Septiņas stundas viena lauka novākšanai un, ja neuzmanīsies, tad pret asajām lapām līdz asinīm saskrāpētas būs ne vien rokas, bet arī deguns. Kalētniece Ruta Ločmele atklāj, ka kabači prasa smagu darbu.

Tomēr, kamēr vien būs, kur ražu pārdot, viņa kopā ar ģimeni gatava šajā nišā turēties, jo kabacis ir pateicīgs un stiprs augs.

Lēmums audzēt kabačus Kalētu pagasta “Pūpolos” tika pieņemts pēc sarunām ar Otaņķu uzņēmumu “O Rika” – ar to noslēgta vienošanās par ražas pieņemšanu, lai tā pēc tam pārvērstos konservos. Pērn viss arī ritējis, kā pienākas. Šī sezona gan iesākusies nelāgi. Kabači uz lauka jau negaidīs, kad ienākas, tad jāvāc nost. Bet otaņķnieki nav spējuši dārzeņus pieņemt, jo ražošanas līnijas bijušas aizņemtas ar citu produkciju. Galu galā “Pūpolu” sētā slējusies kabaču kaudze cilvēka augumā, un saimniece kopā ar dēliem un vedeklām izmisīgi meklējusi, kur ražu likt.

Plašāk par kabaču audzēšanu un pārstrādi lasiet Dinas Beltas publikācijā šodienas “Kurzemes Vārdā”.