“Ar Latvijas Patentu reģistru valdes lēmumu (seko lēmuma numurs – red.) un pēc ekspertu veiktās analīzes esmu nostiprinājis savā lietošanā manis 1972. gadā izvēlēto un 1974. gadā Latvijas PSR Kultūras ministrijas apstiprināto grupas/ansambļa intelektuālo īpašumu – nosaukumu “Līvi”.

Daru to zināmu interesentiem, skaņu ierakstu studijām, mūzikas producentiem un izdevējiem, klubu, kultūras iestāžu īpašniekiem, radio un TV studijām, presei.

Patentu valdes lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams,” teikts J. Pavītola paziņojumā.

Tajā arī uzsvērts, ka no 27. augusta pulksten 18 nosaukuma “Līvi” izmantošana mūzikas grupai, jaunradītām dziesmām, koncertiem, ierakstiem, nošu izdevumiem, platēm, CD, kino, foto, video, kas piekritīgi augstāk minētam, “bez manas rakstiskas atļaujas tiks saistīti ar juridisku un finansiālu atbildību”.

Ar iesniegumu Patentu valdē J. Pavītols vērsies maija vidū. Uz jautājumu, kāpēc par to izšķīries, viņš atbild: “Tas nav vienā teikumā pasakāms.”

Mūziķis pauž, ka viņa ieskatā grupa “Līvi” varēja tā saukties, līdz Jānis Grodums devās Mūžībā, proti, līdz 2010. gada 15. jūnijam.

Pēc tam “Līvi” kļuva par vēsturi, bet tie mūziķi, kas sevi dēvē par grupu “Līvi”, nav “Līvi”.

Pašreizējo grupu, kas muzicē ar nosaukumu “Līvi”, pirms vairākiem gadiem izveidoja A. Virga.

17. novembrī “Arēnā Rīga” paredzēts vērienīgs “Līvu” un Liepājas Simfoniskā orķestra lielkoncerts.

J. Pavītols teic, ka nav gatavs grupai atļaut izmantot “Līvu” nosaukumu. Pagaidām neviens to neesot arī lūdzis. Vai grupai tagad jāmaina vārds?

“Jā, bet tajā nedrīkst būt iekšā vārds “Līvi”,” atzīmē J. Pavītols.

“Neesmu pagaidām redzējis nekādus oficiālos dokumentus un izvērtējis, kādas ir šī lēmuma juridiskās sekas, pienākumi un atbildība, proti, ko tas nozīmē attiecībā pret mani un manu ansambli “Līvi”. Līdz ar to

pagaidām man nav komentāru,” saka A. Virga.

Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore Laima Daugavvanaga skaidro, ka Patentu valde, izskatot preču zīmju pieteikumus, nevērtē citu personu tiesības.

“Mēs neesam strīdus izskatīšana iestāde, bet vienkārši izvērtējam pieteikumus, un mēs nevaram objektīvi izvērtēt, ka arī kādam citam ir tiesības uz preču zīmi.

Mēs pārbaudām, vai nosaukums jeb attēls var būt par preču zīmi, vai tas, piemēram, nav amorāls, neietver elementus, ko aizliegts izmantot.

Tad, kad preču zīme ir reģistrēta, trīs mēnešu laikā citas personas, kuras uzskata, ka viņām ir lielākas tiesības uz šo pieteikumu, var iesniegt iebildumus.

Tos izskata Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome.”

Šī padome izskata ārpustiesas strīdus par Patentu valdes lēmumiem. Līdzīgi kā tiesā abas puses var iesniegt argumentus, pierādījumus utt.

Salīdzinot ar tiesvedību, šis process esot ātrāks un arī lētāks.

“Ja neviens nevēršas pret preču zīmi, tad tiesības aizliegt to lietot ir. Preču zīmes īpašniekam ir visas tiesības vērsties pret jebkuru, kas izmanto līdzīgu vai identisku apzīmējumu,” saka L. Daugavvanaga.

Proti, preču zīmes aizsardzība attiecas arī uz līdzīgiem nosaukumiem konkrētajā jomā (šajā gadījumā izklaides pakalpojumi; kultūras pasākumu rīkošana, lejupielādējamas mūzikas datnes (faili); audio un video ierakstu kompaktdiski, plates – red.).

Attiecīgi bez atļaujas nevar izmantot nosaukumu, piemēram, “Līvi dzīvi”, pievienot vārdam “Līvi”, teiksim, izsaukuma zīmi, ciparu vai vēl kādu burtu utt.

“Ja var labi saprast domu, tad tas parasti tiek atzīts, ka tie ir līdzīgi apzīmējumi,”

klāsta Patentu valdes pārstāve.

Latvijā savas preču zīmes reģistrējušas vairākas mūzikas grupas, to skaitā “Prāta vētra”, “Credo”, “Very Cool People”.

Preču reģistrācija ir spēkā desmit gadus no pieteikuma datuma ar iespēju regulāri atjaunot uz jaunu desmit gadu periodu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.