Autovadītājiem jāsavelk jostas

Turpinām saņemt sašutušo autovadītāju viedokļus par to, ka, rekonstruējot ielas, daudzās vietās pilsētā tiek veidotas lamatas braucējiem. Laikā, kad pilsētā palielinās satiksmes intensitāte, ielas tiek sašaurinātas, un dīvainie veidojumi – saliņas un izbīdījumi ielu malās – apgrūtina pārvietošanos.

Bremzes agresīvajiem braucējiem

Ceļu policijas darbinieki atzīst, ka šī problēma ir sava veida runga ar diviem galiem. Laikā, kad transportlīdzekļu skaits strauji palielinās un satiksme kļūst aizvien intensīvāka, ielu sašaurināšana nav labākais variants, kā organizēt satiksmes plūsmu pilsētā.

Taču ir arī cits aspekts. Norobežojot joslas ar saliņām, esot vairāki ieguvumi, uzsvēra Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieks Madars Kleinbergs. Pirmkārt, vieglāk saprotams, kā krustojumi izbraucami. Otrkārt, drošāka pārvietošanās ir visneaizsargātākajai satiksmes dalībnieku daļai – gājējiem. Treškārt, tā saucamās kabatas ielu malās, kas paredzētas automašīnu novietošanai, liedz veidoties situācijai, kā tas līdz šim bija Brīvības ielā, kur malējā josla braukšanai gandrīz nebija izmantojama, jo tajā stāvēja mašīnas.

Un, ceturtkārt, saliņas un izbīdījumi, kas norobežoti ar paaugstinātām apmalēm, piebremzē agresīvos braucējus, kuri horizontālos apzīmējumus uz brauktuves ignorē. Likumsargi, salīdzinot ielas mūsu pilsētā ar brauktuvēm ārpus Latvijas, norāda, ka arī ārzemēs ielas nelīdzinās lidlaukiem.

Mūsu pilsētā lielākā problēma, kādēļ veidojas sastrēgumi, ir tā saucamais smilšu pulksteņa variants – pilsētas centrs ir sašaurinājums, kuram jātiek cauri, uzskata M.Kleinbergs. Citās lielajās pilsētās, arī Klaipēdā, šī problēma jau sen atrisināta, satiksmi no vecpilsētas novirzot pa apvedceļu. Mums tāda diemžēl nav – lai no Rīgas dotos Lietuvas virzienā, ir jāizbrauc cauri Liepājas centram.

Nodeva drošībai

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, taujāts par to, vai viņam kā autobraucējam pārvietošanās pilsētā šķiet gana ērta, apelēja pie drošības aspekta. Viņš teica: “Ielu rekonstrukcija nenozīmē tikai ceļu seguma nomaiņu. Mūsdienu prasības liek vienlaikus īstenot drošības un braukšanas ātrumu ierobežojošus pasākumus. Šādiem mērķiem kalpo, piemēram, saliņas uz brauktuvēm un krustojumos vai gulošie policisti. Saliņu izveide platās ielās kalpo galvenokārt gājēju drošībai, piemēram, šķērsojot sarežģītus vai platus krustojumus. Savukārt uz ielu sašaurināšanas rēķina, piemēram, kā tas izdarīts pie uzņēmuma “Lauma”, var izveidot autostāvvietas ielu malās.”

Liepājas galva atzīst, ka steidzoties šādi šķēršļi dažkārt var būt kaitinoši, bet: “Liepāja, tāpat kā citas Eiropas pilsētas, arvien vairāk veicinās sabiedriskā transporta nozīmi vieglākai un ērtākai pārvietošanās kustībai pilsētā.”

Neņem vērā braucējus

CSDD Liepājas rajona nodaļas priekšnieks Gvido Ķirsons neslēpj, ka viņā kā satiksmes dalībniekā notiekošais rada izbrīnu. Viņš teica: “Iepriecina tas, ka ielas tiek labotas. Taču nesaprotu, kāpēc sašaurina brauktuves tajā laikā, kad mašīnu skaits strauji palielinās un satiksmes plūsma kļūst aizvien saspringtāka. Turklāt tas notiek ielās ar visintensīvāko satiksmi.”

Viņš atzīst, ka vizuāli brauktuves ar līkumiņiem un saliņām izskatās skaisti, taču no praktiskā viedokļa tas nav ērti. Pirmkārt, sīkās detaļas sarežģī manevru veikšanu, sevišķi lielgabarīta transportam. Otrkārt, brauktuves, sevišķi ziemas apstākļos, būs grūti kopt. G.Ķirsons gan izsaka cerību, ka saliņu un citu caku dēļ daudz braucēju negadījumos neiekulsies.

G.Ķirsons nepiekrīt ceļu policistu viedoklim, ka apmales palīdzēs savaldīt agresīvos braucējus. “Tad jau varbūt vajag joslas atdalīt ar sienām?” viņš ironizē.

Tāpat viņš pauž izbrīnu, ka uz ielu rēķina tiek paplašināta gājēju zona: “Protams, tas ir apsveicami, ka tiek domāts par gājējiem un velosipēdistiem. Taču vai tas ir labākais risinājums, ja to dara, sašaurinot ielas laikā, kad satiksme kļūst jo dienas, jo intensīvāka? Turklāt Jaunajā ostmalā, kur tas notiek, gājēju un riteņbraucēju pūļus vēl neesmu redzējis, vienīgi kādu vientuļu makšķernieku.” Amatpersona pieļauj, ka šāda veida brauktuvju izveidi rekonstrukcijas laikā prasa Eiropas Savienības regulas, jo remontdarbiem tiek izmantots ES finansējums.

Ar skatu nākotnē

Komunālās pārvaldes ceļu nozares vadītājs Mārtiņš Jēkabsons paskaidroja, ka rekonstrukcijas un remontdarbus pilsētā pasūta pašvaldība, Komunālā pārvalde ir tikai to pārzinātāja. Arī finansējums lielākoties ir pašvaldības – gan budžeta līdzekļi, gan kredīts. Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums piesaistīts tikai atsevišķos projektos.

Taujāts par to, kādēļ, veicot rekonstrukcijas darbus, ielas tiek nevis vienkāršotas, bet gan sašaurinātas un sarežģītas, M.Jēkabsons pastāstīja, ka ikviens projekts tiek izstrādāts, vadoties no standartiem. Tie nosaka brauktuves platumu, un tas atkarīgs no ielas kategorijas. Piemēram, vienvirziena iela nedrīkstot būt šaurāka par 2,75 metriem. Savukārt citviet viena josla varot būt pat 4 metrus plata.

Jaunajā ostmalā, par ko visvairāk sūdzas braucēji, joslu skaits netikšot samazināts, pēc rekonstrukcijas vienīgi šaurākas tās būšot gan. Jo tiekot domāts par gājējiem un viņu drošību – šim mērķim veido saliņas: “Nevar domāt tikai par autovadītājiem. Nav noslēpums, cik grūti gājējiem iepriekš bija šķērsot Jauno ostmalu.” Platā gājēju un velosipēdistu zona Jaunajā ostmalā paralēli Tirdzniecības kanālam tiekot veidota ar perspektīvu, iepriekš izvērtējot gājēju intensitāti šajā vietā: “Izveidojot veloceliņu, šai vietai piesaistīs arī riteņbraucējus.” Projektu izstrādājot, tāpat esot ņemtas vērā arī ceļu uzturētāju intereses: “Protams, klaju lauku ir vieglāk notīrīt, taču brauktuve veidota tā, lai uzturētāju darbu nesarežģītu.”

Esot vairāki iemesli tam, ka gājēju zona tiek labiekārtota un paplašināta uz braucēju rēķina. Piemēram, Jaunajā ostmalā, kur joslas tagad tiek sašaurinātas, pat pusmetru būvētāji neesot varējuši pieķert klāt no zāliena. Zaļā zona esot jāsaglabā, jo pretējā gadījumā iebilstot zaļie.

Pirms pāris nedēļām pabijām Kuldīgā, kur arī pēdējā laikā veikti ielu rekonstrukcijas darbi. Izbūvēts arī apļveida krustojums. To redzot, radās sajūta, ka pie mums Liepājā ielas tiek veidotas pēc minimālisma principa – aplītis tik mazs, ka mazāku vairs nevar, ielas tik šauras, cik vien šauras atļauj standarti. M.Jēkabsons tomēr apgalvo, ka uz minimālismu gan netiekot iets: “Ielām atvēlētā vieta ir tik, cik tā ir, teritorija ir ierobežota, jo nereti ielu malās ir privātīpašumu teritorijas. Jāiekļaujas pašvaldības īpašumu teritorijā.”

Taču viņš ir optimists un domā, ka nākotnē neizveidosies situācija, kad, iebraucot pilsētā no Rīgas puses, automašīna būs jāatstāj jau Grobiņā, jo Liepājā iebraukt vienkārši nebūs iespējams. Tāpat M.Jēkabsons domā, ka nākotnē tiks atrisināts jautājums par Zirņu ielas attīstību, tādējādi atslogojot Ganību ielu, kā arī gadu desmitiem apspriestā iespēja būvēt apvedceļu. Pagaidām gan šīs iespējas vēl esot tikai apspriešanas līmenī.

Pagaidu variants

Projektus rekonstrukcijas darbiem Raiņa ielā un Jaunajā ostmalā izstrādāja SIA “E.Daniševska birojs”, kuras juridiskā adrese ir – Rīgā, Antonijas ielā. Elmārs Daniševskis atzina, ka ierosinājumus par to, kā veidot brauktuves šajās divās vietās Liepājā, iesniedzis viņš. E.Daniševskis teica: “Nav jāmeklē vainīgais, bet gan jāizvērtē, kādi būs ieguvumi. Krustojumā pie dzelzceļa pārbrauktuves bija daudz problēmu – pārbrauktuve, pie kuras veidojas sastrēgumi, pagriezieni. Tas ir piecu vai pat sešu ielu krustojums, un mūsu risinājums bija mēģinājums situāciju sakārtot, paaugstinot satiksmes drošību.”

Savukārt, runājot par Jauno ostmalu, E.Daniševskis uzsvēra, ka joslu skaits taču netiekot samazināts, tās tikai sašaurina: “Ir pietiekami, ja joslas platums ir 3,5 metri. Vācijā, piemēram, tie ir tikai 3 metri.” Ieguvums, sašaurinot joslas, esot tas, ka samazinās gājēju pāreju garums, kā arī tiek novērsta iespēja agresīvajiem braucējiem “švīkstināt riepas”: “Tas sakārto satiksmi.”

Taču kopumā šīs neērtības, kas liepājniekiem tagad jāpārcieš, esot tikai pagaidu variants – prelūdija dižām pārmaiņām nākotnē. Proti, E.Daniševskis sakās esam mūsu pilsētas tēviem piedāvājis nākotnes vīziju, kas paredz Raiņa ielu nākotnē pārveidot par vienvirziena ielu, bet Jauno ostmalu atslogot, veidojot nobrauktuvi no Jaunā tilta, kas izietu uz Zemnieku ielas krustojumā ar Parka ielu. “Nākotnē Raiņa iela plānota kā vienvirziena iela ar sabiedriskā transporta joslu. Savukārt Jaunajam tiltam būs turpinājums, pieslēdzoties Zemnieku ielai pie Parka ielas,” skaidroja projektētājs. Taču atzina, ka to gan nevarot pateikt, kad pienāks šī nākotne. Līdz tai liepājniekiem jāpaciešas.

E.Daniševskis turklāt ir pārliecināts, ka arī lielgabarīta transportam nevajadzētu būt problēmām ar pārvietošanos pilsētā: “Rādiuss kļūst par īsu, ja brauc par ātru. Ar 30 kilometriem stundā problēmas nerodas. Un pilsētas centrs nav tā vieta, kur jāgrozās kravas transportlīdzekļiem.” Viņš gan sola, ka situācija sastrēgumu jomā nedaudz uzlabošoties, kad tiks pabeigta Jaunās ostmalas rekonstrukcija, jo tad paredzētas izmaiņas satiksmes organizācijā Jūras un Lielās ielas krustojumā. Proti, paredzēts, ka nogriešanās no Jūras ielas uz Tramvajtiltu tiks organizēta divās joslās (no kreisās un vidējās, taisni un pa labi ļaujot braukt tikai no labās malējās joslas), tā palielinot caurlaidību.

Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds”

Var jau būt, ka pēc rekonstrukcijas pabeigšanas Jaunā ostmala būs ērti un vienkārši izbraucama. Taču pašlaik autobraucēji uz notiekošo skatās ļoti piesardzīgi.