Taču ne tik apsveicams ir fakts, ka joprojām ievērojama daļa zvanu veikta situācijās, kad neviens nav apdraudēts, tādējādi kavējot palīdzības sniegšanu tiem, kuriem tā patiesi nepieciešama.

Beidzamajos divos gados uz numuru 112 ik gadu saņemti ap 1,2 miljoniem zvanu.

2024. gadā 27% no tiem nebija saistīti ar ārkārtas situācijām, savukārt 2025. gadā šādu zvanu īpatsvars palielinājies līdz 43% no visiem saņemtajiem zvaniem.

Tāpēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina iedzīvotājus stiprināt zināšanas par 112 numuru, tā nozīmi un atbildīgu izmantošanu.

Ir uzlabojusies iedzīvotāju izpratne par to, kādā secībā, piezvanot uz 112, jāsniedz informācija par notikušo, taču tā joprojām nav pietiekamā līmenī.

Tikai katrs otrais spēj nosaukt pareizo secību – kur noticis, kas noticis, un tad atbildēt uz dispečera papildu jautājumiem.

VUGD ir apkopojis biežākos gadījumus, kad iedzīvotāji zvana uz 112, lai gan šādās situācijās būtu jāizmanto citi risinājumi – jāsazinās ar pakalpojumu sniedzējiem vai komunālajiem dienestiem.

Šādi neārkārtas zvani rada papildu slodzi 112 dispečeru darbā, aizņem sakaru līnijas un var kavēt palīdzības sniegšanu dzīvību apdraudošās situācijās, kur izšķirošas ir pat sekundes. 

Uz 112 jāzvana tikai situācijās, kad nepieciešama nekavējoša operatīvo dienestu – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta –

palīdzība, jo apdraudēta dzīvība, veselība, apkārtējā vide vai īpašums.

Pagājuši divi gadi, kopš darbojas lietotne “112 Latvija”, taču to ir lejupielādējuši tikai nedaudz vairāk kā 140 tūkstoši valsts iedzīvotāju.

VUGD atgādina, ka lietotne nodrošina ne tikai iespēju sazināties ar 112 kontaktu centru, bet arī saņemt informāciju par rīcību dažādos apdraudējumos un publisko patvertņu atrašanās vietām.

Tās aktīvāka izmantošana var būtiski veicināt iedzīvotāju drošību, tādēļ VUGD aicina lietotni lejupielādēt savos viedtālruņos un izmantot ikdienā.