Siena laika sākšanos aizkavējuši laika apstākļi, skābsiena gatavošana gan iet pilnā sparā.

Pļavu īpašnieki lēš, ka šogad siena raža varētu būt apmēram par trešdaļu mazāka nekā pērn. 

“Nekas jau nav, smilgas vien,” nosaka bārtenieks Ingars Burģelis. Viņš vēl nav sācis pļaut sienu, laika apstākļi liedz. “Ja nu pēc lietus būs labāk.” Patlaban šķiet, ka raža būs mazāka nekā pirms gada. “Zāle švaka, vajadzēja lietu tajā karstajā laikā,” piekrīt arī Vērgales pagasta “Krievu-2” saimniece Antra Mizēna.

Jaunā zāle, kas pērn iesēta, ir brīnišķīga, vērtē zemniece un Grobiņas novada lauku attīstības speciāliste Inga Ratniece. “Bet kur otro un trešo gadu aug, tur tiešām tikai stiebrzāles, tauriņziežu nemaz nav.” Tas varētu būt gan iepriekš piedzīvotā karstuma, gan arī, iespējams, bargās ziemas dēļ.

“Skābsiens iet pilnās burās, bet arī par kādu trešdaļu mazāk rulonu nekā pērn,” I. Ratniece saka. Tiem, kam mazas zālāju platības, jācer uz labāku zāles augšanu rudens pusē. Taču labums varētu būt, ka šajos apstākļos nopļaus arī tās pļavas, kuras pirms tam nav aiztiktas. Katrā ziņā nav pamata domāt, ka lopiem barības varētu pietrūkt – būs mazāk nekā pagājušajā gadā, bet pietiks, uzskata lauku attīstības speciāliste.

Arnis Vītoliņš, kam arī zeme Vērgales pagastā, gan spriež, ka zāle šogad augusi brangi. Lielākoties viņam ir dabīgās pļavas, tikai pāris hektāru sēto zālāju. Arī nekāds virsmēslojums neesot izmantots.

A. Vītoliņš jauno sienu jau pārdod. Un pircēju netrūkstot: “Ir daudzi, kas paši negrib vākt, rinda jau stāv.” Cena patlaban turoties ap 40 latiem tonnā.

Mazliet kreņķis vērgalniekam ir par to, ka šogad viņa saimniecībai vairs nepienākas bezakcīzes degviela. Jau rakstīts, ka bezakcīzes degvielu par pļavām un sēto zālāju laukiem vairs nevar saņemt, ja zemnieks nevar pierādīt, ka uz tiem ganās lopi. Tāds lēmums pamatots ar cīņu pret tā sauktajiem dīvānzemniekiem. “Nu baigais dīvānzemnieks esmu,” paironizē A. Vītoliņš. Gan viņam, gan sievai bez pašvaldības algota darba ir arī zemeņu un kartupeļu lauks.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Bargās ziemas un karstuma dēļ pļavas šogad nav tik bagātīgas kā pērn.