liepajniekiem.lv
Jaunam visi zirgi vietās
Ikdienā mēro maršrutu Grobiņa–Liepāja un atpakaļ, pāris reižu aizbraucis uz Rīgu, tāpēc kopējais nobraukums pašlaik ir vien 2413 kilometri.
Kad Andis pirmo reizi iekāpa jaunajā spēkratā, odometrs rādīja piecus kilometrus.
Par dalību TV spēlē “Super bingo” laimētājs teic – ko tur stāstīt! Sācies ar to, ka nopirka biļeti. “Gandrīz katru nedēļu nopērku, ja atļauj “liekās” finanses,” viņš saka.
Sestdienā iesniedzis, pusstundu pirms beidz pieņemt lozes.
“Svētdien televīzijā ieraudzīju savu uzvārdu. Sākumā neticējās. Patinu atpakaļ, paskatījos otrreiz, ka ir īstais.
Nav jau mana vārda, uzvārda Latvijā tik daudz kā Andri Bērziņi. Tad sākās telefona zvani – zvanīja draugi un paziņas,” atminas Andis.
Papildspēlē “Roķīgie Ziemassvētki” septiņas nedēļas pēc kārtas varēja laimēt mašīnu. No visiem dalībniekiem izlozē divus, un tas, kuram bija pirmā roka, izvēlējās un paņēma tūkstoti, atstājot A. Saldeniekam mašīnu.
“Pārmetumu sev pašam nav,” viņš smejas, “ko man atstāja, to atstāja, ar to bija jāsamierinās. Atstāja to, ko vēlējos.”
Par lielu veiksminieku izlozēs Andis sevi neuzskata, lai gan pirms diviem gadiem izcēlis tūkstoti.
“Kā dzīvē saka – dāvinātam zirgam zobos neskatās,”
A. Saldenieks nosmaida, vaicāts, vai “Karoq” ir tieši tā marka un modelis, ko pats izvēlētos. Protams, zinājis taču, uz ko loterijā pretendē. Varbūt lielāks auto būtu labāks, tomēr esot apmierināts.
“Lielākā vairāk vietas un ērtāk. “Škoda Kodiaq” ir lielāks. Bet arī šim nav ne vainas. Vietas pašam pietiek, sievai blakus arī pietiek un mazbērniem aizmugurē. Var vizināties,” viņš saka.
Uzreiz jau mašīnu neizsniedza, tikai līgumu. Firma reģistrēja “Škodu” uz jaunā īpašnieka vārda, un pēc nedēļas bija jābrauc pakaļ.
A. Saldenieks piemaksājis par numura izvēli, jo gribējis ciparu kombināciju ar sešniekiem, kura iepatikās.
Izrādās, laimes spēles vinnests ir vēl laimīgāks, ja ietrāpās periodā no novembra līdz martam, jo tad auto obligāti jāstāv uz ziemas riepām, bet vasaras riepas nāk līdzi dāvanā. Pavasarī Andim nebūs par to iegādi jādomā.
“Priekš 1,5 ir pietiekami,” saimnieks saka par mašīnas jaudu. Ar apdzīšanu problēmas nav bijušas. Arī tad, ja vajag apsteigt kādu, kas brauc ar 60. Braucot uz Liepāju, sastopot ļoti daudz tādu, kas izbrauc no Grobiņas ar 50 un tā arī ripinās līdz nākamajai pilsētai.
“Uzrāviens ir pietiekams. Vismaz, kamēr jauns. Redzēs, kā būs tālāk. Jaunam jau no zirgiem neviens nav pazudis, varbūt pēc gadiem pāris kaut kur aizies,” viņš spriež.
No ceļa nobraukt nevar
A. Saldenieks neesot pētījis, kas paredzēts “Karoq” bāzes modelim un ar ko aprīkots viņa auto. Ir atpakaļskata kamera ar visiem sensoriem, kas palīdz novietot automašīnu.
“Es varētu iztikt. Šitādai mašīnai man nav,” Andis rāda uz smago auto, kuru visur varot iestūrēt.
“Taču te ir, noder, un neko sliktu neteikšu. Vienīgi pierod. Iekāp citā auto un – kur ir? Nav! Tad jāskatās spoguļos un jāizjūt gabarīti.”
Laba papildiespēja ir apsildāma stūre. Sēdekļi apsildāmi ne tikai priekšā, bet arī aizmugurē, kas Andim bijis jaunums. Elektriski apsildāmie stikli ziemā nav jākasa ar kasīkli.
“No rītiem pagaidi trīs četras minūtes. Kamēr notīra sniegu no mašīnas, tikmēr logs jau atkusis,”
viņš stāsta.
Šim “Karoq” ir līniju asistents, adaptīvā kruīza kontrole, kas ietur distanci no priekšā braucošā, sistēma “lasa” ceļa zīmes no GPS un rāda šoferim.
“Ja ieslēgts līniju asistents, no ceļa nobraukt nevar, tas stūrē atpakaļ uz ceļa. Pārbraukt pāri otrā joslā arī nevar bez ieslēgta pagrieziena. Nu, var jau, bet stūre vibrē un met atpakaļ. Signalizē un rāda – brauciet pa joslas vidu! Rādās arī tas, ka braucu par tuvu līnijai. Ja gribu apbraukt bedri uz līnijas bez virziena rādītāja, stūre vibrē un sit atpakaļ,” stāsta Andis.
Displejā visu laiku redzams attiecīgā vietā atļautais ātrums. Ja brauc ātrāk, asistents pīkst. Protams, tas ir noņemams.
Navigācijas komplektā nav, tā būtu jāpērk par naudu, bet viņš izmanto lietotni “Waze”, saslēdzot automašīnu ar telefonu.
Autovadītāja brīdināšana par nogurumu vēl ne reizi nav nostrādājusi, jo Andis nav tik ilgi braucis. Tālākie galamērķi bijuši Rīga un Klaipēda, tālāk nav bijis vajadzības. Turklāt A. Saldenieks diendienā strādā uz fūres, braucot nenogurstot.
Iepriekš A. Saldeniekam bija “Chrysler” ar 3,8 litru motoru un 190 zirgiem. “Žēl bija no tā šķirties. Taču bija nenormāls nodoklis – 730 eiro. Šogad vēl piecēla desmit procentus klāt.
Kraislers aizgāja prom, uz citurieni. Lūk, tas bija liels un ērts, salīdzinot ar “Karoq”,”
viņš pauž, tomēr piebilst, ka jaunā auto ērtības jau tā pa īstam vēl nav pārbaudījis.
Andim kādu brītiņu aizņem saskaitīt, cik automašīnu bijušas. Šī varētu būt vienpadsmitā.
“Škoda” pirmoreiz, un pavisam jauns auto arī nekad nav bijis, tikai panēsāts, iebraukts. Līdz ar to citas sajūtas, jo jauns ir jauns.
“Pagaidām neko sliktu nevaru pateikt,”
atzīmē saimnieks.
Viņš uzsver, ka jāpieskata ir visas mašīnas, bet jaunai jau neesot daudz ko pētīt apakšā pa ritošo daļu. “Un pats jau nekur nedrīkst līst iekšā, kamēr ir garantija,” saka Andis.
Viņam ir remontatslēdznieka un šofera izglītība, taču Andis smejas, ka tām mašīnām, ar kurām mācījās, motortelpā bija mazāk vadu nekā šim “Karoq” vienās durvīs.
Netaisnīgi nodokļi
Par to, ka jauniem spēkratiem vairākus gadus nav jāiziet tehniskā apskate, A. Saldenieks nejūsmo.
“Apskatei jābūt, manis pēc varētu būt divreiz pa gadu. Mašīnai ir jābūt tehniskā kārtībā. Divu gadu laikā viss kas var notikt, jo tā ir tehnika. Ja ir apskate, tas automātiski nenozīmē, ka auto ir tehniskā kārtībā.
Ko tas dod drošībai, ja iet apskati reizi divos gados? Tas tikai pasliktina. Apskate ir, un cilvēks brauc, bet nezina, kas ir apakšā. Nav jau visi tādi speciālisti, kas jūt, ka mašīnai bukse beigta. Cits pat nejūt, ka viņam ritenis vaļā, brauc tik.
Mani apskate nekad dzīvē nav baidījusi, ka jāiet katru gadu,”
viņš pastāsta.
Cita lieta esot nodokļu sistēma, kas, viņaprāt, pilnīgi nesaprotama. “Visi saka – pērciet ģimenei lielu mašīnu, ar ko var daudz cilvēku braukt. Un tajā pašā laikā tādai ir nenormāli liels nodoklis,” uzsver A. Saldenieks.
Visas viņa automašīnas ir bijušas ar benzīna dzinējiem, dīzelis ir tikai meža tehnikai, ar ko brauc uz medībām.
“Pirmkārt, lejot bākā benzīnu, rokas nesmird. Dīzelis smird. Īpaši, ja uzlej uz drēbēm,”
viņš saka.
Nesaprotot, kāpēc dīzeļauto ekspluatācijas nodoklis ir mazāks, ja tie vairāk piesārņo vidi. Aizbrauc tāds pa priekšu, melni dūmi un nezin kas nāk ārā no izpūtēja.
Anda “Chrysler” bijis aprīkots ar gāzi, un izmeši rādīti – nulle.
Viņš rēķina, ka privātais auto gadā nobrauc ap 20 tūkstošiem kilometru, bet darba auto, dīzelis, kas nobrauc līdz 50 tūkstošiem un daudz vairāk piesārņo gaisu, aplikts ar mazāku nodokli. Prātīgāk būtu iekļaut tā saukto ceļu nodokli degvielas cenā.
“Jo vairāk braukšu, jo vairāk liešu degvielu un vairāk maksāšu – tā vajadzētu,” saka A. Saldenieks. “Vai arī apskatē mēra izmešus, un vairāk maksā tas, kam lielāki izmeši.”
Tāpat viņš neizprot elektroauto lobēšanu. “No maniem nodokļiem valsts dod atbalstu tam, kurš būs privileģēts braukt pa sabiedriskā transporta joslām un novietot auto bez maksas, bet ceļus viņš bojā tāpat un ar savu riepu gumijām dabu piesārņo. Elektrības ražošana arī rada dabas piesārņojumu.”
Pašam neesot domu pirkt elektroauto, jo dzīvoklī uzlādēt nevar. “Man patīk, ka mašīna rūc, ka skaņa ir. Nevar jau teikt “nekad”, bet tuvākajā laikā nē. Un elektromašīna nav lēta.
Lai es to atpelnītu, mana mūža varbūt nepietiks,”
pauž Andis.
Pirkt lētāku maziņu elektroauto un ceļā uz Rīgu divreiz pa stundai lādēt viņš negrasās.
Cik ilgi braukās ar laimēto “Karoq”, Andis nezinot. Varbūt iešaujas galvā un nopērk citu, lai gan apzināta plāna nav.
“Super bingo” izlozē tagad varot dabūt “Mersedesu” un māju. “Ko gribi, to atzīmē, un tad jau redzēs, kā būs lemts. Varbūt būs divas mašīnas, un sievas auto varēs pārdot,” viņš saka.
Sarunas beigās Andis atklāj, kā mašīnā uzturēt tīrus un sausus paklājiņus. Smago auto viņš ieradis vadīt zeķēs, un tā darot arī tālbraucēji, lai kājas nesvīst. “Pedāli jūtu vieglāk,” viņš skaidro.
“Karoq” vēl zeķēs neesot vadījis. Ja jākāpj ārā un jāiet pa dubļiem uzvelk zābakus. Pirms atpakaļ mašīnā, pārvelk kurpes.
Anda Saldenieka laimests
- “Škoda Karoq”.
- Sudraba krāsā.
- 2024. g. izl.
- 1,5 l benzīna dzinējs, 148 ZS.
- Automātiskā pārnesumu kārba.
- Vidējais patēriņš pilsētā – 7,3 l/100 km.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
