liepajniekiem.lv
“Kopš mēs tās nopirkām, par mūziku vairs nerunājam, tikai par elektroauto, un tas nav joks,” smejas Mārtiņš.
Gadsimtu sena tehnoloģija
“Noslēpums” ir noslēpumaini ekscentrisks muzikālu draugu ansamblis no Kurzemes, kas bāzējas Liepājā, un, tā kā tajā ir desmit cilvēki, tad no diviem arī sanāk tie 20 elektriskie procenti.
“Mans elektroauto vēl kaut kur braukā pa ārēm un nenojauš, ka būs mans,” pauž Helge Holgers, tāpēc par šo spēkratu veidu viņš grupas biedriem uzdod ne mazāk jautājumu kā žurnāliste.
“Esmu no tiem cilvēkiem, kas gaida elektroauto jau gadus daudzpadsmit. Man patīk tas klusums.
Esmu fans, kopš pirmo reizi izbraucu, tikai vēl nespēju atrast iemeslu, kāpēc nopirkt.”
M. Zālītem jeb Vaiņodes Mārtiņam elektroauto pirkums sanācis diezgan spontāni pagājušā gada septembrī.
“Biju mašīnas meklējumos, un es roku uz pulsa turu jau gadus septiņus, bet rēķināju, ka sanāk par dārgu un man neatmaksājas. Tobrīd atkal paskatījos sludinājumos un sapratu, ka, pateicoties valsts atbalstam, tas pasākums ir kļuvis ļoti labs.
Neesmu nekāds zaļā kursa fans vai kas tamlīdzīgs, bet, vienkārši sakot, ir ļoti labi un izdevīgi!”
viņš priecājas.
DJ Keda pauž, ka nevienā brīdī neesot bijis elektroauto fans, jo, viņaprāt, mašīna ir pārvietošanās līdzeklis.
“Tā es dzīvoju līdz pagājušā gada oktobrim, kas kolēģis Mārtiņš bija jau mēnesi norullējis ar elektrisko un teica man: “Klausies!” Es klausījos un patiešām neredzēju nevienu iemeslu, kāpēc lai man nebūtu tāds automobilis.
Pirms tādas reālas pieredzes es domāju, ka elektroauto, visticamāk, ir tāda bagātu cilvēku izklaide, nebiju tam īpaši pievērsies.”
“Redz, kā dzīvē sanāk… Tie, kuri tā īsti negrib, tiem ir. Tam, kurš alkst gadiem, skatās zinātniskās fantastikas filmas no 80.–90. gadiem, gaida, – tam nav,” ironizē Helge Holgers.
Mārtiņu absolūti pārliecinot ideja lieki netērēt enerģiju. “Princips ir tāds, kāds bija radiovadāmām mašīnītēm. Neviens netaisa bērniem iekšdedzes dzinēja mašīnas. Ir baterija un elektromotors, un te ir tāpat,” viņš saka.
DJ Keda pārstāsta kāda kolēģa teikto pēc viņa auto apskatīšanas: “Nu, man tas automāts nepatīk. Ja būtu ar manuālo kārbu, tad es varētu padomāt, bet automātam es neuzticos.”
Par tik labu joku abi pārējie smejas kā kutināti.
Mārtiņš atgādina, ka vispār neesot ko izgudrot divriteni, jo 20. gadsimta sākumā Ņujorkā bijuši aptuveni 15 tūkstoši elektroauto, kā arī uzlādes stacijas.
“”Baker Electric”. Tas izskatījās pēc karietes, bija ļoti piemērots pilsētai, orientēts uz dāmām – ļoti skaisti iekārtots, kā maza istabiņa. Stūres vietā ir kloķis, kuru groza pa labi un pa kreisi. Un tad benzīns pārņēma to lietu, elektroauto pieklusa uz gadsimtu,” viņš stāsta.
Žvikt, un iekšā!
Valsts atbalsts elektroauto iegādei daudzbērnu ģimenēm ir 5000 eiro. Ja vien būtu bijusi vecā mašīna, ko norakstīt, tad vēl divi tūkstoši klāt, bet tās M. Zālītem nebija.
DJ Keda sūrojas, ka to nebija zinājis, un tāpēc vecais hlams tagad vienkārši mētājas mājās.
“Saliekot to visu kopā, plus vēl tāds sīkums, ka valsts atbalsts kvalificējas kā pirmā iemaksa bankai, kas nozīmē dabūt mašīnu bez pirmās iemaksas. Atbalsts pienākas arī lietotiem auto, kas ievesti no ārzemēm, bet ne tiem, kas jau reģistrēti Latvijā.
Pieliekot vēl klāt diezgan fantastisku degvielas izmaksu ekonomiju un to, ka nav jāmaksā “ceļa nodoklis” un autostāvvietas ir par brīvu, sanāk, ka tas ir ļoti izdevīgi.
Plus mēs ar Kedu esam perfekti kandidāti, jo dzīvojam viens 50 un otrs 60 kilometrus no Liepājas, un mums mājās ir, kur lādēt. Sanāk labs riņķis turpu-šurpu, un bez problēmām. Mājās var pa nakti lādēt,” labumus uzskaita Mārtiņš.
Un tie vēl nebūt nav visi. “Ziemas rītā nospiežu podziņu telefonā, un viss auto ātri atkūst. Vasaras laikā nospiežu podziņu, un auto salons ātri atdziest. Protams, arī iekšdedzes dzinējiem šī lietotnes funkcija ir pieejama, bet elektroauto viss notiek daudz ātrāk,” uzsver M. Zālīte.
“Vienīgi ziemā motora pārsegs nekad nenokūst,” ievērojis DJ Keda, “jo motors neuzsilst.”
Protams, jāpierod pie tā, ka ziemā ar vienu uzlādi nobraucamais attālums kļūst īsāks, pazeminoties gaisa temperatūrai.
“Nebija jau nekāda niknā ziema. Man bija brauciens uz Ventspili pie mīnus 8, tas bija aukstākais laiks, kādā esmu braucis,”
atminas dīdžejs.
Helge Holgers atgādina, ka tad, kad kolēģi bija “sava elektriskā ceļojuma sākumā” un viņš tiem uzdeva daudzus jautājumus par to, cik tālu tad var aizbraukt, DJ Keda atbildējis, lai uztver to kā mašīnu ar mazu sporta bāciņu. Tādām, labi gāzējot, nobraucamais attālums ir līdzīgs.
Elektriskās mašīnas ienesušas pārmaiņas autovadītāju dzīvē. “Es braucu tad, kad man vajag braukt,” saka DJ Keda.
Agrāk pirms sēšanās automobilī vienmēr apdomājis, ko vēl pieķert klāt un apvienot, varbūt nemaz nebraukt, jo katrs brauciens nozīmēja investīcijas.
“Tagad, ja vistām barība beidzas, vajag un brauc,” viņš saka.
“Agrāk tu uz tādu interviju nebūtu braucis,” biedru paķer Mārtiņš. “Nekad!” viņš piekrīt, “prasītu, cik par interviju maksās.”
Elektroauto arī esot salīdzinoši ātrs, lai gan M. Zālīte piebilst, ka mūziķu mašīnas nebūt neskaitās pašas ātrākās.
“Pret dīzeli vai benzīna dzinēju tomēr liekas ļoti žiperīgs. Tai pašā laikā ir sajūta, ka ir mierīgāk braukt,”
viņš saka.
Helgem Holgeram patīk nomāt elektriskos auto, un tad viņš, piemēram, Rīgas blīvajā satiksmē izbauda to paātrinājumu no vietas.
“Krustojumā es redzu tādu mazu šķirbiņu un – žvikt! – iebraucu iekšā,” viņš stāsta.
DJ Keda ar sava auto jaudu esot apmierināts un nevarot iztēloties, ko var iesākt ar “Teslas” vairākiem simtiem kilovatu.
Pauze kafijas garumā
Par elektroauto labumiem kopumā skaidrs, bet kā mūziķi izvēlējās katrs savu zirdziņu? Mārtiņam pirmais kritērijs bija finansiālā pieejamība, otrs – lai būtu uzticama, trešais – ekonomiska.
Viņa modelis skaitās viens no ekonomiskākajiem elektroauto, kādi pašlaik ir.
“Pagāja vairākas nedēļas, noskatoties kilometriem YouTube video par šo tematu. Galvenais jautājums bija: kā tad ar to bateriju, vai tā tūliņ nenobeigies? Noskatoties sapratu, ka tas ir pats pēdējais, par ko kāds runā, jo baterijas ir ļoti labas.
Šis auto ir tirgošanā no 2017. gada, tāpēc ir jau daudz atsauksmju par lietotām mašīnām. Baterijas degradācija ir salīdzinoši niecīga,” saka M. Zālīte.
“Es skatījos mazliet tehniskāk – lai būtu šķidrumdzeses baterija,” atklāj DJ Keda.
“Sākuma modeļiem bija gaisa dzese, ar ko tik labi nevar atdzesēt. Baterijai vislielākais ienaidnieks ir ekstrēmas temperatūras. Ar gaisu nodzesēt nav tik efektīvi iespējams.”
“Kas notiek ar akumulatoru, kad iebliez tādā riktīgi lielā bedrē?” grib zināt Helge Holgers.
Vīri stāsta, ka tā novietojums automašīnā zem sēdekļiem jau nosaka, ka akumulators pēc definīcijas tiek pasargāts.
Mārtiņš skatījies testu video, kur redzams, ka pēc sadursmes akumulatoram nekas īpaši nekaiš.
DJ Keda izvairās braukt pa grants ceļiem cita iemesla dēļ – auto pārāk ciets, un nav patīkami.
Uzlādes lietas noteikti ir tās, par ko uzdod visvairāk jautājumu. M. Zālīte atzīst, ka reti kur ir tik daudz uzlādes vietu kā pie “Lielā dzintara”, veselas 12.
“Man ir pieredze ar pilsētu Vidzemē, kur arī ir koncertzāle. Kad brauc ar elektroauto, vienmēr jābūt plānam B,” viņš uzsver.
DJ Keda piekrīt, jo prognozētā uzlādes vieta var būt aizņemta vai nedarbojas, kā arī gadās, ka nesavienojas ar konkrēto auto. Tai Vidzemes pilsētā pērn bijis tikpat daudz lādētāju, cik Rucavā – tieši viens.
“Tajā brīdī nopriecājos, ka man galvā bija plāns B, jo tas man noderēja.”
Svarīgi ir nepaļauties uz to, ka galamērķī būs lādētājs, un nepiebraukt tai vietā ar tukšu bateriju, palādēt pa ceļam un zināt, ka varēs aizbraukt vēl kaut kur citur.
Uz Liepājas–Rīgas šosejas laba vieta ir Brocēni, kur ir daudz uzlādes punktu apmēram pusceļā. Šī šoseja kopumā ir ļoti labi noklāta.
Nebraukt ar elektroauto Mārtiņš izvēlas tad, ja tālam ceļam vienā dienā ir ierobežots laiks. “Taču šajā ziņā tehnoloģijas attīstās tik ātri, ka mans auto jau skaitās vecs un ar ļoti lēnu uzlādes ātrumu,” viņš atzīst.
Tomēr vasarā aizbraukt bez apstāšanās līdz Rīgai mierīgi var, bet ziemā pietiek ar pauzi kafijas dzeršanas garumā. Pietiek ar 15 minūtēm, jo mērķis jau nav uzlādēt pilnu bateriju, piebilst DJ Keda.
“Tā ir domāšanas inerce,” daļā sabiedrības valdošās šaubas par elektroauto lietderīgumu un izdevīgumu vērtē Mārtiņš. Līdzīgi savulaik “pārslimotas” aizdomas par automātiskajām pārnesumu kārbām.
DJ Keda piemin arī neizprotamo vēlmi paņirgāties un apsaukāt elektrisko spēkratu par tosteri vai ledusskapi.
“Un, protams, klasiskais: nu, cik tad reizes jālādē, lai tiktu mājās; atnāks ziema, varēsi sēdēt kupenā…”
“Tikai ļoti drosmīgi cilvēki telefonu lādē elektromašīnā,” vēl kādu mītu atceras M. Zālīte. “Kad kādam uztaurē, pusceļš nost,” piemetina dīdžejs.
Jautājums, kas nodarbina elektroauto saimniekus: pārdot un skatīties kaut ko citu vai braukt ar šo pašu, kamēr iet? Negribas palaist garām to punktu, aiz kura sāksies vērtības kritums vai būs klāt remonta izmaksas.
DJ Keda uzreiz pēc iegādes mainījis aizmugurējās bremzes, kas no mazlietošanas bija sapuvušas. Mārtiņš nomainījis maziņo 12 voltu akumulatoru, kurš bija nolietojies – “Hyundai” nevarēja pielaist, nācās piepīpēt no citas mašīnas.
“Es nevienu tādu cilvēku nepazīstu – ja jūs ziniet, lūdzu, pavēstiet –, kurš būtu nopircis elektroauto, pārdevis un gribētu atpakaļ savu dīzelīti vai bendžu,” pauž Helge Holgers.
Uzziņai
“Hyundai Ioniq”
- 2021. izl. g.
- 38 kWh baterija.
- 100 kw jauda.
- Vidējais patēriņš: ap 13 kWh uz 100 km.
- Adaptīvā kruīza kontrole, līniju asistents.
- Atpakaļskata kamera un parkinga sensori.
- Apsildāmi priekšējie sēdekļi.
“Opel Corsa”
- 2021. izl. g.
- 45 kWh baterija.
- 100 kw jauda.
- Vidējais patēriņš: 15 kWh uz 100 km.
- LED gaismas.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
