Septembris un oktobris ir briežu un aļņu riesta laiks, kad dzīvnieki kļūst neaprēķināmāki un drošāki, tie tuvojas gan apdzīvotām vietām, gan lielceļiem.

Šogad apdrošināšanas sabiedrība “Balta” atlīdzībās par sadursmēm ar dzīvniekiem izmaksājusi gandrīz 1,8 miljonus eiro, 2024. gadā kopā izmaksāti 3,6 miljoni eiro.

Katru ceturto dienu Latvijā kāda automašīna pēc sadursmes ar dzīvnieku tiek pilnībā norakstīta, jo remonts vairs neatmaksājas.

Interesanti, ka ne tikai lielie dzīvnieki, aļņi vai brieži, ir tie, kas rada šādus zaudējumus.

Trešdaļa no automašīnām, kas norakstītas pēc sadursmes ar dzīvnieku, ir sadūrušās tieši ar stirnām, kuras ir visbiežāk nobrauktie meža dzīvnieki (80%) ceļu satiksmes negadījumos.

Tām seko brieži (3,4%), mežacūkas (3,2%) un aļņi (2,7%).

“Sadursme ar stirnu var būt ļoti bīstama, jo, lai arī tā sver vien aptuveni 20 kilogramus, tieši sadursmes ar šiem dzīvniekiem šogad izraisījušas lielākos zaudējumus autovadītājiem,” stāsta “Baltas” Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.

Vidējās atlīdzības izmaksas pēc sadursmes ar meža dzīvniekiem ir 2219 eiro, taču lielākie negadījumi sniedzas desmitos tūkstošu.

Šogad līdz šim lielākā atlīdzība bijusi par “Bentley” sadursmi ar stirnu Kurzemē, kad bojājumi novērtēti gandrīz 37 tūkstošu eiro apmērā.

Savukārt martā kāds “Lexus” tika pilnībā norakstīts pēc sadursmes ar alni, radot vairāk nekā 28 tūkstošu eiro zaudējumus, bet aprīlī “Ford” sadursme ar dzīvnieku Aizkraukles novadā beidzās ar 24,7 tūkstošu eiro izmaksu.

Statistikas dati rāda, ka visbīstamākās zonas Latvijā ir tieši Pierīgā, kur sadursmes ar dzīvniekiem notiek gandrīz trīs reizes biežāk nekā valstī vidēji.

Tāpat izteikti riska reģioni ir Jelgavas un Ogres novads, savukārt drošāk braucēji var justies Balvu, Krāslavas un Ludzas novadā, kur šādi negadījumi notiek ievērojami retāk.

K. Liecinieks uzsver, ka

galvenais drošības faktors ceļā ir autovadītāja modrība un koncentrēšanās.

Bīstamajās vietās nevajadzētu pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu, bet gan rēķināties ar pēkšņu dzīvnieku parādīšanos, savukārt telefonu pie stūres nevajadzētu lietot nekad.

Vienmēr svarīgi atcerēties, ka meža dzīvnieki pārvietojas baros, un, ja ceļu šķērso viena stirna, visdrīzāk tai sekos arī citas.

“Briežveidīgie, īpaši aļņu un briežu tēviņi, kuri aktīvi iesaistās riesta cīņās, šajā laikā veido harēmu ar vairākām mātītēm, kas turas cieši kopā, un tas nozīmē, ja viens dzīvnieks pārskrien pāri ceļam, to drīz var šķērsot citi. Līdzīgi ir ar mežacūkām,” stāsta Rīgas Zooloģiskā dārza ekspertes Elza Birbele un Daina Matskina.

Šādās situācijās vienīgais drošais risinājums ir tūlītēja ātruma samazināšana.

Ja iespējams, jāizvairās no riskantiem manevriem, kas var apdraudēt gan pašu autovadītāju, gan citus satiksmes dalībniekus.