņem vērā braucējus

CSDD Liepājas rajona nodaļas priekšnieks Gvido Ķirsons neslēpj, ka viņā kā satiksmes dalībniekā notiekošais rada izbrīnu. Viņš teica: “Iepriecina tas, ka ielas tiek labotas. Taču nesaprotu, kāpēc sašaurina brauktuves tajā laikā, kad mašīnu skaits strauji palielinās un satiksmes plūsma kļūst aizvien saspringtāka. Turklāt tas notiek ielās ar visintensīvāko satiksmi.”

Viņš atzīst, ka vizuāli brauktuves ar līkumiņiem un saliņām izskatās skaisti, taču no praktiskā viedokļa tas nav ērti. Pirmkārt, sīkās detaļas sarežģī manevru veikšanu, sevišķi lielgabarīta transportam. Otrkārt, brauktuves, sevišķi ziemas apstākļos, būs grūti kopt. G.Ķirsons gan izsaka cerību, ka saliņu un citu caku dēļ daudz braucēju negadījumos neiekulsies.

G.Ķirsons nepiekrīt ceļu policistu viedoklim, ka apmales palīdzēs savaldīt agresīvos braucējus. “Tad jau varbūt vajag joslas atdalīt ar sienām?” viņš ironizē.

Tāpat viņš pauž izbrīnu, ka uz ielu rēķina tiek paplašināta gājēju zona: “Protams, tas ir apsveicami, ka tiek domāts par gājējiem un velosipēdistiem. Taču vai tas ir labākais risinājums, ja to dara, sašaurinot ielas laikā, kad satiksme kļūst jo dienas, jo intensīvāka? Turklāt Jaunajā ostmalā, kur tas notiek, gājēju un riteņbraucēju pūļus vēl neesmu redzējis, vienīgi kādu vientuļu makšķernieku.” Amatpersona pieļauj, ka šāda veida brauktuvju izveidi rekonstrukcijas laikā prasa Eiropas Savienības regulas, jo remontdarbiem tiek izmantots ES finansējums.

Ar skatu nākotnē

Komunālās pārvaldes ceļu nozares vadītājs Mārtiņš Jēkabsons paskaidroja, ka rekonstrukcijas un remontdarbus pilsētā pasūta pašvaldība, Komunālā pārvalde ir tikai to pārzinātāja. Arī finansējums lielākoties ir pašvaldības – gan budžeta līdzekļi, gan kredīts. Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums piesaistīts tikai atsevišķos projektos.

Taujāts par to, kādēļ, veicot rekonstrukcijas darbus, ielas tiek nevis vienkāršotas, bet gan sašaurinātas un sarežģītas, M.Jēkabsons pastāstīja, ka ikviens projekts tiek izstrādāts, vadoties no standartiem. Tie nosaka brauktuves platumu, un tas atkarīgs no ielas kategorijas. Piemēram, vienvirziena iela nedrīkstot būt šaurāka par 2,75 metriem. Savukārt citviet viena josla varot būt pat 4 metrus plata.

Jaunajā ostmalā, par ko visvairāk sūdzas braucēji, joslu skaits netikšot samazināts, pēc rekonstrukcijas vienīgi šaurākas tās būšot gan. Jo tiekot domāts par gājējiem un viņu drošību – šim mērķim veido saliņas: “Nevar domāt tikai par autovadītājiem. Nav noslēpums, cik grūti gājējiem iepriekš bija šķērsot Jauno ostmalu.” Platā gājēju un velosipēdistu zona Jaunajā ostmalā paralēli Tirdzniecības kanālam tiekot veidota ar perspektīvu, iepriekš izvērtējot gājēju intensitāti šajā vietā: “Izveidojot veloceliņu, šai vietai piesaistīs arī riteņbraucējus.” Projektu izstrādājot, tāpat esot ņemtas vērā arī ceļu uzturētāju intereses: “Protams, klaju lauku ir vieglāk notīrīt, taču brauktuve veidota tā, lai uzturētāju darbu nesarežģītu.”

Esot vairāki iemesli tam, ka gājēju zona tiek labiekārtota un paplašināta uz braucēju rēķina. Piemēram, Jaunajā ostmalā, kur joslas tagad tiek sašaurinātas, pat pusmetru būvētāji neesot varējuši pieķert klāt no zāliena. Zaļā zona esot jāsaglabā, jo pretējā gadījumā iebilstot zaļie.

Pirms pāris nedēļām pabijām Kuldīgā, kur arī pēdējā laikā veikti ielu rekonstrukcijas darbi. Izbūvēts arī apļveida krustojums. To redzot, radās sajūta, ka pie mums Liepājā ielas tiek veidotas pēc minimālisma principa – aplītis tik mazs, ka mazāku vairs nevar, ielas tik šauras, cik vien šauras atļauj standarti. M.Jēkabsons tomēr apgalvo, ka uz minimālismu gan netiekot iets: “Ielām atvēlētā vieta ir tik, cik tā ir, teritorija ir ierobežota, jo nereti ielu malās ir privātīpašumu teritorijas. Jāiekļaujas pašvaldības īpašumu teritorijā.”

Taču viņš ir optimists un domā, ka nākotnē neizveidosies situācija, kad, iebraucot pilsētā no Rīgas puses, automašīna būs jāatstāj jau Grobiņā, jo Liepājā iebraukt vienkārši nebūs iespējams. Tāpat M.Jēkabsons domā, ka nākotnē tiks atrisināts jautājums par Zirņu ielas attīstību, tādējādi atslogojot Ganību ielu, kā arī gadu desmitiem apspriestā iespēja būvēt apvedceļu. Pagaidām gan šīs iespējas vēl esot tikai apspriešanas līmenī.

Pagaidu variants

Projektus rekonstrukcijas darbiem Raiņa ielā un Jaunajā ostmalā izstrādāja SIA “E.Daniševska birojs”, kuras juridiskā adrese ir – Rīgā, Antonijas ielā. Elmārs Daniševskis atzina, ka ierosinājumus par to, kā veidot brauktuves šajās divās vietās Liepājā, iesniedzis viņš. E.Daniševskis teica: “Nav jāmeklē vainīgais, bet gan jāizvērtē, kādi būs ieguvumi. Krustojumā pie dzelzceļa pārbrauktuves bija daudz problēmu – pārbrauktuve, pie kuras veidojas sastrēgumi, pagriezieni. Tas ir piecu vai pat sešu ielu krustojums, un mūsu risinājums bija mēģinājums situāciju sakārtot, paaugstinot satiksmes drošību.”

Savukārt, runājot par Jauno ostmalu, E.Daniševskis uzsvēra, ka joslu skaits taču netiekot samazināts, tās tikai sašaurina: “Ir pietiekami, ja joslas platums ir 3,5 metri. Vācijā, piemēram, tie ir tikai 3 metri.” Ieguvums, sašaurinot joslas, esot tas, ka samazinās gājēju pāreju garums, kā arī tiek novērsta iespēja agresīvajiem braucējiem “švīkstināt riepas”: “Tas sakārto satiksmi.”

Taču kopumā šīs neērtības, kas liepājniekiem tagad jāpārcieš, esot tikai pagaidu variants – prelūdija dižām pārmaiņām nākotnē. Proti, E.Daniševskis sakās esam mūsu pilsētas tēviem piedāvājis nākotnes vīziju, kas paredz Raiņa ielu nākotnē pārveidot par vienvirziena ielu, bet Jauno ostmalu atslogot, veidojot nobrauktuvi no Jaunā tilta, kas izietu uz Zemnieku ielas krustojumā ar Parka ielu. “Nākotnē Raiņa iela plānota kā vienvirziena iela ar sabiedriskā transporta joslu. Savukārt Jaunajam tiltam būs turpinājums, pieslēdzoties Zemnieku ielai pie Parka ielas,” skaidroja projektētājs. Taču atzina, ka to gan nevarot pateikt, kad pienāks šī nākotne. Līdz tai liepājniekiem jāpaciešas.

E.Daniševskis turklāt ir pārliecināts, ka arī lielgabarīta transportam nevajadzētu būt problēmām ar pārvietošanos pilsētā: “Rādiuss kļūst par īsu, ja brauc par ātru. Ar 30 kilometriem stundā problēmas nerodas. Un pilsētas centrs nav tā vieta, kur jāgrozās kravas transportlīdzekļiem.” Viņš gan sola, ka situācija sastrēgumu jomā nedaudz uzlabošoties, kad tiks pabeigta Jaunās ostmalas rekonstrukcija, jo tad paredzētas izmaiņas satiksmes organizācijā Jūras un Lielās ielas krustojumā. Proti, paredzēts, ka nogriešanās no Jūras ielas uz Tramvajtiltu tiks organizēta divās joslās (no kreisās un vidējās, taisni un pa labi ļaujot braukt tikai no labās malējās joslas), tā palielinot caurlaidību.

Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds”

Var jau būt, ka pēc rekonstrukcijas pabeigšanas Jaunā ostmala būs ērti un vienkārši izbraucama. Taču pašlaik autobraucēji uz notiekošo skatās ļoti piesardzīgi.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz