Savukārt 24% autovadītāju uzskata, ka lielākos riskus uz ceļiem rada ceļu stāvoklis, bet 10% autovadītāju uzskata, ka lielākos riskus rada atļautais promiļu slieksnis.

Vienlaikus 9% uzskata, ka papildu riskus rada laikapstākļi, savukārt 3% autovadītāju kā lielāko risku avotu min automašīnu tehnisko stāvokli.

Pētījumā secināts, ka sievietes biežāk (56%) norāda, ka riskus rada autovadītāju paradumi un braukšanas kultūra, bet vīrieši tā uzskata 50% gadījumu.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka ceļu stāvokli kā lielāko risku faktoru biežāk min gados vecākie autovadītāji – vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem šādu atbildi sniedza 28% autovadītāju, no 50 līdz 59 gadiem – 27%, bet vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem -16%.

Savukārt gados jaunāki autovadītāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem biežāk (55%) norāda, ka riskus rada braukšanas kultūra, vienlaikus šajā vecuma grupā 12% autovadītāju vaino arī laikapstākļus.

Tāpat secināts, ka ceļu stāvokli kā galveno riska faktoru biežāk min autovadītāji no Rīgas (27%), kamēr autovadītāji no Kurzemes šādu atbildi sniedza 17% gadījumu.

Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks norāda, ka Latvijā ceļi nav ideāli un arī satiksmes organizēšanā ir vieta uzlabojumiem, tomēr autovadītājiem būtu jāiemācās braukt atbildīgi arī šādos apstākļos.

“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss” ir bezalkoholiskā alus “Carlsberg 0.0” pētījums, kas tapis sadarbībā ar Drošas braukšanas skolu un pētījumu centru “Norstat”. Pētījumā, kas veikts 2024.gada janvārī, piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.