“Nekad šai pusē ar mitrumu tā neesam lutināti,” saka Vecpils pagasta zemnieku saimniecības “Birztalas 1” īpašnieks Ludvigs Jerumanis.

Viņš rāda uz labi augošo labību kalnainajos laukos un priecājas par lekno zāli. Saimniecībā šonedēļ ar sparu sākusies jaunā skābsiena pļaušanas sezona.

Arī jaunos interesē lauksaimniecība

Pirmais skābsiens tiek likts bedrēs. Lai to paveiktu, nepieciešama astoņu cilvēku brigāde. No lauka uz skābsiena bedrēm, kas atrodas blakus fermām Vecpilī, zāli atgādā trīs spēkrati.

Vakar zāle tika novākta no laukiem Ilmājā. Tā šogad padevusies laba, tādēļ skābsiena būs daudz. “Zāle aug acīm redzot,” saka nule 7. klasi pabeigušais vecpilnieks Lauris Figoriņš. Viņš traktoru “Birztalās” vada jau otro vasaru. “Labāk kaut ko darīt nekā sēdēt mājās,” puisis uzskata un neslēpj, ka ar laiku arī pats labprāt izveidotu savu saimniecību. Interesējot tieši lopkopība.

L. Figoriņš stāsta, ka dienā no lauka uz fermu pavisam var aizvest 12 – 13 kravu, katrā ir vismaz 12 tonnu zāles. “Bet tas ir tad, ja tehnika neplīst,” viņš piebilst. Saimnieks stāsta, ka pirmdien tieši šī iemesla dēļ iznākusi pamatīga aizkavēšanās.

Ruļļos zaudē vairāk barības vielu

Pavisam L. Jerumaņa saimniecībā zāli plānots pļaut 280 hektāru platībā. Līdz Jāņiem vajadzētu novākt pirmo pļāvumu, pēc tam vismaz vēl vienu, divus, spriež saimnieks.

Vairāk nekā 300 lopu lielajam ganāmpulkam ziemai tiks sagatavotas aptuveni 3000 tonnu skābsiena. 1400 tonnu saguls trīs skābsiena bedrēs, bet pārējo zāli tīs ruļļos.

“Ja uznāk lietus periods, zāli ruļļos nevar tīt, savukārt bedrē liekais mitrums iziet ārā. Bedrē skābsiens arī nepārskābst, neveidojas etiķskābe. Var iestrādāt dabīgo ieraugu, nenotiek pārkaršana, un zāle ātrāk ieskābst, nesadedzinot tik daudz barības vielu,” šāda siena glabāšanas veida priekšrocības uzskaita L. Jerumanis.

Taču kraušana skābsiena bedrē ir daudz darbietilpīgāks process nekā tīšana ruļļos – nepieciešams vairāk cilvēku, tiek patērēts lielāks degvielas daudzums. “Kādreiz, kad degviela maksāja četrdesmit santīmu, tas bija izdevīgāk. Tagad degviela maksā divreiz vairāk, bet lielā plēves ruļļa cena nav mainījusies – tas joprojām maksā aptuveni piecdesmit latu,” skaidro saimnieks.

Turēt kūtī ir dārgāk

Aptuveni 1500 ruļļu skābsiena tiek patērēts vasarā, jo govis ganos netiek laistas. “Lai gan nekas ekonomiski izdevīgāks par to, ka govs pati plūc zāli, nevar būt,” L. Jerumanis atzīst. Taču lielā saimniecībā tas nav vienkārši. Nepieciešams daudz pļavu, kas regulāri jāmaina, tāpat jāstrādā ganam. Tādēļ saimnieks izvēlējies arī vasarā govis turēt kūtī, lai gan “tas ir dārgs process”. Laukā tiek laistas tikai teles un grūsnās govis.

Par šā gada piena cenu saimnieks nesūdzas. Pērn cena nokritās līdz 12 santīmiem par litru, tagad “Rīgas piensaimnieks” maksājot 18,5 santīmus.  “Par šādu cenu var strādāt, lai gan vienmēr jau var gribēt vairāk,” viņš pasmaida, gan nenoliedzot, ka piensaimniecība atmaksājas tikai tad, ja lopu ir daudz.

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds” 

Zāle tiek novākta no lauka, kur aug lucernas un niedrauzu maisījums. Tas esot uzturvielām bagāts un arī labi ieskābstot.