Senas ēkas atjaunošanai nav nepieciešami miljoni, vēlas parādīt biedrības “Linmeijers” vadītājs Vilis Brūveris un viņa domubiedri. Jā, tieši parādīt, nevis pierādīt. Iedrošināt citus saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu, nevis vienkārši nojaukt. Kādreiz lepnais Linmeijera nams atrodas Aizputē, Pasta ielā, un ilgus gadus stāvējis tukšs un īsti nevienam nevajadzīgs.

Iekritusi sirdī jau sen

Liepājnieks Vilis un viņa sieva Liene Zīlīte ar Aizputi saistīti jau daudzus gadus. Te viņi izveidojuši “Ideju māju” jauniešiem, te filmēti vairāki stāsti Latvijas simtgades projektam “TUESI.LV”. Un te, staigājot pa mazajām ieliņām, noskatījuši pelēko koka ēku Pasta ielā 6. Toreiz runājuši, kāds šedevrs ir abi parādes puses balkoniņi, Liene jau iztēlojusies, kā tur varētu stādīt puķes. Un tad, pēc diviem gadiem, Vilis kādu vakaru internetā aplūkojis situāciju nekustamo īpašumu tirgū. “Paklausies, to māju pārdod!” viņš teicis sievai.

Aizputes novada domes deputāte Jolanta Berga zina stāstīt, ka ēka iepriekš piederēja advokātam Jurim Grīnvaldam. Padomju gados agrākajās viesnīcas un kroga telpās bija iekārtoti dzīvokļi, pa laikam darbojās dažādas iestādes – bija gan pulksteņmeistara darbnīca, gan saldumu veikals, tur savu ceļu uzņēmējdarbībā, atverot audumu veikalu, uzsākusi aizputniece Valda Drulle. Pēc atmodas ēka nonāca “Aizputes namu” pārziņā, vēlāk to iegādājās bijušais aizputnieks J. Grīnvalds, kura ikdiena patlaban aizrit Rīgā. Kopš tā laika arī tā stāvējusi tukša – iedzīvotājiem lūgts meklēt citu dzīvesvietu.

Stāsts ar potenciālu

Pirms diviem gadiem Vilis un Liene izveidoja biedrību “Linmeijers”. Tās mērķis ir veicināt Aizputes kultūras vērtību un arhitektūras mantojuma saglabāšanu, veicināt kultūras notikumu daudzveidību un tūrisma attīstību, lasāms datu bāzē “Lursoft”.

Kā Linmeijera namu Pasta ielas 6. būvi tagad atpazīst gan Aizputē, gan arī ārpus tās. Publiskais nosaukums dots, balstoties uz ēkas vēsturisko stāstu, paskaidro Vilis. Zināms, ka vienstāva nams tur atradies jau 18. gadsimtā, bet savu pašreizējo izskatu ieguvis pēc pārbūves pagājušā gadsimta 20. gadu beigās. Tās īpašnieks Mārtiņš Linmeijers viesnīcas vajadzībām ēkai piebūvējis otro stāvu, pirmajā izvietojot traktieri. Vēl pirms pārbūves – 1926. gadā – tur nakšņoja dzejnieks un politiķis Rainis. Viņš Aizputē ieradās, lai iepazītu pilsētu un Piektā gada cīņu vietas tās apkārtnē, teikts vietējās bibliotēkas interneta vietnē.

Tieši balstoties uz vēsturisko stāstu, jaunie saimnieki uzsākuši ēkas atjaunošanu. “Mums nav nekas jāpiefantazē,” saka Vilis. Nākotnes vīzija ir Linmeijera nama pirmajā stāvā ierīkot traktieri jeb kafejnīcu vai restorānu, bet otrajā – viesnīcu. Taču viņš vairākkārt uzsver, ka tas nenotiks īsā laika posmā un nekādi termiņi patlaban nav nosprausti. “Tās ir idejas, kuras palēnām cenšamies īstenot. Latvijā ir daudz piemēru, kad dara tie, kam ir miljoni, vai arī nedara neko. Bet patiesībā nevajag miljonus, lai kaut ko izdarītu. Tā ir mūsu pieeja.”

Vilis piekrīt, ka patlaban ēka izskatās skumja, bet “jebkurā skumjajā stāstā ir potenciāls”. Par piemēru viņš min “Ideju māju”, kas sākotnēji neizskatījās “daudz priecīgāka”. Taču, mērķtiecīgi strādājot, ar projektu palīdzību piesaistot 200 tūkstošus eiro, ir uzlabots ne tikai ēkas saturs, bet arī forma.

Jauna telpa kultūrai

Šogad biedrība “Linmeijers” sadarbībā ar arhitektu Ivaru Šmitu izstrādājusi atjaunošanas koncepciju, kā arī būvprojektu traktiera daļas atjaunošanai. Tam plānots piesaistīt LEADER programmas finansējumu, klāsta Vilis.

Bet paši pirmie Linmeijera nama sakārtošanas darbi jau sākušies. Vasarā sadarbībā ar mākslinieci Gerdu Stūri turpinājās darbs pie lielformāta sienas zīmējuma izveides. Tas top uz ēkas mūra austrumu pusē. Darbus līdzfinansē Aizputes novada dome. Nākamgad tos plānots turpināt. Savukārt ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu septembrī un oktobrī norisinājās galveno ieejas durvju un portāla atjaunošana. To veica mēbeļu restaurators, aizputnieks Edgars Balodis.

Taču Linmeijera nams nebūs vienkārši viesnīca ar restorāna daļu. “Ēka tiek veidota par sabiedrībai pieejamu kultūras notikumu vietu, kā arī unikālu apskates objektu, kas atspoguļo Aizputes un visas Latvijas bagāto koka arhitektūras mantojumu,” uzsver Vilis. Ieraksti “Linmeijera” kontos dažādos sociālajos tīklos rāda, ka pirmie pasākumi šeit jau notikuši. Piemēram, pērn namā atzīmēta Mārtiņdiena. Afišā ciemiņiem tika solīti stāsti, sklandrauši, Aizputes vīns, Sabiles sidrs, “Illy” kafija, laba mūzika un radošas sarunas. Dzīvespriecīgās fotogrāfijas rāda, ka tas godam arī izdevies.