Oktobra izskaņā portāls publicēja atklāto vēstuli, ko “Līvi” adresēja šīs grupas dibinātājam Jurim Pavītolam.

Viņš patentējis grupas nosaukumu, paziņojis, ka pašreizējais mūziķu sastāvs ar šo vārdu vairs nedrīkst muzicēt, starp abām pusēm uzvirmojušas kaislības, kas rezultējās otrajai nometnei adresētās vēstulēs.

Pa šo laiku “Līvi” Rīgā paguvuši nospēlēt lielkoncertu “Ozolam”, savukārt J. Pavītols kopā ar dēlu Matīsu pulcēja klausītājus savā koncertā Liepājas “Lielajā dzintarā”, bet tas, ka šajā laikā publiski nebija manāma savstarpēja komunikācija, izrādījās mānīgs miers.

Juris Pavītols savā “Facebook” kontā raksta:

“Sveiciens visiem!

Nesen šajā vietnē no ļaudīm, kas sevi dēvēja par grupu LĪVI, parādījās publiski man adresēta vēstule.

Vispirms atzīšos – bija sāpīgi to lasīt! Un sāpīgi, un skumji!

Otrkārt – vai nu tā vajadzēja, jo negribas ticēt, ka paši to rakstījāt; izskatās pēc pasūtījuma, jo, ja tiešām gribat būt LĪVI, vairākas lietas par grupu vienkārši nedrīkstiet nezināt!

Apmelojumi, murgi un to interpretācija nav mans lauciņš un, vismaz līdz šim šķita, – nebija arī jūsējais. Izrādās, esmu kļūdījies, jo vēstule pagara, pilna diemžēl ar meliem, izdomājumiem un pieņēmumiem un tāpat kā dzeja vai proza grūti atspēkojama.

Treškārt – vēstule ir vēstule, uz to ir jāatbild! Neatbildēju gan uzreiz, jo vietām loģika tajā tik absurda, ka man izraisīja nelielu apjukumu, negribēju ticēt, ka kāds ko tādu spētu, pie tam it kā pilnā nopietnībā uzrakstīt!!! Tomēr no samazgām ir jānomazgājas!

Savas atbildes, komentārus un atzinumus ielikšu iekavās. Oriģinālo tekstu iekopēju un nelaboju.

Vēstules garuma dēļ, lai tā neapniktu, kas līdzīgi būtu iespējams, lasot, piemēram, piektās klases skolnieka pārdomas par aerodinamiku, publicēšu visu pa daļām, neko gan neizlaižot. Un atvainojos par kļūdām ar komatiem!

“Līvi”: Neviens no mums nekad nav noliedzis vai apšaubījis Tavu ieguldījumu tālajā 1971. gadā, veidojot pamatus muzikālam kolektīvam, kurš vēlāk transformējās grupu LĪVI.

J.P.: (Nu, nē… uzreiz jau – stop! Vai tiešām transformējās (par) grupu LĪVI?! Droši vien domājāt – konsolidējās? Nu, nekas! Kam negadās?…

Nosaukumu gan meklējām kopīgi – Inga, R. Gabaliņš, T. Marhilēvičs un es. Šķiet, arī Valdis Skujiņš).

“Līvi”: To nevar izsvītrot no grupas vēstures, un neviens nekad nav mēģinājis to darīt vai pat mazināt šī fakta nozīmi.

J.P.: (Īsti nepiekritīšu, jo

kā ar ignorēšanu, noklusēšanu, vai precīzāk – SLĒPTO MOBINGU?

Taisnība – tas neattiecas uz jums visiem.)

“Līvi”: Informējam, ka, reaģējot uz Tavām publiskajām aktivitātēm, mūsu pilnvarotais pārstāvis “Sorainen” zvērināts advokāts Andris Tauriņš ir uzņēmies palīdzēt grupai LĪVI cīņā par savu vārdu.

J.P.: (Savu vārdu – vai tiešām savu?! Jums tā ir cīņa? Vai patiesi kāds grib atņemt jums to, kas no dzimšanas ir jūsu?! No manas puses gan vienkāršāk – patiesības noskaidrošana.)

“Līvi”: Viņš ir pilnvarots iesniegt mūsu iebildumus Latvijas Patentu valdes Apelācijas padomē par Tevis pieteikto preču zīmes “LĪVI” reģistrāciju. Mēs nevēlamies iesaistīties jebkāda veida publiskos strīdos un rīkosimies saskaņā ar LR likumdošanu un normatīvajiem aktiem.

J.P.: (Tātad jūsu vēstule nebija publiska PV lēmuma un mana viedokļa apstrīdēšana! Sāku jau šo to nesaprast… bet tā ir mana problēma…)

“Līvi”: Šajā atklātajā vēstulē, kas adresēta tieši Tev, vēlamies paust arī savas domas un apsvērumus.

J.P.: (Piefiksēju. Tātad – domas un apsvērumus!)

“Līvi”: Gan līdz brīdim, kad Tu pats nolēmi pamest grupu…

J.P.: (Atkal stop, zēni! Šī doma, vai apsvērums nav patiess! Grupu 1982. g. novembrī biju spiests (!) pamest, jo ar Kultūras ministra pavēli par jaukšanos no skatuves partijas un valdības politikā un par dziesmas ”Vairogi” spēlēšanu

tiku no paša dibināta ansambļa vadītāja augstā goda atlaists,

dziesma ”Vairogi” aizliegta, grupa aizliegta uz ½ gadu, Pavītols pie mikrofona iet nedrīkst, Pavītola dziesmas ”Kā caur tuksnesi”; ”Nemirsti Muļķīt”; nespēlēt! Lieki piebilst, ka tā pat jau vēl kādu brīdi darbojās likums, ka ansambļa vadītājs nedrīkst programmā likt vairāk par divām savām kompozīcijām ar ko tas laiks arī atšķīrās, piemēram, no 80-to vidus, vai to otrās puses gadiem! Atjaunots amatā pat gadu pēc aizlieguma netiku! Izvēles nebija!

Diemžēl, kad biju jau prom, sapulcē pie direktores nolēma, ka nosaukums, neskatoties uz grupas dibinātāja aiziešanu, jāatstāj, jo citādi viss jāsāk atkal no sākuma! Nekliegs tak`- esam tie, kas spēlē ”Zīlīti”. Pavītols pats vainīgs!)

“Līvi”: (…) gan arī pēc tam, grupas sastāvs ir nepārtraukti mainījies.

J.P.: (Tiešām! Taču droši vien neapzināti neminējāt iemeslus: Regīna gaidīja bērniņu, un Andris Krūziņš nevarēja savienot darbu Simfoniskajā orķestrī ar Līvu grafiku. Nu, bet pret Ēriku Ķiģeli – ļoti korekti no jums!

1,5 gadus (vai pat ātrāk) pēc manas aiziešanas Līvus vienlaicīgi pameta Igo, V. Krieviņš, M. Šterns.

Te nu jums par maiņām pilnīga taisnība! No mana laika sastāva palika tikai J. Grodums, Inga un skaņu operators J. Jakovļevs, jo, kā zināms, vēl pēc gada Ēriks braucot no Rīgas nelaimīgi aizmiga pie stūres…).

“Līvi”: Daudzi šobrīd Latvijā labi zināmi un ievērojami, kā arī mazāk pazīstami mūziķi ir bijuši daļa no grupas LĪVI sastāva. Tu pats īsti nevari precīzi nosaukt grupas “īsto” sastāvu līdz brīdim, kad kolektīvā parādījās Ēriks Ķiģelis, jo dalībnieku maiņa bija ierasta lieta.

J.P.: (Šeit nu, zēni, jums paspruka nesmuki apgalvojumi: “… ierasta lieta… un – līdz brīdim, kad parādījās Ēriks Ķiģelis!” Par Ērika parādīšanos (!) zemāk. Un kā gan es varu nezināt īsto LĪVI sastāvu?! Ja pašiem neienāca prātā, bet ļoti gribējās zināt, varējāt arī apjautāties? Noteikti atbilde neizpaliktu! Par Ķiģeļa stabilo sastāvu jau teicu.

Pie reizes atļaušos paskaidrot: Kultūras nama LĪVI sastāvs, par kuru jums, izrādās, nojausma tomēr kaut kāda ir, mainījās vispirms ārēju apstākļu dēļ – es nokļuvu avārijā un ilgi biju spiests ārstēties, T. Marhilēvičam spēlēt estrādes mūziku aizliedza Mūzikas skola un pēc brīža arī iesauca padomju okupācijas armijā, R. Gabaliņam jāuztur ģimene, bet

mums nabagu algu maksāja tikai ansambļa (lasi – pulciņa) vadītājam,

V. Zakovics devās līdzi sievai Ilzei, kas iestājās Mākslas Akadēmijā, V. Skujiņš devās veidot “Credo”.

Arī Ē. Ķiģelis neparādījās, kā rakstāt! Tas jums tāds neveikls izmetiens iznācis. 1976. gadā pēc pārrunām ar Ingu, Ēriku uzaicināju kādu mēnesi vai divus vēlāk, kad pēc garās slimošanas pat vēl nevesels tiku pieņemts Metalurgu Kultūras pilī, kā sava ansambļa LĪVI vadītājs.

Pirms tam gan pilsētas Kultūras nodaļai uzrakstīju iesniegumu, ka ar Ingu, saglabājot sev (!) grupas nosaukumu, pārceļos no pilsētas Kultūras nama uz Metalurgu Kultūras pili.

Tāda formāla papīru darīšana padomju sistēmā, kā droši vien zināt, bija neizbēgams rituāls. Šī iesnieguma oriģinālu taču izstādē Liepājas muzejā manījāt?)

“Līvi”: (…) un mums šķiet, ka nav korekti to salīdzināt ar maizes veikalu, kā tu to dari savos publiskajos izteicienos.

J.P.: (Ar korektumu gan te nebūtu nekāda sakara. Vai tad alegorija grūti saprotama – ja kādam pieder maizes veikals, darbiniekus viņš izvēlas pats! Nedaudz parupji, kādi nu esiet maiznieki, bet nesakiet taču, ka jums joprojām nepielec!).

“Līvi”: No grupas vēstures nav iespējams izdzēst arī faktu, ka no 2017. gada līdz 2024. gada janvārim grupas sastāvs nav mainījies un šis ir ilgākais periods visā grupas vēsturē bez dalībnieku maiņas. Jā, Juri, ilgākais!

J.P.: (Wou! Atkal fakts un kāds jums prieks!

Tomēr – kur palika E. Silacērps?! Nesen vēl bija grupā!

Tikai, redziet, grupa par LĪVI drīkstēja (gan ar nosacījumu) tā saukties līdz J. Groduma aiziešanai citā dimensijā. Arī A.Virga toreiz to ļoti labi saprata un apstiprināja publiski.

Attaisnošanās ar šoku nederēs! Šoks varēja un noteikti bija pēc avārijas, kurā gāja bojā Dainis un Jaķītis, bet ne tad, kad bija jau nojaušams Jāņa liktenis! Tad bija nožēla! Dziļa nožēla, kā par jebkura cilvēka zaudēšanu, kur nu vēl savējā!).

“Līvi”: Pievēršoties grupas vēsturei un aplūkojot laika posmu, kad Tu biji daļa no LĪVIEM, un salīdzinot to ar grupas turpmāko dzīvi bez Tevis, tas būtu kā dažas lapaspuses no biezās LĪVU grāmatas – tieši tik liela starpība ir starp tiem diviem posmiem. Juri, arī šo faktu nevar izsvītrot no grupas vēstures!

J.P.: (Šī jau ir tendence uz dižumu! Ko, lūdzu, tieši aplūkojāt un kas tika mērīts? Vai fotogrāfiju daudzums? Un ko ar šādu frāzi gribējāt pazemot? Vai tieši otrādi – sevi izcelt?)

“Līvi”: Tikai pēc Tavas aiziešanas no LĪVIEM, un šis notikums bija tikai loģisks un neizbēgams, pārējiem tā laika grupas biedriem beidzot radās iespēja iekļaut repertuārā muzikālo materiālu, kuru Tu nekad nebūtu akceptējis. Tieši par to arī grupā visbiežāk veidojās nesaskaņas.

J.P.: (Nu, šis jau ir nopietni!!! Ļoti nopietni!!! Tas vairs nav humors! Vai ziniet, kas ir apmelošana? Izlasiet šos savus divus teikumus vēlreiz un iegaumējiet – tā ir apmelošana! Tā vairs nav “doma, vai apsvērumi”.

Tie jau ir prasti meli!

Izdomājumi un vēlēšanās, kas absolūti nesaistās īstenībā un savā absurdumā ir tik nesmuki, ka prasās pēc jurista verdikta!!!… Interesanti – kurš gan no jums ir bijis, nu, vai kaut aizdurvē, lai par ko tādu kaut iepīkstētos?!

Tomēr atļaušos jums atgādināt – mana aiziešana bija padomju Kultūras ministra piespiesta! Ja sakāt, ka tā bija loģiska, tad komunistiskā ideoloģija jums tuvāka par šodienas politisko sistēmu un tas vismaz no mana skatu punkta jau ir nožēlojami, kaut nu jau vairs arī neizbrīna!

Bet muzikālo materiālu grupā, atļaušos jums pačukstēt, nevis bremzēju, tieši otrādi – atbalstīju, cik vien tas bija iespējams! Man pat būtu interesanti uzzināt – kuru muzikālo materiālu es neesmu atbalstījis?! Kur jūs rāvāt šādu informāciju? Vai Getliņos?!?

Nesaskaņas grupā bija, taisnība.

Izrādījās, ka to vaininieks tomēr bija Ēriks Ķiģelis. Atkārtoju – ne velti 1,5 gadus pēc manas aiziešanas grupu pameta Igo, Modris Šterns un Vilnis Krieviņš. Atkārtošu vēlreiz – pameta vienlaicīgi!)

“Līvi”: Nav arī noslēpums, ka Tavas rakstura iezīmes bieži traucēja Tev sadzīvot ar citām radošām personībām grupas sastāvā, kuri vēlējās un spēja radīt dziesmas, kas jau vairākām paaudzēm kļuvušas par sirdsmīļām.

(Ak jē…! No vienas puses eseja, no otras – nu kā var izdomāt ko tik nepatiesu un dumju?! Kā vispār tā drīkst, atvainojos, muldēt?!?! Joprojām rokat?!

Neaizmirstiet – biju ansambļa LĪVI ne tikai dibinātājs, bet arī vadītājs! Tāpēc kaut kāda/kādas attiecīgas darbības ar padomju sistēmas administratīvām lietām no manas puses, protams, arī bija. Loģiski! Taču ne jau par mūziku!

Bet varbūt tomēr neturpināšu! Ar šo pietiks!

Varētu jau vēl pastāstīt gan par jūsu dižuma māniju, gan narcismu, gan slēpto mobingu, gan ezopeisko teicienu (piemēram – nezāles neiznīkst) attiecināšanu uz sevi u.t.t…

Sāku no tās jūsu šļuru vēstules pagurt.

Nezinu arī, vai zem vēstules parakstījās, piemēram, Guntars Mucenieks ar savu dēlu, kurš tajos laikos pat dzimis nebija, tomēr bez Ainara piekrišanas nez` vai vēstule rastu dienas gaismu! Tas tak` ir skaidrs?!

Tāpēc varu teikt galveno – Tu, Ainar, esi labs mūziķis, Tev ir ļoti labi, pat superīgi šlāgerroka darbi, nezinu gan, vai jūsu koncertos joprojām galvenās dziesmas ir vēl no mana laika repertuāra, taču viena nelaime: ja jau ļāvi šādu vēstuli publiskot, tad –, lai cik man to nepatīkami teikt – TU, AINAR VIRGA, ESI MELIS!

Un to nu no jūsu pieminētās LĪVI biezās vēstures grāmatas tiešām vairs neizmest!

Tas nu šoreiz ir tas FAKTS!

Visādi citādi veiksmi visā un gaidām Patentu valdes galīgo lēmumu! Pašreiz jūs neesat LĪVI!)