Savu elektrisko folksvāgenu ar valsts atbalstu viņš iegādājās aizvadītajā vasarā. ”Es jau tikai mācos, ko un kā darīt,” viņš uzsver, taču ar savu elektroauto ir ļoti apmierināts.

Starpība attālumam, ko var nobraukt ar pilnu uzlādi, esot 100 kilometru.

”Vasarā varu nobraukt ap 400 kilometru, ziemā – 300. Pie tā pierod. Baterija iet uz beigām, tad pieliec un uzlādē,” saka Guntars.

Ikdienas braukšanas paradumus tāpēc viņš neesot mainījis. Visu dienu uz riteņiem nepavadot, brauc no Grobiņas uz Liepāju, dažkārt uz Rīgu. Ja kādam baterija mazāka, tad droši vien vairāk jūtams, ka divu simtu vietā var nobraukt vien simtu.

Neesot tiesa cilvēku stāstītais, ka ziemā elektroauto ne atkausēt, ne piesildīt. ”No rīta mosties, piespied ne tikai kafijas aparāta pogu, bet arī telefona aplikāciju, iedarbinot auto. Kad ej ārā, mašīna ir silta, logi atkusuši. Funkciju var iestatīt arī automātiski. Elektromašīnai to pat prasās darīt, jo jāuzsilda baterija,” viņš norāda. Tam nepieciešamas kādas 20 minūtes.

Guntaram liekas, ka uzsilde noēd ļoti maz. ”Braucot nemanu, ka kaut kas būtu diži nokrities no rīta sildīšanas. Varēsi pat nobraukt vairāk kilometru, nekā tad, ja kāpsi aukstā mašīnā ar aukstu bateriju,” saka īpašnieks.

Rekuperācijas režīmā braukt ziemā esot pat vieglāk.

”Ar parastu mašīnu jādomā, kā bremzēt, bet ar šo – atlaid gāzi, un pati no sevis jau stājas,” teic G. Brušs.

Pētniecības darbus par to, cik papildu kilometru no bremzēšanas sakrājas, viņš gan neesot veicis.

Uzlādes cenas atkal esot mazliet nokritušās, braukt ir izdevīgi. Braucot lielāku attālumu, maršrutā jāierēķina laiks un uzlādes iespējas, saplānojot, kur, piemēram, paēdīs, kur pastaigāsies, kamēr mašīna gatava braukt tālāk. ”Domāju, ka tā ir nākotne,” pauž Guntars un cer, ka, augot elektroauto skaitam, būs arī vairāk uzlādes vietu.

Uzziņai

Kas jāņem vērā, braucot ar elektroauto ziemā

– Ieslēdziet salona apsildīšanas funkciju, pirms no rīta atvienojat mašīnu no elektrības padeves. Apsildot salonu, kamēr auto ir pievienots uzlādes portam, tas ņems elektroenerģiju no padeves, ne akumulatora.

– Baterijas uzlādēšana ar rekuperācijas palīdzību ir atkarīga no kinētiskās enerģijas daudzuma, proti, no tā, cik intensīvs ir palēninājums bremzēšanas laikā, un no tā, cik ilgi tas turpinās. Tiem, kuri vēlas maksimālu rekuperācijas efektu, ir jābremzē ar daļēji nospiestu bremžu pedāli un kopumā jāizvairās no straujas ātruma samazināšanas, kur tas ir iespējams, lai bremzēšanas laikā zaudētu mazāk enerģijas un nobraukuma rezerves.

– Lielai daļai elektroauto akumulators atrodas zem automašīnas, kas nozīmē, ka to smaguma centrs atrodas zemāk. Šī specifiskā īpašība nodrošina elektromobiļiem labāku saķeri, tāpēc tie būs ērtāki braukšanai pa sniegotu ceļu.

– Vienlaikus jāatceras, ka vairums elektroauto ir smagāki par automašīnām ar iekšdedzes dzinējiem, tāpēc, braucot pa apledojušu ceļu, jāizvēlas mazāks braukšanas ātrums, jo auto varētu būt grūtāk manevrējams.

– Lai arī elektroauto ir mazāk kustīgu detaļu un tehnisko šķidrumu, viens no elementiem, kuram aizvien ir nepieciešama regulāra apkope, ir bremžu sistēma. Arī stūres sistēmai, gaisa kondicionierim un riteņu diskiem nepieciešama apkope. Kopumā vispārējā tehniskā pārbaude šiem transportlīdzekļiem ir jāveic ar līdzīgiem intervāliem kā iekšdedzes dzinēja automašīnām.

Avots: ”Moller Auto”