Zilais karogs šosezon plīvo trijās peldvietās: pie stadiona, Dienvidrietumu pludmalē un Beberliņos. Šobrīd Beberliņu peldvietā uz labiekārtojuma izbūves laiku Zilais karogs ir nolaists, to pacelts pēc teritorijas labiekārtošanas darbu noslēguma.

Zilais karogs ir starptautiska Vides izglītības fonda iniciēta brīvprātīga programma, kas veicina ilgtspējīgu piekrastes un ūdens teritoriju apsaimniekošanu. Šis ekosertifikāts tiek piešķirts tikai tām peldvietām un jahtu ostām, kas atbilst vairāk nekā 30 stingriem kritērijiem četrās galvenajās jomās:

• vides izglītība un informācija,
• ūdens kvalitāte,
• vides pārvaldība un apsaimniekošana,
• drošība un serviss.

Liepājā šo prasību ievērošanu pārrauga Liepājas Centrālās administrācijas Vides nodaļa, bet ikdienas apsaimniekošanu nodrošina pašvaldības iestāde ”Komunālā pārvalde” un aģentūra “Nodarbinātības projekti”. Pludmales glābšanas dienests rūpējas par drošību, savukārt peldūdens kvalitāte tiek testēta ik pēc divām nedēļām.

ZILĀ KAROGA IEGUVUMI:

Atpazīstamība tūrisma popularizācijā – Zilā karoga atpazīstamība gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī sniedz iespējas to izmantot kā tūrisma popularizācijas rīku, piesaistot apmeklētāju interesi.

Lepnums par paveikto – Zilais karogs ir motivējošs ieguldītā darba novērtējums gan pašvaldībām, gan uzņēmuma darbiniekiem, gan vietējiem iedzīvotājiem.

Vides uzlabojumi pašvaldībā un kopienā – 80% no programmas dalībniekiem atzīst, ka darbība programmā ir nesusi praktiskus uzlabojumus pašvaldībā vai vietējā kopienā.

Pilnvērtīga metodoloģija piekrastes apsaimniekošanai – Zilā karoga kritēriju kopums aptver visus piekrastes zonu apsaimniekošanas aspektus un rada sadarbības ietvaru dažādu dienestu starpā.

Augstāka vides apziņa – Zilā karoga vides izglītības aktivitātes un vietējās sabiedrības iesaiste to īstenošanā ļauj iedzīvotājiem izprast vides apstākļus un attīstību, nesot praktiskus ieguvumus vides likumu ieviešanā.

Sadarbība un atbalsts – kopējie programmas pasākumi stiprina attiecības starp dalībniekiem vietējā un nacionālā līmenī, nodrošinot pieredzes apmaiņu un iespējas pārņemt labā praksi piekrastes apsaimniekošanā. 95% programmas dalībnieku atzīst, ka noteikti rekomendētu iesaistīšanos Zilā karoga sertifikācijā.

Pie stadiona un Dienvidrietumu peldvietā

Liepājas Zilā karoga peldvietās apmeklētājiem pieejami informatīvi stendi, kuros izvietoti noteikumi, kas nosaka kārtību peldvietā, kā arī aktuālā informācija par peldūdens kvalitāti, ko atjauno ik pēc divām nedēļām. Apmeklētāji var iepazīties arī ar šīs sezonas plānotiem vides pasākumiem, kas veicina izpratni par piekrastes dabas resursu saudzēšanu.

Pludmalēs izvietotas arī norādes par drošības prasībām un glābšanas dienestu klātbūtni, lai ikviens pie ūdens varētu atpūsties atbildīgi. Abās peldvietās glābēji strādās līdz 15. septembrim katru dienu no plkst. 10.00 līdz 22.00.

Īpaša uzmanība pievērsta pieejamībai – peldvietas pie stadiona glābšanas stacijā darbojas pieejamības komplekss, kas pielāgots cilvēkiem ar invaliditāti un vecākiem ar bērnu ratiņiem. Pieejamības komplekss ļauj ikvienam pilnvērtīgi izbaudīt vasaru pie jūras.

Savukārt, lai atgādinātu par videi draudzīgu dzīvesveidu, pludmalē un Jūrmalas parkā uzstādīti vienpadsmit dzeramā ūdens brīvkrāni – aicinām līdzi ņemt savas atkārtoti lietojamās pudeles un samazināt vienreizējā iepakojuma lietošanu.

Beberliņu peldvieta – pārbūves laikā, bet ar skatu uz nākotni

No 5. jūnija Beberliņu peldvietā norisinās teritorijas labiekārtošana projektā ”Ūdens maršrutu tīkla attīstība Latvijā un Lietuvā” (WaterWays). Projekta mērķis ir videi draudzīga un droša tūrisma attīstība, kā arī cilvēka ietekmes uz dabu samazināšana.

Būvdarbu laikā Zilais karogs ir īslaicīgi noņemts, bet to atkal pacels, tiklīdz darbi būs pabeigti un peldvieta atkal atbildīs visiem kritērijiem.

Mājdzīvnieki pludmalē

Iestājoties siltajam laikam, arvien vairāk iedzīvotāju kopā ar saviem četrkājainajiem draugiem dodas pie dabas, tomēr svarīgi ievērot noteikumus par suņu atrašanos sabiedriskās vietās. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 692 ”Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtība” peldvietās uzturēties ar suni nav atļauts.

Liepājā suņi nedrīkst uzturēties šādās oficiālajās peldvietās:

• Dienvidrietumu peldvietā (no Pērkones ielas līdz Vaiņodes ielai),
• peldvietā pie stadiona (no Kūrmājas prospekta līdz Jūrmalas ielai),
• Beberliņu ūdenskrātuves peldvietā.

Pārējā piekrastes teritorijā suņus drīkst vest tikai pie pavadas un īpašniekam jānodrošina to uzraudzība un teritorijas tīrība.

Smēķēšanas ierobežojumi pludmalē

Atbilstoši Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 10. panta otrās daļas 14. punktam smēķēšana ir aizliegta peldvietās, kā arī jebkurā citā 10. pantā neminētā publiskā vietā citas personas klātbūtnē, ja šī persona pret to iebilst. Tas nozīmē, ka Zilā karoga trīs pelvdietās – pie stadiona, Dienvidrietumu un Beberliņu pelvietās – smēķēt ir aizliegts.

Cigarešu filtrs, kas daudziem šķiet nekaitīgs sīkums, patiesībā ir viens no visbiežāk sastopamajiem vides piesārņojuma avotiem pasaulē. Lielākā daļa cigarešu filtru tiek izgatavoti no celulozes acetāta – plastmasas šķiedras, kura dabiski vidē nesadalās gadu desmitiem.

Katru gadu pasaulē tiek izmesti vairāk nekā 4,5 triljoni cigarešu izsmēķu, no kuriem liela daļa nonāk uz ielām, pludmalēs, mežos un ūdenstilpnēs. Šie mazie plastmasas gabali piesārņo zemi un ūdeni, apdraud dzīvniekus un putnus, kas tos kļūdaini uzskata par barību, kā arī veicina mikroplastmasas izplatību ekosistēmās.

Pēc kampaņas ”Mana jūra” pētījumu datiem, vidējais atkritumu daudzums Liepājas pludmalē 2024. gadā bija 620 vienības uz 100 metriem, no kuriem 33% bija smēķēšanas atkritumi.

Pētījumi liecina:

• cigarešu filtrs vidē var saglabāties 10–25 gadus,
• filtrs satur toksīnus (piemēram, nikotīnu, smagos metālus), kas var noplūst ūdenī un augsnē, kaitējot augiem un dzīvniekiem,
• tie galvenokārt izgatavoti no plastmasas veida – celulozes acetāta – un var noārdīties pat gadu desmitiem,
• sadaloties filtri pārvēršas mikroplastmasas daļiņās, kuras nav iespējams savākt un kuras nonāk barības ķēdē – galu galā arī cilvēka organismā.

Lai gan cigarešu filtri tiek ražoti ar domu ”filtrēt” dūmus, to reālais ieguvums veselībai ir apšaubāms, kamēr to kaitējums videi ir nepārprotams un ilgstošs.

Aicinām visus smēķētājus būt atbildīgiem pret vidi – izsmēķus lūdzam izmest atkritumu urnās, nevis atstāt tos uz zemes vai smiltīs. Tāpat lūdzam būt atbildīgiem un šķirot atkritumus – pludmalē pieejami konteineri plastmasai, papīram, stiklam un sadzīves atkritumiem. Atcerēsimies vienkāršu, bet būtisku principu – ko atnesi, to aiznes! Tikai kopīgiem spēkiem varam saglabāt mūsu pludmales tīras, drošas un pievilcīgas visiem.