Padomju laiku mantojums un nepienācīga nekustamā īpašuma uzturēšana, kā arī būvnieku alkatība ir iemesli, kādēļ Liepājā ir mājas, kurās iedzīvotāji ziemā saņem ļoti lielus rēķinus par apkuri. Tomēr situāciju ir iespējams uzlabot, ja vēlas un pie apsaimniekošanas ķeras aktīvi cilvēki. Un tam ir piemērs tās mājas, kur neilgā laikposmā apkures izdevumi būtiski samazināti.

Būvniekiem pārmet uzpūstu tāmi

Autoru iela 4/6. Liels nams Jaunliepājā, kas būvēts pagājušā gadsimta 60. gados ar vērienu – plašiem dzīvokļiem un kāpņu telpām, kā arī 3,1 metra augstiem griestiem. Taču pašlaik nams izceļas ar to, ka tā iedzīvotājiem uz kopējā fona ir stipri dārga apkure. Mēnesī par apsildāmo kvadrātmetru jāšķiras no aptuveni 1,70 latiem. To atzīst arī dzīvokļu īpašnieku biedrības “Autoru 4/6” valdes priekšsēdētājs Jānis Frīdmanis. Biedrība gan apsaimnieko ēku samērā neilgu laikposmu – tikai otro gadu, tādēļ vainot par šādām izmaksām varētu tos, kuri šo namu būvēja, ekspluatēja un uzturēja iepriekš. “Kamēr bija padomju laiki, energoefektivitātes jomā nekas netika darīts. Bet, pieaugot siltumenerģijas tarifam, saskāramies ar to, ka rēķins par apkuri paliek aizvien lielāks un lielāks. Jo esošā apkures sistēma patērē daudz enerģijas, ir liela siltā ūdens caurplūde,” skaidro J. Frīdmanis. Pagājušajā gadā iedzīvotāji māju pārņēma savās rokas. Sākumā biedrību izveidoja astoņu dzīvokļu īpašnieki, un tagad tajā jau ir tik liels biedru skaits, ka pārstāv 52 procentus no dzīvokļu īpašniekiem.

Biedrība “Autoru 4/6” pērn vēlējusies tikt pie Eiropas Savienības līdzfinansējuma ēkas renovācijai un siltumapgādes sistēmais nomaiņai. Taču šis pasākums izgāzies. “Viens no galvenajiem iemesliem ir būvnieku nesamērīgi sadārdzinātās tāmes. Jo tas vairs nevienam nav noslēpums, ka vietējam pasūtījumam tiek taisītas vienas tāmes, bet Eiropas projektiem pavisam citas – ar lielākām izmaksām. Un, lai izpildītu noteikto energoefektivitātes koeficientu 21 – 22 procentus, kas ir nosacījums, lai tiktu pie Eiropas naudas, tāmētāji paredz tādus darbus, kas nemaz nav nepieciešami. Tādējādi cilvēkiem tiek uzkrāmēts tāds kredīta slogs, ka šī energoefektivitāte iedzīvotājiem jāpārmaksā divas trīs reizes. Pēc mūsu aprēķiniem iznāca, ka, lai panāktu vēlamo efektu, mums vēl jāpiemaksā 70 santīmu par kvadrātmetru pie esošās apsaimniekošanas maksas. Līdz ar to Eiropas projekts dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tika noraidīts,” skaidro J. Frīdmanis.

Taču mājas apsaimniekotāji nav nolaiduši rokas. Jau tiek izstrādāta projekta dokumentācija iepirkuma procedūrai, un tiek plānota jumta seguma maiņa un apkures sistēmas renovācija, pārejot uz horizontālās apkures sistēmu, kad katra dzīvokļa iemītnieks pats var regulēt savās telpās siltumenerģijas daudzumu. Taču jau par tādām izmaksām, kādas akceptēs biedrība, nevis izdomās tāmētāji un ierēdņi. “Ņemsim tik lielu kredītu, cik nepieciešams. Un, protams, sabalansēsim to ar cilvēku maksātspēju, jo mājā lielākoties dzīvo pirmspensijas un pensijas vecuma ļaudis,”  piebilst J. Frīdmanis.

“Liepājas enerģijas” komentārs:
– Vairumā padomju gados celto namu gadu desmitiem ilgi nekas nav darīts energoefektivitātes jomā, un tikai pēdējā laikā cilvēki aizdomājušies par to, lai pēc iespējas mazāk tērētu apkurei. Iedzīvotājiem aktīvāk iesaistoties mājas apsaimniekošanas problēmu risināšanā, noteikti jāseko arī pozitīviem rezultātiem.

Autoru ielā 4./6. nams tika celts ar augstiem griestiem un plašām kāpņu telpām, ko piesildīt nav vienkārši.

Jānis Frīdmanis: “Ņemsim kredītu tik, cik pašiem vajag, nevis tik, cik noteiks būvnieki un ierēdņi.”

Paši saimnieko piecus gadus

Savukārt Elkoņu ielā 5/9, kas ir tā saucamā hruščovka, pārmaiņas jau ir notikušas. Tur ir ierīkota horizontālā apkure, un cilvēki ar rezultātu ir apmierināti. Biedrības “Elkoņu 5/9” valdes priekšsēdētāja Gunta Majevska stāsta, ka māja no namu pārvaldes atdalījusies jau 2007. gadā. Turklāt viņa pati nemaz nav šīs mājas iedzīvotāja. “Dzīvoju kaimiņos, un cilvēki, redzot, ko esmu paveikusi savās mājās, aicināja ņemt savā pārziņā arī viņu ēku,” stāsta G. Majevska. Un pašlaik viņa saimnieko jau četrās mājās.

Bet, kas attiecās uz Elkoņu ielas 5./9. namu, tad, ņemot kredītu, biedrība tajā ierīkoja horizontālo apkuri, kādēļ tagad katrs iedzīvotājs var regulēt siltumu savā dzīvoklī. Tiesa, pavisam slēgt laukā to gan nedrīkstētu, jo normatīvi paredz, ka dzīvoklī jānodrošina vismaz plus 18 grādu temperatūra, citādi sāk bojāties pati ēka. Taču kopumā cilvēki ir apmierināti. Decembrī rēķins par apkuri bijis tikai 31 santīms par kvadrātmetru. Tiesa, tas bijis tikai tādēļ, ka decembris bija silts, bet janvārī rēķins būšot lielāks. Taču jebkurā gadījumā ietaupījums ir jūtams.

G. Majevska arī skaidro, ka ēkā ir nomainīts jumts, siltināti bēniņi, kā arī ielikti jauni logi un ārdurvis, kas arī dod savu artavu kopējā energoefektivitātē. Bet tagad viena no galvenajām prioritātēm ir novērst mājās siltuma zudumus, kas gan esot samērā lieli.

Elkoņu ielas 5./9. nama iedzīvotāja Zenta arī atzīst, ka apsaimniekošana pēdējos gados ir būtiski uzlabojusi komfortu mājās. “Protams, katram jau ir atšķirīga uztvere par to, cik siltam jābūt. Kāds staigā mājās čībās un džemperī, bet kāds – krekliņā ar īsām piedurknēm. Loģiski, ka viņam var likties vēsi,” piebilda Zenta.

“Liepājas enerģijas” komentārs:
– Elkoņu ielas 5./9. nams ir labs piemērs, kā, pārdomāti apsaimniekojot māju, var to sakārtot un samazināt siltumenerģijas patēriņu un arī rēķinus. Kāda būs ekonomija šajā mājā, kad vēl tiks samazināti konstatētie siltuma zudumi?

Elkoņu ielas 5./9. nama 70 dzīvokļos iedzīvotāji paši var regulēt siltumu savos dzīvokļos.

Gunta Majevska: “Cilvēki īpaši novērtēja manis paveikto, tādēļ uzaicināja arī pie sevis.”

Uzziņai
– Autoru ielā 4/6 ir 23 īpašumi. No tiem 21 ir dzīvoklis. Vēl pagrabstāvā telpas nomā noliktavas vajadzībām, bet bijušajā bibliotēkā iekārtojies Latvijas Sarkanais Krusts.
– Apsaimniekošanas maksa – Ls 0,42 par kvadrātmetru.
– Apkures izmaksas – vidēji Ls 1,75 par kvadrātmetru.
– Elkoņu ielā 5/9 ir 70 dzīvokļu.
– Apkures izmaksas – 31 santīms par kvadrātmetru.

Viktora Ulberta foto