Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Lai uzzinātu, kā notiek testēšana, “Kurzemes Vārds” piekrita būt par eksperimenta trusīti – narkotiku pārbaudi veica šī raksta autorei.
Visus pēc kārtas netestēs
“Esam nodrošināti ar testiem pietiekamā skaitā un gatavi arī vasaras sezonai, kad skaidrs, ka testēšanas gadījumu skaits būs daudz lielāks,” saka Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas priekšnieks Mārtiņš Brižs.
Šādas prognozes un plāni saistīti ar to, ka vasarā notiek daudz pasākumu, kas nozīmē, ka Liepājā būs liels cilvēku pieplūdums.
Viņš arī uzsver, ka liels pienesums narkotisko vielu noteikšanā ir beidzot sakārtotais jautājums par ekspertīžu veikšanu Piejūras slimnīcā.
Pagājušā gada otrajā pusē Ministru kabinets pēc ilgām birokrātiskām saskaņošanām beidzot iekļāva Piejūras slimnīcu to ārstniecības iestāžu sarakstā, kuras tiesīgas veikt medicīniskas pārbaudes autovadītājiem aizdomās par narkotisku vielu lietošanu.
Vēl Kurzemē VP ir spēkā līgumi ar medicīnas iestādēm Ventspilī, Talsos un Kuldīgā, līdz ar to reģions ir nosegts.
“Visus, par kuriem ir pamats aizdomām, ka lietojuši narkotiskas vielas, ir iespēja vest testēt tepat, šis pakalpojums tiek nodrošināts 24/7 režīmā,”
uzsver M. Brižs.
Iepriekšējos gados tā bija ļoti liela problēma. Piejūras slimnīca jau labu laiku bija gatava sniegt pakalpojumu, taču ievilkās dažādas administratīvas ķibeles.
“Veiksmīgi savstarpēji sadarbojoties Iekšlietu un Veselības ministrijai, iesaistoties citiem kolēģiem, šis svarīgais jautājums ir atrisināts.
Pārbaužu veikšana iepriekš bija ļoti sarežģīta, jo prasīja mums ļoti lielu cilvēkresursu un transporta noslodzi, degvielas un laika patēriņu.
Vedām gan uz Jelgavu, gan uz Rīgu. Tuvākā vieta ekspertīžu veikšanai bija Ventspils. Policistu norīkojums vairs nebija universāls savu tiešo uzdevumu izpildē, resursus novirzīja tikai tam, lai vestu cilvēkus uz pārbaudi, kas nav atbilstoši, un ekonomiski tam nebija nekāda saprātīga pamatojuma,” pauž M. Brižs.
Viņš pieļauj, ka šā gada griezumā palielināsies to gadījumu skaits, kad asinīs tiek konstatētas narkotiskās vielas, jo varēs pārbaudīt vairāk cilvēku.
VP Kurzemes reģiona vadība jau iepriekš atzīmēja, ka nelielais narkotisko vielu reibumā pieķerto autovadītāju skaits Kurzemē (2023. gadā 31, bet 2024. gadā – kritums uz 14) diemžēl nenozīmē, ka narkotiku lietotāju ceļu satiksmē nav, bet gan norāda uz ierobežotām iespējām veikt ekspertīzes.
Tendences Liepājā un apkārtnē rāda, ka narkotiku testeri plauktos neapputēs. 2024. gadā Liepājā un apkārtnē fiksēti 5 transportlīdzekļu vadītāji narkotisko vielu ietekmē, bet 2025. gadā – 14.
“Tas gan nenozīmē, ka uz ekspertīzi sāksim vest visus pēc kārtas,”
skaidro M. Brižs.
Policijas amatpersonas vizuāli novērtē apturēto autovadītāju. Līdzīgi kā aizdomās par alkohola reibumu narkotisku vielu lietotājam ir kustību, redzes, runas un uzvedības traucējumi.
“Protams, ja vielu ietekme ir minimāla vai tās lietotas salīdzinoši sen, vizuālā konstatācija nebūs tik veiksmīga. Bet šeit var būt dažāda cita informācija, ko policijai sniedz, kad ir zināms, ka cilvēks lietojis narkotiskas vielas un sēdies pie transportlīdzekļa stūres.
Pēc šādas informācijas saņemšanas noteikti vedām uz pārbaudēm, nebija pamata nevest.
Savukārt tagad varam daudz efektīvāk visu novest līdz attiecīgam iznākumam,” viņš pastāsta.
Vadlīnija turpmākai rīcībai
M. Brižs skaidro, ka narkotiku pārbaude ar šīm ierīcēm aizņem vairāk laika nekā alkohola pārbaude, tāpēc masveida pārbaudes uz ceļiem būtu sarežģīti veikt.
Preventīvi pasākumi nebūtu iemesls aizkavēt ceļu satiksmi. “Protams, tas neizslēdz iespēju, ka šādas pārbaudes varētu būt selektīvā veidā,” viņš piebilst.
Narkotiku tests paredzēts tam, lai policijai būtu sākotnējā informācija.
“Ja aizdomas par lietošanu ir ļoti minimālas, tad testēšana varētu būt vadlīnija, kā mums labāk rīkoties, vai vest uz ekspertīzi vai nevest.
Protams, tests paliek tests, tas nav kā pēc tam veiktā asins analīze, kuras rezultāti ir nesalīdzināmi precīzāki,”
stāsta M. Brižs.
Tāpēc narkotiku testus plašāk izmantos jau pieminētajos masu pasākumos, kur pulcējas daudz cilvēku un ir iespēja, ka lietotas kādas vielas.
“Pārbaudes ierīces izmantos, lai šo lielo grupu samazinātu uz mazākām grupiņām, kurām tad pēc tam veicam tālākos izmeklējumus, iesaistot mediķus un laboratorijas, kas nozīmē arī lielākas izmaksas.
Fiziskā pārbaudes ierīce proporcionāli nozīmē mazākas izmaksas,”
norāda VP pārstāvis.
Viens fokuss būs uz cilvēkiem, kuri gatavojas vadīt transportlīdzekli, vai tas būtu auto, elektroskrejritenis vai velosipēds. Otrs – nepilngadīgu personu atrašanās alkohola vai narkotisko vielu reibumā.
“Pievērsīsim uzmanību sabiedrībai kopumā. Mums ir svarīgi, lai nerastos situācija, kad cilvēku pūlis nespēj adekvāti uzvesties,” uzsver M. Brižs.
“Tās ir rūpes par pasākuma apmeklētājiem. Visi ir cilvēki, un daži vienkārši nespēj sevi apstādināt un neapzinās savas rīcības sekas.
Mērķis ir padarīt cilvēkiem vidi pietiekami drošu, lai viņi paši sev nenodarītu kaitējumu un neviens nekļūtu par neadekvātas personas upuri.”
Pārbaudes ierīce nenosaka, kādu apreibinošu vielu cilvēks ir lietojis un cik daudz, vien faktu – ir vai nav.
Taču lietotājam cerēt, ka viņa iecienīto līdzekli tests neatpazīs, būtu naivi, jo testera instrukcijā ir garumgarš saraksts sīkiem burtiņiem, uz kādām narkotiskām vielām tas reaģēs.
M. Brižs pieļauj – var gadīties, ka ierīce neatpazītu kādu jaunu sintezēto narkotiku, tomēr galvenais ir un paliek tas, ka narkotisku vielu reibumam ir ārējas izpausmes, kuras konstatēt.
“Jebkura neadekvāta rīcība raisa pamatotas aizdomas, ka ar cilvēku kaut kas nav īsti kārtībā. Uzdevums ir tikt skaidrībā.
Varbūt tie ir veselības traucējumi un cilvēks nav jāved uz narkoloģisko pārbaudi, bet uz slimnīcu, jo viņam vajadzīga medicīniskā palīdzība,”
viņš atzīmē.
Praksē narkotisko vielu klātesamības testēšana ir komplicētāka par iepūšanu alkometrā. Pārbaudes ierīces iemutnis jāpaliek zem mēles un jātur trīs minūtes, maksimāli saslapinot ar siekalām.
Pēc tādas komandas šķiet, ka siekalu dziedzeri vienkārši pārtrauc darboties, un pirmais tests neparāda neko, jo nav pieticis mitruma.
Klātesošais reaģējošais policists, kurš ir veicis šādu pārbaudi autovadītājam, stāsta, ka narkotiku lietotājiem vispār ir sausa mute, tāpēc nespēja veikt testu jau rada aizdomas.
Viņa pieredzē cilvēks nedarīja, kā prasīts, lai mēģinātu mānīties.
Arī uztraukums samazina siekalu daudzumu. Taču izvairīties nav nekādas jēgas, jo ceremoniju nebūs – policijas transportlīdzeklī un prom pie narkologa.
Manā gadījumā pie vainas izrādās nepietiekams testēšanas laiks, un otrreizējā eksperimentā M. Brižs uzņem precīzi trīs minūtes.
Rezultāts parādās laikā līdz desmit minūtēm. Lodziņos iekrāsojas tumšas svītriņas, tās atšifrējamas saskaņā ar tabulu lietošanas pamācībā.
