liepajniekiem.lv
Baltu vai sarkanu?
Kā jau visi entuziasti, arī Haralds regulāri šķirstot YouTube. Tā uzgājis savu pirmo ķīniešu automobili ”BYD”. ”Tur rāda visādas skaistas mašīnas, kādas tik nav Ķīnā. Pirms pāris gadiem nobriedu, ka vajadzētu pamēģināt kādu dabūt. Atradu tirgotāju, kurš samērā lēti pārdeva lietotu elektroauto. Tobrīd par tiem īpaši daudz nezināju un nesapratu. Beigās bija izvēle starp divām mašīnām. Prasīju sievai, kuru ņemt, – balto vai sarkano? Viņa teica, lai ņemot balto. Ilgi nāca šurp, vēl visa darīšana muitā, kamēr dabūja ārā no konteinera. Dabūju mājās. Ko tālāk? Tālāk – purvs. CSDD pateica, ka vajagot sertificēt, tāds sīkums… Mašīnām, kas netiek tirgotas Eiropā, vajag dabūt Eiropas sertifikātu. Esot likums, pēc kura visu dara, ejiet, meklējiet,” viņš atceras.
Sertifikācijas procesā saimnieks atklājis, ka firma, kas izgatavo ”BYD”, ir viens no vecākajiem elektroauto ražotājiem, vēl pirms uzņēmuma ”Tesla”, kas kā elektroauto etalons esot nedaudz pārvērtēts.
”Auto, kuru nopirku, bija speciāli paredzēts taksometra funkcijām, bija nobraucis ap simt tūkstošiem kilometru, bet iekšā to nevarēja manīt, viss bija kvalitatīvs, lai arī vienkāršs. Firma bija mēģinājusi auto izplatīt Eiropā, tā man sanāca uziet ķīnieti, kurš teica – man datorā ir papīri, vai tie nav tādi, kas tev vajadzīgi? Skatos – jā, ir. Tā nu epopeja, kas varēja izvērsties tā, ka auto joprojām stāvētu stūrī, beidzās ar to, ka es laimīgi dabūju to piereģistrēt, jo visi testi Eiropas sertifikātam bija veikti,” pastāsta H. Deģis.
Ar balto auto braucis nedaudz ilgāk par pusgadu, sievai arī mašīna ļoti patika. ”Vienu trešdienu piezvanīja vīrs no Rēzeknes un pateica – es to ņemu. Piektdien bija pakaļ, atdeva naudu un aizbrauca. Sievai vēl joprojām ir žēl. Baltā mašīna tāda ir vienīgā Eiropā, jo diez vai kāds būtu bijis tik traks un dabūjis,” spriež Haralds.
Meklējis, kā iegūt tādu mašīnu, kurai jau ir Eiropas sertifikāts. ”Uzzināju, ka šai ”Skywell” drīz būs gatavs sertifikāts, atradu pārstāvjus Vācijā, jo ar mani vienu pašu ķīnieši negribēja runāt. Kad vāciešiem izteicu domu, ka pats varētu šos automobiļus tirgot, viņi prasīja, kāds ir mūsu tirgus. Sapratu, ka labi ja desmit mašīnas gadā varētu pārdot. Vācieši pārjautāja – mēnesī? Es viņus bišķi turu aiz astes un mēģinu šos auto popularizēt. Oficiāli mans uzņēmums varētu kļūt par dīleri Baltijas valstīs,” atklāj uzņēmējs.
Patīk lielie
Viņa firmas nosaukums ”Baidian” ķīniešu valodā ir daudznozīmīgs. Tas sastāv no divām daļām. ”Bai” nozīmē simts, ”dian” – elektrība, zibens. ”Uzlādēts – tāds ir vienkāršākais tulkojums. Dziļāka filozofija, ko man skaidroja ķīnietis, tas varētu nozīmēt arī simtiem elektrisku mašīnu,” klāsta Haralds.
Savu auto arī iegādājies no ražotāja pārstāvjiem Vācijā, ar prāmi pārvedis uz Liepāju.
”Izvēle bija aiz aprēķina,” viņš atzīst. ”Skatoties uz ielām, pārsvarā ir ”Volvo XC90”, ”BMWi5” – lieli apvidus auto. Cilvēkiem tādi patīk. Ņemt no segmenta, kurā ir divvietīgie auto, kur tikai brokastis var ielikt aizmugurē, – nevienam nebūs intereses, drīzāk par lielu mašīnu. Turklāt šai bija gatavs Eiropas sertifikāts. ”BYD” automašīnas pārsvarā izplata Norvēģijā, no viņiem neko nevar dabūt.”
Taisnība esot, ka Ķīnā elektroauto saražojot daudz lētāk nekā citur pasaulē. ”Ja auto ņemtu pa tiešo Ķīnā, trešdaļa cenas būtu nost. Lielā sadaļa ir piegāde, tie ir 3–4 tūkstoši dolāru. Lielos apjomos droši vien dabū nedaudz lētāk. Desmit procenti ir muita Eiropā. Pie mums nevar piereģistrēt, ja neesi savu 21 procentu PVN samaksājis. Pārdevēji, kas nokārtojuši Eiropas sertifikātus, arī šos izdevumus grib atpelnīt, tie ieiet cenā. Cilvēki arī grib servisu un detaļas uz vietas, tās arī jāsagādā. Šim auto lielā noliktava ir Vācijā, par tās uzturēšanu arī kāda summas daļa sanāk. Tā auto izmaksas ļoti apaug. Balto mašīnu pašu nopirku par deviņarpus tūkstošiem dolāru, bet galacena kopā bija 12 tūkstoši eiro,” pastāsta H. Deģis.
Kaut arī teorētiski lētāki un ļoti kvalitatīvi, masveidā automobiļi no Ķīnas Latvijā noteikti nenākšot iekšā, viņš vērtē.
”Tirgus ir pārāk sīks. Pieļauju, ienāks dažas, pirks entuziasti, kuriem patīk tieši tas modelis. Vairumā nepirks, servisi momentā nebūs, tas viss augs palēnām,” spriež uzņēmējs. Pats pieredzējis, ka baltajam auto servisā nebijis iespējas nobalansēt riteņus. ”Pats arī kaut ko māku, bet paskatījos, ka ļoti sarežģīti saskrūvēts, ar saviem instrumentiem netikšu galā. Tīri dzelžus nomainīt jau var jebkurš, bet datordarīšana pie mums nebūs tik ātri,” saka Haralds.
Ļaužu aizspriedumi par Ķīnas ražojumiem, viņaprāt, neveidojas no tā, ka cilvēki pārzina, kas tā ir par preci un kāda ir. ”Veidojas no tā, ka kāds vairumtirgotājs aizbrauc uz izstādi Vācijā, no ķīniešiem iepērk lētākos lineālus, kuriem cipariņi nobrūk jau pēc mēneša, un šeit pa lēto pārdod. Tā rodas iespaids, ka ķīniešiem ir lētās preces, kas ilgi nekalpo. Es saku – bet iPhone jums ir kabatā? Lielākā daļa tehnoloģiju tiek ražotas Ķīnā, viņi iet uz priekšu un ne tikai kopē, bet mācās un mēģina darīt labāk. Autoražotājs ir pārpircis ”Teslas” dizainerus un programmnodrošinātājus, viņi jau ir daudz tālāk tikuši, nekā mēs esam raduši domāt,” viņš atzīmē.
Uzrāviena gandarījums
”Skywell” automobiļus ražo ar četrām aprīkojuma pakāpēm. Haralda automašīna ir maksimāli aprīkotā, kurai ir dažādi asistenti, adaptīvā kruīza kontrole ar sastrēgumu palīgsistēmu, ceļa zīmju atpazīšanas sistēma, parkošanās palīgs, – viss, kas ikdienas braucienā būtu vajadzīgs. ”Man patīk atsaukties uz autoizstādi Rīgā, Ķīpsalā. Cilvēki iesēžas auto, salīdzina ar to, kas viņiem ir svarīgs. Vienai meitenei tā patika, apkārt lēkājot, ka uzreiz ņemšot. Iesēdās iekšā, ieslēdza radio un – nē, skaņa tomēr pārāk švaka, neņemšot. Mani priecē, kad cilvēks saka – šī ir mašīna, kas izskatās pēc mašīnas. Tas nav kosmosa kuģis, viss ar ekrāniem izlikts, kur jūties kā kosmonauts. Kāds vīrs iesēdās un teica – es jūtos tā, kā savā mersedesā. Viens saka, ka mersedesa kopija, cits atrod vienu knibulīti, kas izskatās pēc ”Volvo”. Kritēriji ir dažādi, bet vienojošais, kas patīk, – auto ir liels un plašs. Divi vīri, garāki un resnāki par mani, viens aiz otra iesēdās un teica, ka pietiekot vietas. Ģimenes skatījās un runāja par to, ka cenu varētu pagrozīt, bet tik labs auto neesot redzēts. Ar trim bērniem var iekārtoties, nevienam nebūs šauri, un aizmugurē var ielikt omīti ar visu staiguli,” auto ērtības apraksta H. Deģis.
Pašam grūti esot aprakstīt sajūtu, kad it kā nemaz nespied gāzes pedāli, bet paskaties uz spidometru un tur jau ir 70. ”No luksofora tu esi pirmais. Uzrāviens pilsētas braukšanā dod lielo gandarījumu. Ja brauc ar benzīnu, bremzējot to iztērē. Šeit bremzējot nāk atpakaļ un vari tālāk nobraukt. Ir vēl liels pluss. Kad baterija iet uz beigām, aizbraucu mājās, mierīgi piespraužos pie elektrības, lai lēnām lādējas savā nodabā. Nevajag skriet uz benzīntanku un šausmināties par to, ka jālej par divi eiro litrā,” viņš pastāsta.
Brauciens jāplāno
Bet kā ar uzlādi ārpus mājas? ”Teorētiski jau ir,” pauž Haralds. Esot liela atšķirība, kā brauc, – sportiski vai ekonomiski, un cik garu gabalu brauc. ”Ar pilnu bateriju no simts līdz nullei varu nobraukt 380 kilometrus, pa pilsētu 400 var izspiest. Tad ir jautājums, kā lādē. Ja ar lēno uzlādi, tad vari braukt, līdz baterijā paliek desmit procenti, un vari lādēt līdz simtam, tas mašīnai ir optimāli. Ja gribi tālu braukt, jārēķinās, ka ātrajai uzlādei ir ierobežojumi – nenobraukt zem 20 procentiem un uzlādēt ne vairāk par 80. Tajās robežās var nobraukt 160–180 kilometrus. Tas braucienu ierobežo, ir jārēķinās, ka būs jāuzlādējas. Viss atduras pret to, cik ātri vari uzlādēties,” viņš saka.
”Skywell” pirmais brauciens uz Rīgu atpakaļceļā četru stundu vietā izvērties uz septiņām.
”Vecajās uzlādes vietās mans auto ar staciju negribēja komunicēt līdz galam, varēju stundu gaidīt, līdz pielādējas 20 procenti. Kad tā pa stundai pasēdējām pie trim stacijām, sapratu, ka tā ir vaina. Braucām caur Aizputi, kur ir jaunā stacija, un tad viss noritēja gludi,” atklāj H. Deģis.
Braukuši uz Viļņu. ”Lietuvā ir labāk – uzlādes stacijas ārpus galvaspilsētas ir bez maksas, tikai ar noteikumu, ka pēc pusstundas jālaiž nākamais, ja kāds ir piebraucis. Kopumā, no vienas puses, ir ērti, no otras, ir jārēķinās, ka, aizbraucot uz Rīgu, vietā, kur tiecies ar kādu, mašīnu vajag piespraust palādēt un ceļā nāks stundiņa klāt. Pie tā ir jāpierod. Jāsaprot – ja gribi ar elektroauto ērti braukt, tad nevari izbraukt pēdējā mirklī un tad visu ceļu satraukties par to, vai paspēsi. It kā tīkls ir, taču prasās, lai būtu blakus divas stacijas, jo citreiz kāds jau lādējas un nevar saprast, cik ilgi to darīs. Ir savi mīnusi, bet es nenožēloju,” uzsver ”Skywell” īpašnieks.
Haralda Deģa ”Skywell” ET5
- Ražo ”Skyworth Auto”, kas atrodas Nanjingā un darbojas kopš 2017. gada.
- Zīmols pieder Ķīnas uzņēmumam ”Skywell” sadarbībā ar ”Skyworth Group”.
- 2021. izl. g.
- 150 kW (204 PS) elektromotors.
- Kombinētais patēriņš – 19,3 kWh/100 km.
- Krāsa – zila, bet saulē tumšzila.
- Automātiskā pārnesumu kārba ar podziņu.
- Elektriskais panorāmas bīdāmais jumts.
- Bagāžnieka durvis ar žestu vadību.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
