liepajniekiem.lv
Konsultē, nevis soda
Rūpējoties par cilvēku un dzīvnieku drošību un veselību un lai dzīvnieks netraucētu transportlīdzekļa vadītāju un nenovērstu viņa uzmanību no satiksmes, “Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumos” ieviestas jaunas prasības, kuru izpildi arī kontrolē.
Par dzīvnieku pārvadāšanas prasību pārkāpumiem nav izdalīts atsevišķi administratīvā naudas soda apmērs.
Dzīvnieku aizsardzības likumā ir noteikta administratīvā atbildība par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem.
Minimālais soda apmērs – divas naudas soda vienības jeb 10 eiro.
Līdz ar to administratīvā soda apmēru kompetentā iestāde nosaka atkarībā no konkrētā gadījuma apstākļiem un izvērtējot esošo situāciju.
Ņemot vērā, ka minētās prasības ir stājušās spēkā nesen, sākotnēji uzmanību pievērš sabiedrības informēšanai un konsultēšanai, nevis uzreiz sodu piemērošanai.
Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumus kontrolē Valsts un pašvaldības policija, taču lēmumu par soda apmēru pieņem Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), norāda Valsts policijas pārstāve Madara Šeršņova.
Administratīvo pārkāpumu lietas, kuru materiālos fiksēti pārkāpumi mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanā, tiek nodotas elektroniski teritoriālajām struktūrvienībām, izmantojot Administratīvo pārkāpumu procesu atbalsta sistēmu, skaidro PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa.
“Tā kā pārkāpuma kvalifikācija ir tāda pati kā par jebkuriem citiem labturības prasību pārkāpumiem, atsevišķi nevaram izdalīt tieši šī veida lietas, kā arī pateikt precīzi, cik tādas esam saņēmuši no Valsts policijas.
Varam apstiprināt, ka vismaz viena lieta no Valsts policijas ir saņemta un pārkāpējam ir izteikts aizrādījums. Kā jau esam minējuši iepriekš,
vismaz sākumā personas par šādiem pārkāpumiem sodītas netiks.
Tās saņem aizrādījumu un aicinājumu turpmāk dzīvnieku pārvadāt tam drošā veidā,” viņa uzsver.
Somas, konteinerus, būrus, iemauktus un speciālās drošības jostas dzīvnieku piesprādzēšanai var iegādāties zooveikalos, šo aprīkojumu piedāvā arī vairāki auto tirgotāji.
Suņa dienas prieks
Līdz jauno noteikumu ieviešanai cilvēkiem pieredze braucienos kopā ar mīluļiem bijusi dažāda, tai skaitā pārsteigumiem pilna.
“No lielā dāvanu maisiņa, kas bija novietots blakussēdētāja pusē uz grīdas, uz sēdekļa izlēca šinšila,” stāsta Liene.
Reiz viņa netīšām uz Liepāju atvedusi kaķi, kurš bija laukos ielīdis mašīnā pagulēt.
Vecāku vilcene Lotiņa līdz šim sēdējusi aizmugurējā sēdeklī, piesprādzēta ar jostu, vai bagāžas nodalījumā, kas norobežots no salona.
Nikolaja vācu aitu suns savu izmēru dēļ brauc bagāžniekā.
“Viņam tīri labi patīk, dažkārt pats ieraušas iekšā, kad redz vaļēju bagāžnieku. Vienreiz, kad bijām pie jūras, viņš kā negudrs sadzērās sāļo ūdeni un atpakaļceļā pievēma bagāžnieku; par laimi, bagāžnieks mums aizsargāts ar ūdensnecaurlaidīgu gumijas “vannu”, tā ka auto nemaz necieta,” viņš pastāsta.
Savukārt meinkūnu šķirnes kaķene brauc salonā krātiņā, un tas viņai gaužām nepatīkot, reiz pat izbēgusi un aizmukusi.
Jānim bijis suns Maksis, kuram braukšana automašīnā bijusi dienas lielākais prieks.
“Ar ļoti nopietnu un atbildīgu sejas izteiksmi iekārtojās uz pasažiera krēsla un visu ceļu ļoti nopietni vēroja visu, kas bija redzams pa logu.
Reti, kas spēja viņu satraukt, nu, varbūt kāds kaķis,” viņš atklāj.
Tagad Jānim ir cits suns, bet Argo brauciens automašīnā sagādā lielāko iespējamo stresu, kaut arī viņš tiek glaudīts, mīļots un čubināts.
“Argo visu ceļu streso, smilkst, bet priecājas, kad tiek no mašīnas ārā. Tāpēc viņš ir mašīnā tikai tad, kad pašu Argo vajag kaut kur aizvest,” saka saimnieks.
Veimārieši bagāžniekā
Medniece un medību žurnāliste Kate Šterna regulāri dodas ceļā kopā ar Veimāras putnu suņiem Arčibaldu, kuram jau 15 gadu, bet vēl patīk paskriet, un jaunekli Brego, kurš apgūst amatu.
“Nav ne skaisti, ne moderni, bet reste ir,” viņa rāda salona norobežojumu no bagāžnieka.
“Tā kā esmu žurnāliste, man bieži sanāk tālu braukt, aiz Viļņas, kas turp un atpakaļ ir tūkstoš kilometru.
Man ir svarīgi, lai suņi justos ērti.
Piesprādzēšana uz sēdekļa ir izslēgta, ja jābrauc tālu, jo dzīvnieks visu laiku spiests būt vienā pozā, tam ir neērti, karsti, suns knosās, vasarā sūt, kas var radīt problēmas. Regulāri jāstājas malā un jākāpj laukā, lai suns izkustas.”
Arī metāla vai plastmasas būri esot labi netāliem braucieniem, ērti saliekami, dažādu izmēru. Metāla būris arī ir drošs, ja notiek negadījums.
Tomēr lieli būri bagāžnieka izmērā maksājot ap tūkstoš eiro – cenu, par ko var nopirkt mašīnu. Ērtībām un drošībai, protams, tie ir atbilstoši.
Ar jaunajiem noteikumiem suņu īpašniekam esot jādomā par to, ka jāpērk cita mašīna, saka Kate, iedomājoties paziņu, kura audzē bulmastifus, šie suņi sver ap 70 kilogramu.
“Es arī nopirku citu mašīnu. Pērkot auto, domāju par to, cik tam ietilpīgs bagāžnieks. Lai var vest divus suņus, ir bijusi doma arī par trijiem. Ir okei, ka atļauts šis risinājums ar resti.
Es nesprādzēšu suņus bagāžniekā, lai viņi tur žņaudzas un pinas.
Galvenā ir suņu drošība. Ja viņi tur piesaitēti ņemas un plosās, tad es taču nevaru pabraukt, skatos spogulī un domāju, kas ar suņiem notiek. Normāli suņinieki tā dara, viņiem ir vienalga par sevi, galvenais – kas ar dzīvniekiem. Un tas nozīmē avārijas situācijas,” viņa atzīst.
Latvijā nav tādu pētījumu un pat statistikas, cik bieži dzīvnieki, kas atrodas automašīnā, kļūst par negadījumu un traumu iemeslu, atzīmē Kate. Uzskaitītas tiek sadursmes ar dzīvniekiem, kuri atrodas uz ceļa.
Tāpēc viņa pieļauj, ka jaunie noteikumi izstrādāti tāpēc, ka ir tādas Eiropas Savienības prasības. Tomēr kopumā tas esot ļoti labi.
“Tas ir ceļš uz pozitīvo. Visticamāk, mēs ejam uz to Eiropas līmeni, kur dzīvnieku turēšana tiešām izmaksā dārgi. Gribētu, lai PVD vairāk kontrolē audzētājus un lai notiktu dzīvnieku īpašnieku pirmspirkuma kontrole, kādas ir vairākās valstīs.
Jo cilvēkam, kurš vēlas iegādāties suni, ir jāsaprot, ko viņš dara, jābūt zinošam par šķirnēm, dzīvnieku uzvedību, prasībām.
Jābūt elementārai atbildībai un likumu zināšanai – suns jāvakcinē, jābūt mikročipam, jāved pie veterinārārsta un jāmāca, tāpat jāzina, kas būs par to, ja noteikumus neievēros,” saka K. Šterna.
Pašlaik par savām zināšanām un attieksmi cilvēkiem Latvijā nekādas atbildības nav.
Viņa bažījas, ka arī attiecībā uz pārvadāšanas noteikumiem atkal kontrolēs tos, kurus varēs noķert, bet pa to laiku laukos suņi stāvēs pie ķēdes un iedzīvotāji turpinās pirkt kucēnus bez potēm un parazītu pilniem vēderiem.
Uzziņai
Kas jānodrošina, pārvadājot dzīvniekus koplietošanas un privātajos transportlīdzekļos:
– dzīvnieku ievieto pārvietošanai piemērotā somā, konteinerā vai būrī, ko nostiprina ar drošības jostu sistēmu tā, lai to noturētu sēdeklī;
– dzīvniekam uzliek iemauktus, pie kuriem ir piestiprināta tam paredzēta speciāla automašīnas drošības josta;
– dzīvnieku ievieto atsevišķi no transportlīdzekļa salona nodalītā bagāžas nodalījumā;
– dzīvnieku ievieto speciāli paredzētā būrī, kuru ievieto transportlīdzekļa bagāžas nodalījumā;
– dzīvnieku ievieto speciālā dzīvnieka transportēšanas piekabē, kas aprīkota ar ventilāciju, kondicionieri un apsildi.
Pārvadājot dzīvnieku sabiedriskajā transportlīdzeklī, taksometrā vai vieglajā automobilī, ar ko sniedz pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumus, suni ar uzliktu uzpurni tur pavadā vai bez uzpurņa ievieto dzīvnieku pārvietošanai piemērotā somā, konteinerā vai būrī, bet kaķi vai citu dzīvnieku ievieto tā pārvietošanai piemērotā somā, konteinerā vai būrī.
Avots: Zemkopības ministrija
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
