Reģistrētā bezdarba līmenis 2014.gada beigās bija 8,5%, kas ir 0,2 procentpunktu pieaugums salīdzinājumā ar novembra rādītāju – 8,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati.

NVA decembra sākumā uzskaitē bija 79 869, bet decembra beigās – 82 027 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 2158 cilvēkiem.

Zemākais bezdarba līmenis decembrī reģistrēts Rīgas reģionā – 5,2%, bet augstākais bezdarba līmenis bijis Latgales reģionā – 17,8%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis decembrī bija 10,7%, Vidzemē – 9,9% un Zemgalē – 8,3%.

Rīgā bezdarba līmenis 2014.gada beigās bija 4,9%, Jūrmalā – 5,8%, Jelgavā – 6,4%, Valmierā – 6,7%, Ventspilī – 8,6%, Daugavpilī – 9,5%, Jēkabpilī – 9,7%, Liepājā – 12,5%, bet Rēzeknē – 15,2%.

NVA datubāzē novembra beigās bija 4317 brīvas darbvietas, pieprasītākās profesijas – kravas automobiļa vadītājs, pavārs, šuvējs, pārdevējs, kuģu remontatslēdznieks, vilcējautomobiļa vadītājs, veikala kasieris, rokas lokmetinātājs un programmētājs.

Kā norāda NVA Finanšu un attīstības departamenta direktora vietnieks Egīls Vidžups, NVA jau iepriekš prognozēja reģistrēto bezdarbnieku pieaugumu 2014.gada nogalē, pieļaujot, ka gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis varētu tuvoties 9% līmenim.

“Bezdarba līmeni tradicionāli ietekmēja sezonalitāte: ziemas laikā samazinās būvniecības nozarē nodarbināto skaits, kā arī bezdarbnieku rindās nonāk daudzi lauksaimniecības darbu un kūdras ieguves strādnieki. Bezdarbnieku skaita samazināšanās varētu atsākties martā, bet visstraujākais samazinājums – no aprīļa līdz jūnijam,” skaidro Vidžups.

Vienlaikus viņš atzīst, ka šoreiz vērojams vēl viens būtisks faktors – sekas, ko rada Krievijas noteiktais aizliegums ievest no Eiropas Savienības valstīm vairākus pārtikas produktus.

“Neskatoties uz to, ka bezdarba rādītājos rudenī vēl nebija redzamas pārtikas produktu embargo sekas, daudzi pārtikas nozares uzņēmumi strādāja nogaidīšanas režīmā, un, situācijai neuzlabojoties, tajos var sākt atlaist nenoslogotos darbiniekus, kā tas decembrī notika ar AS “Ventspils zivju konservu kombināts”. Jāņem vērā, ka ar līdzīgām problēmām saskārušies arī citi Latvijas zivju apstrādes uzņēmumi, tāpēc pastāv risks, ka, neuzlabojoties situācijai Krievijā, par darbinieku atlaišanu varētu lemt arī citi zivju apstrādes vai piena pārstrādes uzņēmumi, kuriem galvenais noieta tirgus ir Krievija,” brīdina eksperts.

Kā aģentūrai LETA iepriekš norādījusi NVA direktore Inese Kalvāne, ziemas mēnešos tradicionāli, sākoties apkurei un beidzoties sezonas darbiem, bezdarbs varētu pieaugt.