Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Andris Vītols. Viņš uzsver, ka Latvijas sabiedrība jau vairākkārt ir paudusi vēlmi samazināt administratīvo slogu vieglo automašīnu īpašniekiem un pēdējo reizi jautājums skatīts 2016.gadā Saeimā pēc Latvijas pilsoņu attiecīgas iniciatīvas iesniegšanas likumdevējam.

Toreiz kā būtiskākie argumenti nepilnīgai iniciatīvas īstenošanai tika minēti neapmierinošais ceļu stāvoklis un labi funkcionējošais mehānisms, kā no personām iekasējams transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis un administratīvo pārkāpumu naudas sodi, norāda Vītols.

Viņaprāt, abas minētās problēmas astoņus gadus vēlāk lielā mērā ir zaudējušas savu aktualitāti. Proti, autoceļu tehniskais stāvoklis ir uzlabojies, un kopumā tas daudz neatpaliek no Lietuvas, kur tehniskās apskates termiņš ir divi gadi. Savukārt administratīvo pārkāpumu naudas sodu iekasēšanai ir izveidots mehānisms, kurā panākta efektīva tiesu izpildītāju iesaiste.

Ņemot vērā iepriekš minēto, likumdevējam jautājums par transportlīdzekļu tehniskās kontroles termiņa pagarinājumu būtu izskatāms atkārtoti, pārliecināts Vītols.

Tāpēc viņš aicina Saeimu grozīt tiesību aktus un tehniskās apskates veikšanu noteikt retāku.

Idejas autors uzskata, ka līdz ar šādām pārmaiņām samazināsies administratīvais slogs gan iedzīvotājiem, gan valsts pārvaldes institūcijām, kam būtu jāiegulda mazāk resursu tehniskās pārbaudes administrēšanā, kā rezultātā ietaupītos budžeta līdzekļi, ko iespējams novirzīt citām vajadzībām.

Lai gan tehniskā stāvokļa kontroles funkcija ir nodota privāto tiesību juridiskajām personām, valsts pārvaldes iestādēm joprojām saglabājas pienākums uzraudzīt un pārbaudīt deleģēto funkciju izpildi.

Samazinoties veikto pārbaužu apjomam, samazināsies arī valsts pārvaldes ieguldāmo resursu apjomi.