Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Satiksmes plūsmu novēroja 18 dažādās vietās Latvijā vairāk nekā 50 piegājienos. Kopumā tika analizēti 214 apdzīšanas gadījumi.
Negadījumu skaits aug
Lielākā daļa apdzīšanas manevru veikti ar kustības ātrumu, kas pārsniedz noteiktos ierobežojumus, netika ievērota droša distance dažādās apdzīšanas manevra fāzēs.
“Vairāk nekā trešdaļa no visiem apdzīšanas manevriem notiek tad, kad priekšā braucošais jau pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu,”
norāda Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas datu apstrādes vadītājs un Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzējs Juris Kreicbergs.
Daži no novērotajiem apdzīšanas manevriem bija uz satiksmes negadījuma robežas un radīja tiešu apdraudējumu. Savukārt viena apdzīšanas manevra laikā abi transportlīdzekļi saskārās.
Apdrošinātājiem nav precīzu datu par katru bīstamu apdzīšanu, kā rezultātā noticis negadījums, tomēr uz ceļiem novērojamās tendences ir satraucošas.
“Mēs redzam, ka kopumā
negadījumu skaits, kuros iesaistīti transportlīdzekļi ar pilno masu virs 3,5 tonnām, pieaug gadu no gada.
Ņemot vērā šo realitāti, mūsu mērķis ir veicināt kopējo satiksmes drošību, runājot atklāti arī par tēmām, kas ne vienmēr ir ērtas, bet var novērst nelaimes nākotnē,” stāsta “BALTA” Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs, konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” žūrijas loceklis Kristaps Liecinieks.
Laikā no 2021. līdz 2025. gadam ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīts kravas auto, ir nedaudz samazinājies.
Ja pirms pieciem gadiem gada laikā notika 4029 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīts kravas auto, tad, ik gadu pakāpeniski negadījumu skaitam sarūkot, 2025. gadā notikuši 3572 šādi ceļu satiksmes negadījumi.
Savukārt šā gada pirmajos trīs mēnešos Latvijā notikuši jau vismaz 840 šādi ceļu satiksmes negadījumi, rāda Valsts policijas dati.
“Būtiski ir palūkoties ne tikai uz statistiku par negadījumu skaitu, bet izvērtēt negadījumus, kuros smagi cietuši cilvēki vai kuri diemžēl beigušies letāli,”
norāda CSDD eksperts.
Raugoties no šī skatpunkta, situācija Latvijā nedaudz uzlabojas, taču aizvien vēl nav vērtējama kā laba.
Pēc CSDD datiem, 2021. gadā ceļu satiksmes negadījumos, kuros iesaistīts kravas auto, ir gājuši bojā 55 cilvēki, bet 84 – smagi cietuši.
2022. gadā šādos negadījumos ir miruši 42 cilvēki, bet 2023. un 2024. gadā – ik gadu dzīvība dzisusi 34 cilvēkiem, bet smagi cietuši attiecīgi 51, 53 un 39 cilvēki.
Savukārt pērn bojā gājuši 27 cilvēki, bet smagi ievainoti – 53.
Droša apdzīšana
Lai veiktu apdzīšanas manevru, neapdraudot nedz savu, nedz citu satiksmes dalībnieku drošību, būtu jāievēro kaut vai dažas lietas.
“Ātruma starpībai starp apdzenošo un apdzenamo transportlīdzekli ir jābūt vismaz 20 km/h, un turklāt
apdzīšana jāveic, nepārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu.
Ir ļoti svarīgi, cik tālu mēs pārredzam ceļu un esam droši, ka netraucēsim pretī braucošajiem automobiļiem – šim attālumam jābūt vismaz 600 metri, bet vislabāk – viens kilometrs,” stāsta J. Kreicbergs.
Apdzīšanas posmā nedrīkst būt sānu ceļu, pagriezienu vai uzkalniņu, no kuriem pēkšņi var izbraukt auto.
“Pilnīgai drošībai ir svarīgi ievērot distanci gan pirms un pēc apdzīšanas, gan arī atgriežoties savā braukšanas joslā, neapdraudot apdzīto automobili,” viņš saka.
Tam piekrīt arī auto transporta un loģistikas uzņēmuma “Kurbads” autovadītāju apmācību un kvalitātes instruktors Māris Purvēns.
“Viena no biežākajām kļūdām, ko redzam praksē uz ceļiem, ir pārāk agrīna atgriešanās savā braukšanas joslā pēc apdzīšanas manevra,
neievērojot pietiekamu drošības distanci. Tas var radīt riskantas situācijas, īpaši ņemot vērā kravas auto bremzēšanas īpatnības,” viņš stāsta.
“Diemžēl bīstamas situācijas ceļu satiksmē nākas novērot regulāri – gandrīz katru dienu.”
Riskanta manevra pazīmes
“Labi autovadītāji mācās paši no savas pieredzes. Ja apdzīšanas laikā jūti, ka, piemēram, pretī braucošajam auto jāpiebremzē vai pašam ar savu auto jāuzbrauc uz nomales, tad ir skaidrs, ka esi darījis kaut ko nepareizi,” J. Kreicbergs ieskicē vienkāršu formulu, kā noteikt arī to, ka apdzīšanas manevrs ir radījis nopietnu bīstamību sev un citiem satiksmes dalībniekiem.
Turklāt – jo lielāks ātrums, jo grūtāk reaģēt uz neparedzamām situācijām. Piemēram, ja no sānu ceļa, pārkāpjot noteikumus, izbrauc kāds transportlīdzeklis vai uz ceļa izskrien dzīvnieks.
“Tajā brīdī negadījuma sekas ir daudz smagākas,” viņš norāda.