Atverot krānu, lai piepildītu kārtējo krūzi ar ūdeni, mēs taču nedomājam par ūdens kvalitāti. Par to iedomājamies, ja izmainās saņemtā ūdens garša, smarža vai izskats. Un, protams, izjūtam nopietnu diskomfortu, ja kādu iemeslu dēļ pēkšņi mums ūdens nav. Taču ūdens kvalitātes uzraudzība ir viens no Sabiedrības veselības aģentūras speciālistu pienākumiem, tāpēc sarunā ar šīs aģentūras Liepājas filiāles speciālistēm higiēnas ārsti Svetlanu Juņinu un Vides veselības daļas vadītāju Inesu Kasēviču skaidroja, vai ar dzeramo ūdeni Liepājā un Liepājas rajonā viss ir kārtībā.

Liepājā vairāk nekā 77 tūkstošiem patērētāju dzeramo ūdeni piegādā uzņēmums “Liepājas ūdens”. Pārējiem tā piegādi veic uzņēmums “Lauma”, “Hidrolats”, “Liepājas metalurgs”, “Alnida” (bijušā Mašīnbūves rūpnīca) un “Match Liepāja” (bijusī sērkociņu fabrika). Savukārt Liepājas rajonā piegādātāju ir daudz vairāk – 107 dažādi uzņēmumi. Liepājā SVA speciālisti apkopo informāciju par ūdens kvalitāti 164 sabiedriskās ēdināšanas un pārtikas ražošanas uzņēmumos (te SVA Liepājas filiāles vadītāja Ingrīda Kužniece piebilst, ka pilsētā šo uzņēmumu ir vairāk, diemžēl ne visi veic dzeramā ūdens kontroli, lai gan tas ir jādara – K.P.). Rajonā uzraudzība notiek 46 sabiedriskās ēdināšanas un pārtikas ražošanas uzņēmumos.

– Patērētājam ir būtiski, lai ūdens ir garšīgs un dzidrs. Jums ir vēl citi kritēriji, pēc kuriem nosaka dzeramā ūdens kvalitāti. Kādi ir svarīgākie?
– Veicot kārtējo uzraudzību, saņemot datus no ūdensvadu īpašniekiem, mēs apkopojam informāciju par 9 svarīgākajiem parametriem, savukārt audita kārtībā to ir daudz vairāk – 40, un šīs pārbaudes laikā ūdens tiek izanalizēts no visām iespējamām pozīcijām. Un, runājot par abām šīm uzraudzībām kopā, mēs varam Liepājā saņemto ūdeni raksturot kā labu.

– Paskaidrosim, lūdzu, to plašāk, jo laiku pa laikam iedzīvotājiem vienā vai citā vietā pienāk nedzidrs un rūsains ūdens vai ar nepatīkamu smaržu.
– Apkopojot pagājušā gada rezultātus, kas saņemti no uzņēmuma “Liepājas ūdens”, mēs tikai vienā gadījumā esam konstatējuši nenozīmīgu dzelzs satura paaugstinājumu. Vēl pirms gada un diviem šajā uzņēmumā vispār nebija nekādu, pat nenozīmīgu noviržu no normas.

Vienīgais uzņēmums, kur konstatējām neatbilstību pēc sulfātu rādītājiem, bija uzņēmuma “Liepājas metalurgs” ūdens paraugos.

– Vai tie var kaut kā kaitēt cilvēku veselībai?
– Sulfāti pasliktina ūdens garšu, taču šajos paraugos sulfātu daudzums bija palielināts pavisam nedaudz, tāpēc iespējams, ka cilvēki ūdens garšas īpašību izmaiņas nemaz nepamanīja vai pamanīja ļoti minimāli. Ja norma ir pārsniegta ļoti lielā apjomā, cilvēkam, kas dzer šādu ūdeni, var rasties zarnu trakta kairinājums, kā arī tas var izraisīt cauruļu koroziju, taču šajā gadījumā par to nevar būt ne runas.

– Jūs iepriekš pieminējāt gadījumu ar paaugstināto dzelzs saturu ūdenī. Ko tas var patērētājam kaitēt?
– Ja dzelzs saturs ūdenī ir paaugstināts, mainās ūdens garša, smarža un krāsa: veidojas sarkanbrūnas nogulsnes un ūdens var kļūt arī gļotains. Taču dzelzs nav toksisks elements, un liepājniekiem nav iemesla satraukties par to vienu reizi. Ja dzelzs koncentrācija ūdenī ir liela, šāds ūdens var gan sabojāt sanitārtehniskās ierīces, gan radīt citas problēmas mājsaimniecībās: šādā ūdenī mazgāta veļa kļūs brūna un tamlīdzīgi. Jāuzsver, ka Eiropas Savienības direktīvas paredz līdz 2015.gadam pieļaujamo dzelzs saturu dzeramajā ūdenī samazināt uz pusi. Un tiem piegādātājiem, kas vēl nav spējīgi pielāgoties šai jaunajai prasībai, lai arī ir noteikts pārejas laiks, ir jāraksta lūgums Veselības ministrijai atļaut piegādāt tādu ūdeni kā līdz šim, minot paredzamos darbus, lai sakārtotu savu saimniecību atbilstoši visām prasībām.

– Vai, kopsavelkot mūsu sarunu par ūdens kvalitāti Liepājā, jūs droši varat apgalvot, ka liepājniekiem nav iemesla bažām par to?
– Jā, turklāt iedzīvotājiem noteikti ir svarīgi zināt arī to, ka ūdeni liepājniekiem piegādā no labi aizsargātiem dziļurbumiem Aisterē, Otaņķos un Pērkonē.

– Liepājas rajonā ūdens piegādātāju ir daudz vairāk – katrā pilsētā un pagastā cits, kopumā 107. Kā tur ir ar kvalitāti?
– Analizējot pagājušā gada rezultātus, esam konstatējuši, ka Liepājas rajonā 52 procentos gadījumu dzeramajā ūdenī ir pārsniegta pieļaujamā dzelzs norma un 26 procentos gadījumu ir bijusi paaugstināta amonija jonu koncentrācija.

– Paskaidrosim, lūdzu, precīzāk šo rādījumu.
– Amonijs var bojāt ūdens izskatu, smaržu un garšu. Pats galvenais ir smaržas izmaiņas, ko nenosauksi gluži par smaku, tas ir tāds ļoti specifisks aromāts, kas nav degunam tīkams. Taču tūlīt jāatzīmē, ka šis amonijs nav vis radies piesārņojuma ceļā, bet tam ir dabiska izcelsme – tas ir jau pazemes ūdens slāņos, turklāt tas ir palielināts tikai nedaudz, tāpēc veselībai nekādu kaitējumu nodarīt nevar. Labā ziņa ir tā, ka šī amonija klātbūtne ūdenī liecina par tā tīrību.

– Nevis par to, ka amonijs ūdenī varētu būt radies, piemēram, no augsnes mēslošanas ar minerālmēsliem?   
– Nē, jo arī rajonā ūdeni ņem no dziļurbumiem.

– Cik dziļi tie ir?
– Mūsu reģionā tie 70 un vairāk metru dziļumā, bet ir vietas, kur šis urbums ir arī 500 metru, piemēram, Aisterē.

– Jūs iepriekš minējāt, ka vietās, kur tiek pārsniegta pieļaujamā dzelzs norma, ūdens piegādātājiem ir jālūdz speciāla atļauja Veselības ministrijai, lai turpmāk šo ūdeni drīkstētu piegādāt patērētājiem. Vai tas attiecas uz jūsu pieminētajiem 52 procentiem Liepājas rajona ūdens piegādes uzņēmumu?
– Jā. Un patērētājiem ir svarīgi zināt to, ka pat tad, ja viņiem pa ūdensvadu pienāk ūdens ar šo brūngano nokrāsu vai specifisko smaržu, trīs gadu laikā piegādātājam šīs problēmas ir jānovērš, pretējā gadījumā turpmāk šādu ūdeni būs aizliegts piegādāt. Taču jau šajā pārejas laikā arī ir jāveic dažādi korektīvie pasākumi. Mums ir zināms, ka daudz ūdens piegādātāju ir saņēmuši Eiropas Savienības līdzekļus ūdenssaimniecības sakārtošanai, un tas ir ļoti labi. Jau 2006.gadā mūsu rajonā realizēja ūdens saimniecības attīstības projektus Durbes novadā, kā arī Vecpils un Dunalkas pagastos.

Uzziņai

* Informāciju par dzeramā ūdens kvalitāti ikviens interesents var saņemt, ieskatoties Sabiedrības veselības aģentūras mājaslapā www.sva.lv. Tur ir iespējams uzdot arī jautājumus speciālistiem.
* Individuāli nodot ūdens paraugus pārbaudei ir iespējams uzņēmuma “Liepājas ūdens” laboratorijā, kas atrodas K.Valdemāra ielā 12 un Pārtikas un veterinārā dienesta Diagnostiska centra laboratorijā, kas atrodas E.Veidenbauma ielā 11. Tie ir maksas pakalpojumi.
* Ja iedzīvotājiem rodas aizdomas par saņemtā ūdens kvalitāti, SVA speciālisti iesaka ziņot par to viņiem vai vērsties pēc palīdzības savā pašvaldībā.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Svetlana Juņina  (no kreisās) un Inesa Kasēviča ir speciālistes, kuras seko dzeramā ūdens kvalitātei gan Liepājā, gan Liepājas rajonā.