Durbes muzejā, svinīgā gaisotnē, atklāta durbenieka Reiņa Baha sarakstītā grāmata ”Durbes stāsti”. ”Bijām patīkami pārsteigti, ka grāmatas atvēršanas dienā uz muzeja pusi steidzās vareni liels ļaužu pulks, sapulcējās ap septiņdesmit cilvēku,” laikrakstam  stāsta Durbes novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste Gita Tauriņa.

”Informācija šai grāmatai vākta aptuveni divdesmit gadus, bet tas viss nesākās ar domu par grāmatu, šie stāsti mani vienkārši uzrunāja,” atzīstas R.Bahs. Viss sācies ar to, ka Durbes muzeja vadītāja, Reiņa Baha rokās nonāca seni dokumenti, vecas grāmatas un pāris avīžraksti. ”Tad pēkšņi man to visu gribējās pierakstīt un es tā arī darīju – te vietējā Durbes avīzītē, te citos laikrakstos. Tā tie stāsti sakrājās. Lielāks un intensīvāks darbs gan sākās, kad Durbē atvēra muzeju,” skaidro grāmatas autors. Tāpat savākto informāciju viņš atstāstījis muzeja apmeklētājiem un sapratis, ka arī eksponātu stāsti cilvēkus aizrāvuši. ”Man jau ik pa laikam teica, lai es to visu apkopoju, lai neaiziet zudībās tas viss un lai nākamajam muzeja vadītājam nav jāizgudro jauni stāsti. Neviens jau mūžīgi nedzīvo. Tā nu es iedvesmojos no šiem uzmundrinājumiem un tapa grāmata.”

”Durbes stāstos” ietverts laika posms, sākot no 1780.gadu beigām, kur no veca avīžraksta paņemti kāda ceļotāja iespaidi par Durbi. Jaunākais, grāmatā minētais notikums risinās pagājušā gada vasarā. Grāmatas mērķis nebūt neesot atainot sistemātisku vēsturi Durbē, bet gan pieskarties atsevišķām personībām un notikumiem, kas ir sen aizmirsti, vai kurus īsti neviens nezina. Tieši šī iemesla dēļ grāmata nosaukta par stāstu grāmatu, nevis hroniku, kas būtu balstīta uz precīziem gadskaitļiem un faktiem. ”Es gan ceru, ka tur nav īpaši daudz melots,” bažīgi saka grāmatas autors.

Durbes kultūrvēstures slānis ir biezs un R.Bahs tic, ka arī nākotnē par durbeniekiem varēs rakstīt vēl daudz bagātīgus stāstus. Lielākais prieks bijis par iedzīvotāju atsaucību, jo lielākā daļa no stāstiem, kas sakrāti Durbes muzejā, ir pašu sanesti, vai izstāstīti. Kāds atcerējies savus senčus, kāds bērnību – kopā tas esot to ainu uzbūris. ”Te vispār senatnē ir dzīvojuši filozofijas zinātņu doktori ar īpašu pasaules redzējumu, kas klīduši pa Eiropu un tur arī spīdējuši. Viņi te ir ieradušies ar tādu latviešu zemniekam, iespējams, neaptveramu skatījumu uz visu notiekošo. Viņi noteikti ir pienesuši mums kaut ko no sevis,” pārdomās dalās R.Bahs. 

Autors ir pateicīgs Durbes novada pašvaldībai, kas finansējusi grāmatas izdošanu un aicina sasparoties arī citām pašvaldībām uz ko līdzīgu: ”Arī citus novadus gribu iedvesmot pierakstīt savus stāstus. Man, personīgi, būtu interesanti lasīt to, kas citos stūros notiek – Pāvilostā, Vaiņodē, piemēram.”

Lasīt gribētājiem grāmata ir pieejamas visās Durbes novada bibliotēkās un Durbes muzejā.