Pievienojamies Šengenas zonai

Ir 21.decembris – diena, kad Latvija pievienojas Šengenas zonai un kad robežkontrole atcelta. Visvairāk par to priecājas tie, kuriem pasu kontrole laupīja tik dārgās minūtes. Robežkontroles pārtraukšana notika pusnaktī uz piektdienu. Tieši tad ikvienā no mūsu rajonā līdz šim strādājušajiem robežkontroles punktiem – Rucavas, Lankutu, Luknes, Plūdoņu, Aizvīķu un Vaiņodes – tika novāktas zīmes un citas lietas, kas liedza brīvi pārvietoties. Barjeras atvēra, ceļa zīmes “STOP” – noņēma. Demontēja arī ceļa zīmes “Robežkontroles punkts”, bet Latvijas Republikas valsts karogu svinīgi nolaida.

Barjeras krīt

Tas nozīmē, ka līdz ar Latvijas pievienošanos Šengenas telpai gan Latvijas pilsoņiem, gan nepilsoņiem, bezvalstniekiem un bēgļiem ir tādas pašas ceļošanas tiesības kā citu dalībvalstu pavalstniekiem. Viņi var brīvi pārvietoties jebkurā no Šengenas līguma 24 valstīm – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Polijā, Ungārijā, Slovākijā, Čehijā, Austrijā, Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā, Luksemburgā, Francijā, Spānijā, Portugālē, Itālijā, Grieķijā, Slovēnijā, Islandē, Maltā.

Nepilsoņi, bezvalstnieki un bēgļi bez vīzas joprojām nevarēs ieceļot Lielbritānijā un Īrijā. Tāpat jāatceras, ka atcelta robežkontrole uz iekšējām robežām, ceļojot ar sauszemes vai ūdens transportu. Gaisa robežkontroli paredz atcelt 2008.gada 30.martā.

Ceļus paplašinās

Valsts robežsardzes Liepājas pārvaldes Robežapsardzības dienesta priekšnieka vietnieks Mairis Plūksna pastāstīja, ka tuvākajā laikā tiks sakārtotas arī vietas, kur līdz šim darbojās robežkontroles punkti. Vagoniņus novāks un norakstīs. Izņēmums ir būves Rucavas robežkontroles punktā. Tās saglabās, jo šeit darbojas kopējais Latvijas un Lietuvas robežsargu Rucavas – Būtiņģes kontaktpunkts, ko izmanto operatīvai informācijas apmaiņai ar dalībvalstīm.

Brauktuves robežkontroles punktu teritorijā iztaisnos un paplašinās, lai transportlīdzekļiem nebūtu jāsamazina ātrums. Vissarežģītāk šo uzdevumu ir paveikt Rucavā, kur brauktuve ir ne tikai sašaurināta, bet arī līkumaina. Pagaidām šajā vietā tiks izvietotas brīdinājuma zīmes, ka nepieciešams samazināt ātrumu. Taču nākotnē iecerēts satiksmi organizēt būvēm pa vienu pusi.

Teciņiem pa taciņu

Tā kā uz iekšējām robežām to šķērsotājiem dokumenti vairs netiek pārbaudīti, personas robežu var šķērsot ne tikai vietās, kur līdz šim bija robežkontroles punkti, bet ikvienā vietā – gan pa lielceļiem, gan meža celiņiem un takām.

Iepriecināti par jauno kārtību ir ļaudis, kas dzīvo pierobežā. Viņi tagad, netērējot laiku dokumentu pārbaudei, var doties savās gaitās. Un tādu ir gana. Viens pāri robežai dodas uz veikalu. Citam otrpus robežas dzīvo radi. Vēl kāds ceļu pāri robežai katru dienu mēro, lai nokļūtu darbā. Gramzdenieks Edvīns stāsta, ka ar savu automašīnu “VW Golf” regulāri dodas uz Lietuvu iepirkties: “Šodien bijām apmainīt gāzes balonu. Kādēļ dzīties to gaisa gabalu uz otru pusi?” Pasu kontrole neesot traucējusi, jo pie tās jau pierasts, un Aizvīķos lielas rindas pie robežas arī nekad neesot bijušas. Taču jaunā kārtība ērtāka būšot gan, jo nevajadzēs apstāties. Edvīna kungam piebalso vēl vairāki braucēji, kas atgriežas no Lietuvas ar pirkumiem: “Kāpēc gan braukt uz samērā tālo Liepāju, ja tepat, aiz robežas, Lietuva ar veikaliem, kuros preču klāsts pietiekami plašs.”

Vislielāko prieku gan pauž kravas automašīnu šoferi no Lietuvas, kuri no Gramzdas karjera uz Skodu Lietuvā ved granti. Valis Jankausks stāsta, ka dienā vidēji tiekot veikti pieci līdz seši reisi. “Kaut arī robežkontrole netraucēja, tagad nebūs nepieciešamības duci reižu apstāties, lai parādītu pasi,” viņš ir sajūsmā.

Par jaunumiem nesūdzas arī robežkontroles punktu darbinieki. VRS Liepājas pārvaldes Aizvīķu Robežapsardzības nodaļas priekšniekam Gatim Kabiņeckim lielas pārmaiņas. Viņš dzīvo Vaiņodē, un ar jauno gadu ierasto 40 kilometru vietā, ko līdz šim mēroja uz Aizvīķiem, ik rītu mēros 60 kilometru, lai nokļūtu darbā Liepājā. Tomēr G.Kabiņeckis nav sadrūmis: “Nav jau nemaz tik liela starpība.” Arī viņš atzīst, ka aizbraukt, piemēram, uz Lietuvu tagad būs daudz ātrāk un ērtāk.

Baidās no burlakiem

Lielākā daļa par robežkontroles atcelšanu priecājas, taču ir ļaudis, kas bažījas, ka atvērtās robežas vienlaikus būs arī zaļā gaisma burlakiem. Kalētu iedzīvotājs Remigijs kopā ar savu radinieku Raimondu no Lietuvas, ar automašīnu “VW Passat” šķērsojot robežu, ir divējādu jūtu pārņemti. Viņi priecājas, ka tagad vienkāršāk un ātrāk iespējams nokļūt galamērķī. Un tomēr baiļojas, ka vieglāk būs arī zagļiem. Remigijam pieredze šajā ziņā esot nelāga. Vīrietis stāsta, ka ir mākslinieks, un reiz nelūgtie ciemiņi jau paviesojušies viņa mājās. Atbraucis gaišs busiņš ar Lietuvas valsts numura zīmēm, un nezināmā virzienā aizvestas Remigija skulptūras. Tā arī neesot izdevies tās atrast, kaut arī meklējuši gan Latvijas, gan Lietuvas tiesībsargi. “Kontroli tomēr vajadzēja, citādi būs bardaks,” ir pārliecināts Remigijs.

M.Plūksna uzsver, ka Šengenas telpas būtība ir personu un preču brīva kustība. Nevar viena potenciāla ļaundara dēļ apgrūtināt pārvietošanos simtiem citu cilvēku. Amatpersona skaidro, ka likumpārkāpumi uz robežas jāmazina, dažādu valstu dienestiem sadarbojoties. Jau strādā Šengenas informācijas sistēma, un tādējādi Latvijā meklētu ļaundari var atrast ne tikai Lietuvā, bet arī Zviedrijā un citviet.

Turklāt pastiprinātu uzmanību pierobežas zonai pievērš arī Valsts policija. Novembrī Viļņā noslēgtais līgums starp Latvijas un Lietuvas valdībām par policijas sadarbību organizētās noziedzības un noziedzīgu nodarījumu apkarošanas jomā pierobežas zonā paredz, ka mūsu likumsargi kopā ar kolēģiem no Lietuvas veido patruļas, kas darbojas pierobežas zonā, kontrolējot, lai netiktu izvesta vai ievesta kontrabanda, zagtas automašīnas un to rezerves daļas u.c.

Pase noderēs joprojām

Kaut arī pases uz robežas vairs nekontrolē, izbraucot no Latvijas, pasi tomēr vajadzētu ņemt līdzi, skaidro M.Plūksna. Veicot preventīvos pasākumus nelegālās imigrācijas apkarošanai, Valsts robežsardzes Imigrācijas dienests rīkos regulāras imigrācijas pārbaudes, sevišķu uzmanību pievēršot pierobežai – 15 km joslai gar valsts robežu. Dokumenti tiks pārbaudīti gan profilakses nolūkos, gan arī gadījumos, ja tiks meklētas aizdomīgas personas.

Tāpat jebkurā laikā personu apliecinošu dokumentu var prasīt uzrādīt tās valsts policija, kurā atrodamies. Pase vienkāršos pārbaudi. Pretējā gadījumā var nākties tērēt samērā daudz laika, līdz tiesībsargi pārliecināsies, ka persona patiesi ir tā, par ko uzdodas.

Kaimiņi vāra biezputru

Robežas atvēršanu svinīgi atzīmēja ne tikai Latvijas pusē, bet arī Lietuvā. Atšķirība tikai tā, ka kaimiņi pārlieku nesteidzās. Svinības notiek 21.decembra pusdienlaikā. Taču ar vērienu – ar armijas biezputras vārīšanu un ciemiņu uzņemšanu.

Vairums Lietuvas robežkontroles punktos strādājušo pāries uz Imigrācijas dienestu, bet daļa turpināšot dienēt Robežapsardzības dienestā un sadarboties ar mūsu robežsargiem, patrulējot pierobežā, pastāstīja Lietuvas Robežapsardzības dienesta speciālists Vidmants Brencius.

Viņš arī teica, ka Robežapsardzības dienesta ēkas kontroles punktos nākamā gada sākumā tiks nojauktas un ceļu šajās vietās sakārtos un paplašinās, lai varētu braukt ar ātrumu 90 kilometri stundā. Savās vietās, gan paceltas, palikšot tikai barjeras. Tās nedemontēs, ja gadījumā būs nepieciešams veidot norobežojumus karantīnas vai citas problēmas gadījumā. 

Lietuvas robežsargi ir piesardzīgāki par latviešiem. Viņi uzskata, ka robežkontroles atcelšana ir ieguvums, jo tagad robežas šķērsošana ir vienkāršāka un prasa mazāk laika, un tomēr arī viņi bažījas par likumpārkāpēju sarosīšanos. “Kriminogēnā situācija pierobežā var pasliktināties. Robežsargi tagad būs aptuveni 30 kilometru no robežas,” prognozē Lietuvas robežsargs. Taujāts, vai tad Lietuvas policija nerīkosies tāpat kā mūsu likumsargi un neveiks pastiprinātu kontroli pierobežā, viņš groza galvu, paužot šaubas, ka policija nespēs izkontrolēt situāciju visā pierobežā. Izrādās, arī Lietuvas policijā trūkst darbinieku, jo zemo algu dēļ neesot, kas strādā.

Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds”

Lietuvas Robežapsardzības dienesta speciālists Vidmants Brencius (no labās) kopā ar kolēģi un lietuviešu reksi vēl pirms robežkontroles atcelšanas pārbauda vienu no pēdējiem automobiļiem. Šoreiz nav ne narkotiku, ne ieroču.