Kosmiskie stari

Teslas nolūks bija kondensēt starp zemi un tās augšējo atmosfēru iesprostoto enerģiju un pārveidot to elektriskajā strāvā. Viņš iztēlojās sauli kā milzīgu elektrības lodi, kas pozitīvi uzlādēta ar aptuveni divsimt miljardu voltu potenciālu. No otras puses, zeme ir negatīvi lādēta. Milzīgais elektriskais spēks starp šiem diviem ķermeņiem vismaz daļēji veidoja to, ko Tesla sauca par kosmisko enerģiju, kas mainījās atkarībā no diennakts laika un gadalaikiem.

1931. gadā Tesla izdevumā “The Brooklyn Eagle” paziņoja, ka ir izmantojis kosmiskos starus un licis tiem darbināt dzinējspēku. “Vairāk nekā pirms 25 gadiem es sāku centienus izmantot kosmiskos starus, un man tas ir izdevies. Elektrība ir visur klāt, neierobežotās kvalitātēs. Šis jaunais spēks pasaules mašīnu vadīšanai tiks iegūts no enerģijas, kas darbojas Visumā, bez nepieciešamības izmantot ogles, gāzi, naftu vai jebkuru citu degvielu,” sacīja izgudrotājs.

Patiesais iemesls, kāpēc Nikola Tesla interesējās par brīvo enerģiju, bija tāds, ka viņš saprata, ka planēta sasilst. Šo procesu izraisa gan dabiski, gan cilvēka radīti atmosfēras piesārņošanas avoti. Tesla, iespējams, bija pirmais cilvēks, kurš sprieda par to, ko tagad dēvē par “globālo sasilšanu” un “siltumnīcas efektu”.

Ekscentriķis
Pasaules viens no autoritatīvākajiem ekonomijas žurnāliem “Forbes” vēsta, ka serbu-amerikāņu fiziķim, inženierim un izgudrotājam Nikolam Teslam mūsdienās ir teju vai kulta personības statuss. Viņa atpazīstamību vairoja Teslas darbi elektrības un enerģijas jomā. Viņš izstrādāja maiņstrāvas sistēmu, kas ļauj pārraidīt elektroenerģiju lielos attālumos, kā arī strādāja pie bezvadu sakaru un enerģijas pārneses.

Tesla bija izcils, bet arī ļoti ekscentrisks domātājs. Viņš apgalvojis, ka viņam ir vīzijas, kā arī izcēlās ar dīvainu uzvedību sabiedrībā, piemēram, apsēstību ar personīgo higiēnu un baložiem. Varbūt viņa personības mīklainākās detaļas padara viņu par tik interesantu objektu sazvērestības teorijām. Tiek uzskatīts, ka Tesla ir strādājis pie nezināmiem enerģijas avotiem, izraisījis Tunguskas sprādzienu ar savu “nāves staru” prototipu un, domājams, izstrādājis zemestrīces ģeneratoru.

1896. gadā Tesla strādāja pie svārstībām bezvadu enerģijas pārnešanai. Ideja bija izveidot ar tvaiku darbināmu ierīci, kas spēj radīt dažādas mainīgas frekvences. Ja frekvence atbilst uztverošās ierīces rezonanses frekvencei, šai ierīcei ir jāpārveido mehāniskās svārstības atpakaļ elektriskā strāvā.

1897. gadā ierīce bija gatava, un 1898. gadā Teslam, domājams, izdevās radīt pietiekami spēcīgas svārstības savā laboratorijā Ņujorkā, lai satrauktie kaimiņi izsauktu policiju, baidoties no zemestrīces. Tesla vēlāk paskaidroja šo principu reportierim Alanam L. Besnsonam, kurš 1912. gada februārī žurnālā The World Today publicēja rakstu par Teslas ierīci rezonatoru:

“Viņš ielika savu mazo ierīci mēteļa kabatā un devās meklēt pusuzceltu ēku ar tērauda konstrukcijām. Volstrītas rajonā viņš atrada vienu tādu, kam bija desmit stāvu tērauda karkass bez ķieģeļu vai akmens apdares. Tesla piespieda rezonatoru pie vienas no sijām un noregulēja. Tesla teica, ka konstrukcija sāka čīkstēt un līgoties, un celtnieki panikā nolaidās uz zemes, uzskatot, ka notikusi zemestrīce. Tika izsaukta policija. Tesla ielika ierīci kabatā un devās prom. Vēl desmit minūtes, un viņš būtu varējis nolīdzināt ēku līdz ar zemi. Ar to pašu ierīci viņš būtu varējis Bruklinas tiltu pār Īstriveru nopostīt mazāk nekā stundas laikā.”

Ģeoloģija
“Zemestrīces ģeneratoru” varētu izmantot arī miermīlīgākiem mērķiem. Tesla iedomājās virkni mazāku ierīču, kas izplatītas pa visu planētu, lai atbrīvotu enerģiju no Zemes un arī nosūtītu enerģiju no vienas vietas uz otru. Raidītājam vajadzēja būt ierīcei, kas sastāv no virzuļa, kas vibrē cilindra iekšpusē, pārveido elektrisko enerģiju vibrācijās. Izmantojot pazemē esošos akmeņus kā sava veida vadītājus, vibrācijas tiek nosūtītas uz uztveršanas ierīci, un svārstības tiek pārveidotas atpakaļ elektrībā, lai tās izmantotu lokāli. Tomēr Teslas “teleģeodinamikas” sistēmai nekad nav izdevies tikt tālāk par prototipu. Patiesībā ierīce nebija pietiekami jaudīga, lai nosūtītu enerģiju caur Zemi. Ēkas un pazeme pārāk spēcīgi slāpēja svārstības.

Cita Teslas vīzija bija veiksmīgāka. Viņš iedomājās izmantot savas ierīces radītās svārstības, lai pētītu Zemi. Seismiskie viļņi, ko ģenerē oscilators un tiek projicēti pazemē, defektu vai dažādu iežu slāņu dēļ tiek atspoguļoti atpakaļ uztvērējā. Pētot atstarotos viļņus, ģeologi var veikt Zemes rentgena uzņēmumus (Tesla arī sniedza nozīmīgu ieguldījumu mūsdienu rentgena tehnoloģijās).

Mūsdienu seismologi joprojām izmanto šo principu. Enerģijas impulsi, ko rada elektromagnētiskās ierīces, kontrolēti sprādzieni vai mehāniski virzuļi, tiek nosūtīti dziļi pazemē. Ģeofoni ieraksta atstarotos signālus, un ģeologi izmanto savāktos datus, lai izveidotu zem virsmas paslēpto ģeoloģisko struktūru modeli.