Aizputes novada iedzīvotāji tagad mājās var saņemt Veselības aprūpes dienesta pakalpojumus. Tos nodrošina Aizputes Veselības un sociālās aprūpes centrs.

Ar laiku kvotu būs par maz

Par mājas aprūpi Aizputes novadā šajā gadā līgumu noslēdzis Veselības norēķinu centrs un Veselības un sociālās aprūpes centrs. Pašvaldības vadītājs Aivars Šilis informē, ka domes deputāti nolēma izveidot veselības un sociālās aprūpes centra struktūrvienību “Veselības aprūpes mājās dienests” un apstiprināja tā nolikumu.

Pakalpojums Aizputes novada iedzīvotājiem ir pieejams kopš janvāra. “Par mājas aprūpes kvotām mums, cik saprotu, ir jāsaka paldies dakterei Circenei,” saka Aizputes Novada domes Veselības un sociālās aprūpes komitejas priekšsēdētāja Alda Lapena. Saeimas deputāte, Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas locekle Ingrīda Circene savulaik bija Aizputes Zonālās slimnīcas galvenā ārste.

Dienesta koordinatore Līga Laiveniece stāsta, ka medicīniskā aprūpe mājās ir pieejama bez maksas. Pašam pacientam tikai jānodrošina nepieciešamie medikamenti un aprīkojums. Lai pakalpojumu saņemtu, nepieciešams ģimenes ārsta norīkojums. Līdz šim iespēju izmantojuši seši cilvēki no Aizputes pilsētas un pagasta.

“Daudzi pagaidām par šo iespēju vēl nezina, bet domāju, ka pakalpojums būs ļoti nepieciešams,” spriež L. Laiveniece. A. Lapena uzskata, ka ar laiku kvotu varētu būt pat par maz. Mēnesī valsts samaksā par sešu cilvēku aprūpi mājās. To dara divas Aizputes Veselības un sociālās aprūpes centra medicīnas māsas.

Reizēm labāk slimnīcā

Mājas aprūpi jau ilgāku laiku nodrošina Priekules novadā. Priekules slimnīcas galvenā ārste Tatjana Ešenvalde apgalvo, ka šo pakalpojumu var sniegt neierobežotā daudzumā. Kvotas esot tikai medicīniskajai aprūpei, kas tiek sniegta turpat dienas stacionārā un poliklīnikā.

Vairāk šo iespēju izmantojot Priekules pilsētas un pagasta iedzīvotāji. Mājas aprūpe pieejama arī Gramzdas un Bunkas pagastā, kur medicīnas māsas dzīvo. Taču, ja pacients dzīvo ļoti tālu no slimnīcas, viņam esot jāmeklē citas iespējas. “Ja ir divdesmit kilometru uz vienu un divdesmit kilometru uz otru pusi, tas ir neizpildāmi,” atzīst T. Ešenvalde. Šādos gadījumos varot līdzēt vietējie feldšeri. “Viņi veic praktiski tādu pašu mājas aprūpi,” uzskata T. Ešenvalde.

Nesen kāda amatpersona “Kurzemes Vārdam” sacīja, ka sabiedrība vēl nav sasniegusi Eiropas līmeni, lai vēlētos izmantot aprūpi mājās. Cilvēki labprātāk ārstējoties slimnīcā, jo viņiem šķiet, ka tā ir drošāk. T. Ešenvalde uzsver, ka jautājums ir ne tikai par veselības aprūpes dienesta, bet arī sociālā dienesta darbu. Gulošs pacients ārstēšanās kursu var saņemt mājās, taču, ja viņš ir slims un nespējīgs, kas viņam izkurinās krāsni, iedos paēst? Tādos gadījumos tomēr esot labāk, ja cilvēks izvēlas ārstēties stacionārā. “Taču ir cilvēki, kas ne par kādu naudu negrib slimnīcā,” piebilst Priekules slimnīcas galvenā ārste.

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds”