liepajniekiem.lv
“Lai izmainītu vai pieņemtu kādu jaunu noteikumu punktu, kurš saistīts ar satiksmes drošību, tiek rūpīgi izvērtēta statistika, apzināti ieguvumi un iespējamie mīnusi.
Mums ir jāuzticas ekspertiem, kas par to ir atbildīgi,”
uzskata autoskolas “AutoStils-L” vadītājs Mārtiņš Zauka, kuram portāls lūdza komentēt iespējamos ieguvumus no jaunievedumiem CSN.
Noteiktas papildu prasības vadītājiem, lietojot ātrgaitas ceļu.
Uz ceļa, kas apzīmēts ar 552. ceļa zīmi (“Ātrgaitas ceļš”), maksimālais braukšanas ātrums iepriekš bija 110 km/h, bet laikposmā no 1. decembra līdz 1. martam nekāda ātrgaita nebija atļauta – visiem bija jābrauc ar 90 km/h.
Latvijā patlaban ir tikai viens ātrgaitas ceļš – jaunizbūvētais Ķekavas apvedceļš, taču būs vēl, tāpēc bija jāsakārto šis CSN punkts.
Šogad sākusies Rīgas apvedceļa pārbūves projektēšana, lai viens no noslogotākajiem un tāpēc bīstamākajiem valsts autoceļiem kļūtu par ātrgaitas šoseju ar četrām joslām un atdalītām brauktuvēm.
Tagad motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, braukšanas ātrums uz ātrgaitas ceļa nedrīkst pārsniegt 120 km/h, autobusiem – 110 km/h, bet no 1. decembra līdz 1. martam motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, un autobusiem – 100 km/h, savukārt vieglajiem automobiļiem – 110 km/h.
Jāņem vērā, ka ātrgaitas ceļa lietošana, arī tā šķērsošana, aizliegta gājējiem, velosipēdu, elektroskrejriteņu, mopēdu, traktortehnikas, pajūgu un tādu transportlīdzekļu vadītājiem, kuri nevar braukt ar lielāku ātrumu par 60 km/h.
Piespiedu apstāšanās gadījumā transportlīdzeklis jānovieto uz nomales vai speciāli šim gadījumam paredzētā apstāšanās vietā, nekavējoties jāiededz avārijas gaismas un aizmugurē attālumā, kas ir ne mazāks par 100 m, jāizliek avārijas zīme.
M. Zauka: “Ātrgaitas ceļi ļauj ietaupīt laiku un naudu. Ātrāk tiek piegādātas kravas, sūtījumi, samazinās sniegto pakalpojumu laiks. Ja tas ir iespējams drošā un sakārtotā vidē, tad ātrgaitas ceļu ieviešana ir ieguvums visiem.”
Lai mazinātu apdzīšanas nepieciešamību, izlīdzināts atļautais braukšanas ātrums.
Līdz šim ārpus apdzīvotām vietām automobiļiem un autobusiem, velkot piekabi, un kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 t, braukšanas ātrums bija ierobežots līdz 80 km/h.
Tagad noteikts, ka
jebkuru transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 90 km/h, kas nozīmē, ka arī fūres pārvietosies nedaudz ātrāk.
Kā skaidrots CSN grozījumu anotācijā, izmaiņu mērķis ir atļautā braukšanas ātruma izlīdzināšana, sinhronizējot satiksmes plūsmu un mazinot apdzīšanas nepieciešamību.
M. Zauka: “Neskatoties uz to, ka kravas transportlīdzekļu atļautais maksimālais braukšanas ātrums ir rūpnieciski ierobežots, palielināt atļauto maksimālo braukšanas ātrumu no 80 km/h uz 90 km/h ir atbalstāms lēmums un citās valstīs jau pārbaudīts.
Tā kā Latvijā ir ļoti daudz ceļu ar vienu joslu katrā virzienā, tādā veidā būs iespēja samazināt vienu no bīstamākajiem satiksmes manevriem – apdzīšanu, iespējams, samazināsies arī maksimālā braukšanas ātruma pārkāpumi apdzenot.
Bēdīgi spilgts piemērs ar apdzīšanas manevriem ir Rīgas–Liepājas šoseja, kura Kurzemes pusē izceļas ar nepārredzamiem līkumiem un lielo kravas transportu noslogotību.”
Elektroskrejriteņu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 25 km/h, to vadītājiem vecumā no 14 līdz 17 gadiem galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei un aizliegts braukt pa pretējā virziena brauktuvi.
M. Zauka: “Jā, tas noteikti uzlabo satiksmes drošību kopumā. Šeit jāmin, ka daļa šo skrejriteņu tehniski nemaz neatbilst tam, lai pārvietotos ar lielāku ātrumu. Ir skrejriteņi ar maza diametra riteņiem, neatbilstošu amortizāciju, tikai vienas ass bremzēm.
Daudz ko izsaka arī skrejriteņa vadītāja atrašanās pozīcija uz tā un braukšanas kultūra. Šo faktoru dēļ ir iespējami visdažādākie satiksmes negadījumi, kuri bieži ir diezgan traumatiski.
Ja skrejritenis ir ražots un sertificēts ar lielāku atļauto braukšanas ātrumu, tad to arī vajadzētu pielīdzināt mopēdam vai motociklam, kuram tad atbilstoši nepieciešams ekipējums, apdrošināšana, tehniskā apskate.”
Paplašināts personu loks, kam izsniedz invalīdu stāvvietu izmantošanas karti.
Atsaucoties uz Labklājības ministrijas (LM) iniciatīvu paplašināt to personu loku, kurām Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izsniedz invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, CSN grozījumos paredzēts šo karti saņemt ģimenēm, kurās ir bērns ar ļoti smagu invaliditāti, kuram Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.
Invalīdu stāvvietu izmantošanas karti izsniedz uz termiņu, uz kuru personai ir piešķirta invaliditāte. Ja termiņš pārsniedz 10 gadus, karti izsniedz uz 10 gadiem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.