Ja reiz cienījamais “Kurzemes Vārda” galvenais redaktors Andžils Remess ar iespaidīgo pusgadsimtu garo darba pieredzi žurnālistikā savā rotaļīgi fundamentālajā reportāžā par Apsolīto zemi Izraēlu un turienes ļaudīm vēstot, gatavs melns uz balta atzīties, ka viņš ne visu tur notiekošo ir sapratis, tad manā izpildījumā šāds apgalvojums šķistu pēc zaļknābja plātīšanās.

Tāpēc nerunāšu par saprašanu un saprašanos. Ja nu vienīgi bildīšu, ka mans galvenais iespaids – uz Izraēlu vairāk nekā uz Krieviju būtu attiecināms teiciens, ka ar prātu to nesaprast. Vienīgi  Izraēlas gadījumā tas bieži tiks bilsts ar izbrīnu vai prāta kapitulāciju ticības priekšā. Un varbūt ciemiņam nemaz arī nevajag visu saprast – tā vienkārši jūs gūsiet baudu gan no ebreju viesmīlības (un mēs to patiešām baudījām pārpārēm), gan no šīs valsts kultūrvēsturiskā un/vai reliģiskā piedāvājuma, gan arī vienkārši no vasaras, kas aprīļa nogalē turas tai pusei ierastajā temperatūrā – no + 25 līdz + 35, un visai kontrastē ar dažas dienas pēc atgriešanās Liepājā dienas vidū piedzīvoto + 4 grādu pavasari.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 8. maija numurā.