Kapteiņa Ivana Kozlova vadītais Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes kuteris “Ekologs”, ar kuru pārbaudīt piekrasti devās Liepājas Jūras kontroles sektora vadītājs Ainars Priediens un uzskaites speciālists Māris Plotnieks, Liepājas ostu atstāja ap saullēktu. Šis bija pirmais “Ekologa” izbrauciens šopavasar un notika svētdien, 6.maijā. Jūra torīt izskatījās vientuļa un pamesta. Tikai tad, kad “Ekologs” jau tuvojās Jūrmalciemam, selgā pamanījām pirmo zvejas laivu. Ar to pie sava jūrā izliktā tīkla bija atairējies nīcenieks Jānis Eigens. Viņš vēl nebija pārliecinājies, cik bagāts loms slēpjas linumā, taču pastāstīja, ka līdz šim zivis ķērušās ļoti slikti.

Norādot uz horizonta pusi aizpeldošu zvejas kuģi, A.Priediens teica, ka tālāk jūrā labi ķeras brētliņas. Liepājas ostā patlaban pats modernākais zvejas kuģis “Bjorgvin Senior” nesen atgriezies ar simts tonnām šo zivju.

A.Priediens pastāstīja, ka līdz šim jūras ūdeņu un maluzvejnieku kontrole veikta, sadarbojoties ar palīgiem no Jūras spēkiem. Notikuši vairāki reidi, kuros pārbaudīta Sakas un Rīvas upju lejtece. Atklāts arī pārkāpējs. Kāds piekrastes zvejnieks bija ielicis jūrā vairāk tīklu, nekā atļauj viņa iegādātā licence. Vainīgais brīdināts. 

Naftas piesārņojums piekrastē neesot manīts, kaut gan pēc “Golden Sky” uzsēšanās uz sēkļa iepretim Ventspilij tas krastā izskalots vairākkārt. Jūras vides aizsardzības problēmas īpaši aktualizējušās šobrīd, kad izplatīts Baltijas jūras valstu kopējais paziņojums par to, ka draudus jūrai rada pārlieku liela barības vielu noplūde no lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās darbības avotiem, komunālās saimniecības, transporta un rūpniecības avotiem. “Paziņojums pamudina saasināt modrību,” sprieda A.Priediens.

Tomēr šis pavasaris iezīmējies ar iepriecinošu jaunumu. Piekrastē parādījušās neparastas zivis. Vides speciālisti sākumā domājuši, ka tās ir aloses, taču izrādījies, ka šoreiz ir darīšana ar lašu dzimtas pārstāvēm lapreņģēm jeb paledēm. Tās dzīvojot vairāk nekā 20 gadu un sasniedzot pat līdz 45 centimetru garumu. Par to informējis Zivsaimniecības institūta pārstāvis Māris Plikšs, kurš uzsvēris, ka šī zivju suga Latvijas ūdeņos jau izsenis ir reta, jo šeit atrodas to izplatības galējā ziemeļu robeža. Tomēr pieaugusī paledu piezveja liecinot, ka lapreņģes pēdējos gados ir savairojušās, jo tām bijuši labvēlīgi nārsta apstākļi Nemūnas lejtecē un Kuršu līcī. Ja vien netikšot izdota kāda īpaša likumdošanas direktīva, lapreņģu zveja būs atļauta. “Tādēļ liepājniekiem nevajadzētu brīnīties, kādudien ieraugot neparastās zivis Pētertirgus paviljona vitrīnās,” sacīja A.Priediens. Paledes esot treknas zivis, un tās iespējams lietot līdzīgi, kā maltītei sagatavo lašus.

Jūrā netālu no Jūrmalciema zvejoja nīcenieks Jānis Eigens. Viņam visi dokumenti bija kārtībā.