Tāpēc jums būs jānogaršo un jāizspriež pašiem par to, vai šajā sarakstā minētais tiešām ir burtiski neēdams, bet tieši par šiem ēdieniem ļaudis mēdzot nepatikā raukt degunu. Bet, kas vienam negaršīgs, citam šķiet īsta delikatese…

1. Siers ”Gamalost”

Tradicionālais norvēģu siers, kas pagatavots no vājpiena, nogatavināts 1–6 mēnešus, ar pelējuma kārtiņu. Tā tekstūra ir blīva, graudaina, aromāts un garša ir visai asa.

Tauku saturs sieram ir tikai ap procentu, lai to pagatavotu, vājpienam pievieno skābi.

2. Haizivs delikatese

Islandes nacionālā delikatese ”H’akarl” gatavota no kaltēta haizivs mīkstuma. Zivs fileju vispirms fermentē trīs mēnešus, tad izkar žāvēties vēl četrus piecus mēnešus.

Delikatese ir divu veidu – sarkanīga un košļājama, kā arī maiga un balta.

Šis ir kārums drosmīgajiem, jo lielais amonjaka saturs nereti liek cilvēkiem rīstīties.

Haizivs gaļu parasti sagriež kubiņos un ēd, piedzerot vietējo grādīgo dzērienu, ko sauc brennivin.

3. Spageti pīrāgs

Šis ir tradicionāls amerikāņu pīrāgs no Kolorado, tomēr atšķirībā no citiem ikoniskajiem štata pīrāgiem tas nav salds.

Pīrāgu gatavo no spageti, maltas liellopu gaļas, sīpoliem, tomātiem, paprikas, sviesta, sakultām olām un siera – parasti mocarellas, rikotas vai parmezāna.

Pīrāgu pārkaisa ar pētersīļiem, baziliku un oregano, lai uzlabotu garšu.

To veido, saliekot kārtās pastu un pildījumu, pārkaisa visu ar sieru un cep cepeškrāsnī līdz zeltaini brūnai miziņai.

4. Saldētas zivs salāti

Indigirka ir Jakutijā iecienīti zivju salāti, kuru nosaukumam izmantots lielākās reģiona upes vārds. Salāti top no kubiņos sagrieztas saldētas zivs, kam pievieno sīpolus, eļļu, sāli un piparus.

Parasti salātiem izmanto baltās sīgu sugas zivis un ēdienu pasniedz ledus bļodiņā. Bet pagājušā gadsimtā radītās salātu receptes pamatā ir seno jakutu paradums ēst jēlas zivis.

5. Madeiras anona

Anona da Madeira ir artišokam līdzīgs auglis, kas ir ar baltu, saldu mīkstumu, un tā samtainā tekstūra un unikālā garša līdzinās banāniem, ananasiem un zemenēm.

Šis dīvainā izskata auglis ir ļoti populārs gan vietējo iedzīvotāju, gan tūristu vidū.

Oriģināli tas tika uziets Andu kalnos, bet Madeiras salā nu jau aug gadsimtiem ilgi, jo tur ir tam piemēroti laikapstākļi.

Ko auglis noziedzies un kādēļ iekļuvis šajā topā, gan īsti nav skaidrs.

6. Siera smēriņš

”Cheez Whiz” ir kausētais siers, kas lietojams kā smēriņš vai mērce. Produktu radīja 1952. gadā kompānijā ”Kraft Foods”, un lielākoties tas tiek ražots Amerikas Savienoto Valstu tirgum, taču pazīstams arī Kanādā, Filipīnās un Venecuēlā.

Smēriņa sastāvā ir milti, piens, sāls, sinepju pulveris, Vurčestras mērce, siera kultūras, enzīmi, piedevas un stabiliziatori.

Pamatā to lieto kā piedevu hotdogiem, kartupeļiem frī vai načo uzkodām, tā ir arī viena no galvenajām siera steika sastāvdaļām.

7. Cepti zirnekļi

Skounas pilsēta Kambodžā bijusi pārpilna ar zirnekļiem, tāpēc 1970. gadā vietējie iedzīvotāji, būdami izsalkuši, pirmo reizi pamēģinājuši tos lietot uzturā.

Drīz vien pilsēta ieguva Spaidervillas iesauku, bet ēdiens palika ēdienkartē uz ilgākiem laikiem.

Parasti tarantulus apcep karstā eļļā un pasniedz ar svaigiem garšaugiem uz rīsu vai nūdeļu pamatnītes.

Tie, kas nogaršojuši zirnekļus, stāsta, ka to garša līdzinoties ne ta’ mencai, ne ta’ vistai. Tiesa gan, ēdamas no zirnekļiem esot tikai kājas, jo pavāri neiesaka kosties vēderā, kur atrodas zirnekļu iekšējie orgāni.

8. Sklandurausis

Arī 2013. gadā īpašu aizsardzību kulinārā mantojuma ziņā saņēmušais kurzemnieku žogarausis pamanījies iekļūt šajā neparastajā topā.

Tas Latvijā pazīstams jau kopš 16. gadsimta, un rudzu mīklas pamatne, kas pildīta ar vārītu kartupeļu un burkānu slāni, pārlieta ar krējumu un rotāta ķimeņu sēklām, tiešām izpelnās gan uzslavas, gan nopēlumus tepat Latvijā, tāpat kā

ārzemju viesu vidū ir gan sklanduraušu fani, gan tie, kas šo nesauc par gardāko ēdienu pasaulē.

9. Picas kūka

Bēdīgi slavenā picas kūka radās pirms nepilniem desmit gadiem, kad kāda Kanādas picērija uzsāka kampaņu un aicināja publiku balsot par jaunu produktu no ierastajām picas sastāvdaļām.

Šajās sacīkstēs uzvarēja picas kūka, bet ļaudis vai nu sajūsmā spiedza vai noliedzoši novērsās no jaunā produkta.

Kūku veido vairāki picas slāņi, kas cepti dziļajā pannā, attiecīgi to var būt no trim līdz sešiem, un virs katras pamatnes ir pildījums – tomātu mērce, peperoni un kaudze siera.

10. Miežu zupa

Barojošā zupa, ko ēd šveicieši kādā kantonā Alpos, daudz neatšķiras no citiem vienkāršu ļaužu ēdieniem visā pasaulē.

Tradicionāli tā tiek gatavota no miežu grūbām, kūpinātas vai žāvētas gaļas buljona, burkāniem, selerijām, kartupeļiem, kāpostiem, puraviem un krējuma.

Zupa nav sarežģīti gatavojama, tomēr jāiegulda laiks, lai izceltos visas garšas.

Tā ir sātīga un bieza, īpaši populāra starp tūristiem, kas ierodas uz slēpošanas kūrortiem Alpu kalnos.

11. Jēra nierītes

Agrāk populārās Viktorijas laikmeta brokastis mūsdienās drīzāk ir uzkoda vai starpēdiens.

To gatavo, jēra nieres apcepot bagātīgā, pikantā mērcē, kurai pievieno etiķi, sinepes, Vurčestras mērci, kajēnas piparus un mazliet augļu želejas.

Rotā ar svaigi kapātiem pētersīļiem, klāt piekož ceptu baltmaizi vai saldskābmaizi.

Ēdiens radies 18. gadsimtā, bet tā popularitāte augusi tuvāk 20. gadsimtam.

12. Pūdētā siļķe

Surströmming ir slavenā zviedru pūdētā siļķe. Parasti to nozvejo pavasarī, iztīra, sasāla un pirms iekonservēšanas ļauj ierūgt.

Zivij raksturīga diezgan īpatnēja un spēcīga smarža, jo fermentācijas procesi turpinās pat tad, kad zivs ir iebāzta kārbā.

Ja tiek pāri spēcīgajai smaržai, raudzētās siļķes garša ir interesanta, jo piedāvā pikanta un skāba ideālo līdzsvaru.

Reizi gadā zviedri tiekas arī īpašā festivālā, lai augusta trešajā ceturtdienā kopīgi mielotos pie galda, uz kura ir neskaitāmas pūdētās siļķes kārbas.

13. Ziemassvētku cepumi

Ko gardēžiem sliktu nodarījuši tradicionālie šveiciešu Ziemassvētku cepumi ”Triggel”, saprast grūti.

Tos gatavo no miltiem, medus un cukura, tie ir plāni un ļoti cieti. Cepumus rotā Cīrihes kantona skati, romantiskas ainavas un Bībeles stāstu fragmenti.

Cepumu nosaukums cēlies no vārda ”torggeln”, kas nozīmē biezas mīklas maisīšanu, mīcīšanu.

Radušies 1461. gadā, vēlāk bijuši īsta luksusa prece, cepšanas tiesības bijušas tikai pilsētas maizniekiem, bet pēc 1840. gada tos atļāva cept ikvienam un cepumi ātri vien kļuva populāri kā svētku kārums.

14. Bāzeliešu zupa

Bāzeles īpašais ēdiens ir sātīga zupa, ko gatavo no liellopu gaļas buljona, sīpoliem, sarkanvīna un biezina ar brūninātiem miltiem.

Pie Basler Mehlsuppe parasti pievieno arī piparus, krustnagliņas, muskatriekstu un citas garšvielas, bet pasniedz, bagātīgi pārkaisītu ar labu Šveices sieru.

Zupu tradicionāli ceļ galdā Bāzeles karnevālā, kad pirmā porcija ir jānotiesā akurāt pulksten četros pirmdienā pēc Pelnu trešdienas.

Bet tūristi to var nobaudīt ne tikai Bāzelē, bet visā Šveicē, turklāt jebkurā gadalaikā.

15. Rajas tortilja

Tortilja ar raju ir vienkāršs peruāniešu ēdiens, ko pagatavo, apcepot uz pannas strēmelītēs sagrieztu rajas fileju ar ķiploku un olām.

Tradicionāli šo iecienīto zivs ēdienu pasniedz ar pikantu pastu vai pikantiem bulgāru pipariem piedevās.

Lai arī recepte ir gaužām vienkārša, jārēķinās, ka porcija parasti ir visa šķīvja izmērā, tāpēc ir ko turēt.

16. Kašmiras rīsi

Lai arī šis ir eksotisku garšvielu pilns ēdiens, tomēr autentiski tas datēts ar 1952. gadu, kad tika iekļauts kāda Šveices restorāna ēdienkartē un joprojām ir viens no populārākajiem ēdieniem valstī.

Ēdiena sastāvdaļas ir vista, rīsi, saldais krējums, kokosriekstu piens, grauzdētas mandeles, bumbieri, ananasi, persiki un dažādas garšvielas – karija pulveris, čili, kanēlis, krustnagliņas, ”Garam masala” garšvielu maisījums un lauru lapas.

17. Bavārijas maizes zupa

Maizes zupa bavāriešiem nav nekāds saldēdiens, kā pierasts mums. To gatavo no sakaltušas rudzu maizes atlikumiem, kam pievieno parasti liellopu gaļas vai dārzeņu buljonu.

Maizi vispirms apcep uz pannas sviestā vai taukos kopā ar sīpoliem, līdz tie kļūst skaisti un kraukšķīgi, tad visu pievieno karstam buljonam, kas ir bagātīgi sapiparots un sasālīts, papildināts ar aromātiskām garšvielām – majorānu, ķimenēm un muskatriekstu.

Dažās versijās zupai vēl pievieno gaļu, olas dzeltenumus vai krējumu, lai tā kļūtu sātīgāka un garšīgāka.

18. Zivju karijs

Zivju karijs ”Kaeng som” ir skābens, uz ūdens bāzes gatavots taizemiešu karijs, ko parasti gatavo no zivīm vai garnelēm, kam pievieno karija pastu, šalotes sīpolu, čili un citas garšvielas.

Ēdienam ir neskaitāmas variācijas, tas var ievērojami atšķirties atkarībā no tā, kurā reģionā to baudīsiet.

Taizemes ziemeļos klāt noteikti būs kurkuma un karijs būs dzeltenīgi oranžs, taču nesajauciet to ar klasisko uz kokosriekstu bāzes gatavoto kariju.

Citur zivju karijam mēdz pievienot tamarinda mīkstumu, tāpēc ēdiens ir skābenāks.

19. Gliemeņu sautējums

”Sopa de caracol” ir viens pazīstamākajiem ēdieniem Hondurasas virtuvē. Tas ir gliemeņu sautējums, ko vāra, pievienojot kokosriekstu pienu, gliemeņu buljonu, manioku, ceļmallapas un garšvielas – čili, ķiploku un koriandru.

Garšas uzlabošanai vēl mēdz pielikt arī dārzeņus – sīpolus, burkānus, smalki sagrieztus tomātus un vēl ko citu.

Šis ēdiens ir labi pazīstams visā Karību jūras reģionā, jo īpaši Jamaikā un Bahamu salās.

20. Islandiešu uzkodas

”Thorramatur” ir nacionālā islandiešu zivju un gaļas uzkodu izlase, ko tradicionāli bauda laikā no janvāra vidus līdz februāra vidum.

Sālītas zivs un gaļas gabaliņus vai šķēles pasniedz kopā ar rudzu maizi un sviestu.

Standarta piedāvājumā ir iekļauta žāvēta haizivs gaļa, kūpināta jēra gaļa, apcepta jēra galva, asinsdesas un citi gardumi.

Klāt piedzer vietējo stipro alkoholu un sezonālu alu, ko darina īpaši šim gadījumam.