Kopš sniegs sācis kust un ziemas laikā ielu malās sastumtās kupenas dilst tieši tik ātri, kā tas pienākas plus grādos, paveras aizvien baisāki skati. Jau visas pagājušās nedēļas laikā, soļojot un braucot pa Liepājas ielām, nevarēja neievērot gružus, kas nu izteiksmīgi rotā pilsētas ceļu malas.

Vakarrīt biju domājusi aizbraukt patālāk no centra, lai palūkotu, kādas ainas kūstošais sniegs pavēris nomaļajās ielās, taču, sperot kāju ārpus redakcijas, bija skaidrs, ka tas nav nepieciešams. Pa Pasta ielu devos virzienā uz Lielo ielu. Tā kā iela šaura, tumša un saule tajā iespīd reti, sniegs uz bruģa pārvērties ledus klučos un sačākstējušos, dubļainos vaļņos. Ar ietvēm viss kārtībā, bet blakus… izgāztuve. Soļojot Lielās ielas virzienā, sāku pierakstīt redzēto: cigarešu gali, sērkociņi, skārdenes, konfekšu papīri, margarīna kastītes vāks, polietilēna maisiņi un to driskas, puse no norēķinu kartes, šīfera gabali, plastmasas glāze, košļenes, suņu (vai kaķu) kakas, ausu tīrāmais irbulis un daudz citu sīku gružu.

Plašāk lasiet Daigas Luteres publikācijā šodienas “Kurzemes Vārdā”.