Savāktos ziedojumus aizvest un satikt dzīvniekus vēlējās liela daļa skolēnu, bet visi atbraukt nevarēja, tādēļ skolotājai un akcijas iniciatorei Ivetai Salmgriezei kopā ar skolas vadību nācās rīkot izlozi.

Dzīvnieki nemazinās

“Libertā”, kas atrodas Virgas pagastā, nedaudz aiz Purmsātu ciema, no gada sākuma līdz šai ziemai sētā tapusi kaķu māja – ar tuneļa izeju no biedrības dzīvojamās mājas.

Tāpat apkārt īpašumam uzcelts žogs. “Šī gada laikā esam tiešām daudz padarījuši!” vērtē biedrības pārstāvis Mārtiņš Desmitnieks.

Dace Saulīte arī priecājas par paveikto, taču atzīst, ka vēl visas ieceres nav īstenotas. Proti, lielākā sāpe šobrīd ir suņu mājas būvniecība. “Mums viss ir izdarīts, ir visas būvatļaujas, tikai pagaidām nav naudas,” atzīst biedrības pārstāve.

Turklāt pienākusi ziema, jādomā arī par biedrības ikdienu – dzīvnieku barību, siltumu un citām primārajām vajadzībām.

“Pašu spēkiem vien mēs to nevarētu paveikt, jo tās ir lielas izmaksas.”

Bijis viens fonds, kas palīdzējis kaķu telpām. Cerējuši, ka arī ar suņu mājas ideju palīdzēs, tomēr nav sanācis. “Ar suņu vietām ir tā diezgan bēdīgi, vajadzētu kaut ko vairāk un labāk,” atzīst biedrības pārstāve.

Šobrīd biedrībā mīt un rūpes prasa ap 20 suņu, bet kaķi pie 80. To vienmēr ir vairāk. “Ja katru gadu ir ap 200 dzīvnieku adopcijām, šobrīd ir 100. līgums šogad – tas ir uz pusi mazāk. Kas nav mazinājies – dzīvnieki, kuri mums pie sevis jāuztur,” teic D. Saulīte.

Viņa novērojusi, ka biedrības darbā arī izjutusi to, ka gada sākumā Ukrainā sācies karš, tad uznācis lielais cenu kāpums visam, savukārt tagad – daudziem bail no apkures rēķiniem.

“Jūtami arī ziedojumi samazinājušies. Varētu teikt, ka gan adopcijas, gan ziedojumi samazinājušies vairāk nekā uz pusi!

Bet var jau saprast – visiem ir grūti laiki jāpārdzīvo,” pauž D. Saulīte.

“Mājas jāmeklē ne tikai suņiem un kaķiem, bet mums šobrīd ir arī divi truši. Bija trīs – viens ir aizbraucis mājās. Viens mūsu aprūpē esošais trusis pirms tam Liepājā staigāja pa ielu. Pilsētā nav trušiem pa ielu jāstaigā, īpaši, ja tas ir istabas trusis,” turpina stāstīt D. Saulīte.

Te mitinās arī trīs eksotiskāki grauzēji – degu.

Kažoks no blusām kustējās!

Biedrības pārstāvis Dāvis Saulītis norāda, ka novadā, lauku teritorijās, tik daudz nav klaiņojošu mājdzīvnieku, bet gan vairāk ir situāciju, ka dzīvnieki tiek turēti un nāk no nelabvēlīgiem apstākļiem. “Kaķu kolonijas gan ir visur,” viņš piebilst.

Dāvis un Dace Saulīši pastāsta, ka šajā vasarā ļoti ekstrēms piedzīvojums bijis, kad biedrībā ar četru dienu starpību aprūpē nonākuši kopā 13 suņi! “Divas mammas ar kucēniem, vienā vēl klāt arī tētis,” saka biedrības pārstāve.

Viena suņu ģimene atgādāta no Rudbāržiem – pastniece pa ausu galam dzirdējusi, ka kaut kur taisās slīcināt kucēnus. Biedrība kopā ar policiju devusies uz norādīto vietu, ieraudzījuši suņu ģimeni – mazuļiem jau bijušas actiņas.

Savukārt otra ģimene atvesta no Medzes pagasta. “Pieklīdusi kucīte, taču pēc visām pazīmēm – barojoša mammīte. Tātad jābūt kucēniem. Mēs nevaram suni savākt bez tiem,” piedzīvojumā dalās D. Saulītis.

Apkārtnē apjautājušies pēc kādas noderīgas informācijas par kucīti, līdz norādīts uz vienām mājām. Tajās vīrietis nav varējis tikt galā ar suņiem, dzīvnieki un mājas bijuši blusu apsēsti.

“Man atveda kucēnus, un viņu kažoks kustējās!” teic D. Saulīte.

Patversmē nonāk dzīvnieki no visa Dienvidkurzemes novada un ne tikai – arī no citām netālām vietām, arī no pilsētas – liela daļa klaiņojoši vai palikuši bez mājām, jo saimnieki miruši, kāds atzīst, ka ar dzīvnieku netiek galā, un meklē palīdzību biedrībā, lai sameklē citas mājas.

Vairāki dzīvnieki šeit mīt ilgāku laiku. Piemēram, suņu puika Pāvels ir teju kļuvis par biedrības reklāmas seju – viņš braukā līdzi uz pasākumiem, kur biedrība vāc ziedojumus un aicina dot dzīvniekiem mājas. “Pāvelam mājas ir nomainījušās septiņas reizes!” stāsta D. Saulītis.

Taču suņu puika ir saglabājis dzīvesprieku. “Mūsu milzīgs aktieris!” smaidot teic biedrības pārstāvji. Ir dzīvnieki, kuri šeit sagaida un pavada savas vecumdienas.

Katrs nesa, ko varēja

“Mums katrs ziedojums un palīdzība no iedzīvotājiem tiešām ir no svara!” neslēpj D. Saulīte, uzņemdama “Libertas” sētā Aizputes pagasta pamatskolas kolektīvu.

“Atbraucu ar 12 bērniem, šiem krita tā laimīgā loze, ka var braukt līdzi, – gribētāju bija ļoti daudz, bet visi atbraukt nevarētu.

Taču katrs skolas audzēknis iesaistījās – atnesa, ko varēja: barību, naudiņu, citas noderīgas mantas dzīvniekiem,”

pateicīga par atbalstu ir skolotāja I. Salmgrieze.

“Mums tā bagāža diezgan liela!” viņa saka D. Saulītei, kura savukārt aicina talkā komandas biedrus, lai palīdz izcelt no autobusiņa ārā bērnu sarūpēto.

Skolas “Libertu” iecienījušas – ziedo un brauc ciemos.

Par naudu I. Salmgrieze sagādājusi čeku 150 eiro vērtībā Grobiņas veterinārās klīnikas pakalpojumiem. Ziedojumu no Aizputes klīnikas ar dzīvnieku veselībai noderīgām lietām sagādājusi un atsūtījusi ar skolēniem Aizputes sieviešu apvienība “Integro”.

“Bērni domājuši arī par darbiniekiem – lai viņiem dūša nepakrīt!” sniegdama saldumu kastes, teic I. Salmgrieze.

Kad ziedojumi izkrāmēti “Libertas” sētā, ko pēc tam darbinieki sašķiros un sakārtos, ciemiņi no Aizputes pagasta pamatskolas tiek izvadāti ekskursijā pa biedrības telpām, kur uzturas dzīvnieki.

3. klases skolnieks Martins ir vienīgais no 12 bērniem, kuram šobrīd mājās ir dzīvnieks no patversmes. “Nezinu, kurā patversmē viņu vecāki dabūja. Kaķi sauc Pikucis,” saka puika.

8. klases skolniece Laine pastāsta, ka ziedojusi segu, ko bijis žēl mest ārā, divus barības maisus un naudu – desmit eiro. “Man tagad ir suns. Kādreiz bija arī suns, ko ņēmām no Liepājas patversmes, nodzīvoja gandrīz desmit gadus. Džeris bija kucēns, kad paņēma, tad pati arī biju pavisam maziņa.

Patversmes dzīvnieki sākumā mēdz būt diezgan bailīgi, jo viņiem var būt traumas, taču Džeris pierada pie mums, bija ļoti tuvs un mīļš.”

Kitija Muižarāja no 8. klases, kura mīļo kādu pelēku biedrībā mītošu kaķi, atklāj, ka viņai mājās ir pieci kaķi un viens suns. Vienu no kaķiem pievākuši, jo pieklīda. “Labprāt ņemtu mājās, ja vēl varētu, bet mamma sarātu, jo nevar turēt vairāk, nekā spēj uzturēt. Kaķi izmaksā dārgi!” zina teikt meitene.

Laine piebilst, ka dažreiz stundā runājot arī par dzīvniekiem, tostarp turēšanu un mīlestību pret tiem. “Ja paņem dzīvnieku, par viņu ir jārūpējas!” pārliecinoši teic meitene.

33Skatīt galeriju

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.