Mēs, iepazīstinot jūs ar pieprasītākajām grāmatām, iespējams, palīdzēsim izvēlēties lasāmvielu brīvajam brīdim.

1. “Vecmamma Matilde ņem mani pie rokas, mēs ejam pa dzīvi ar viņas stāstiem. Dažbrīd manu roku saņem Made – vecmammas mamma. Arī viņai ir stāsti. Un vecmammas māsām un brālim. Nāk kaimiņi un draugi ar saviem stāstiem. Un tā mēs kopīgi izejam cauri gadsimtam.” Tā savu romānu sāk Maija Migla-Streiča.

Bērnu dienās un vēlāk dzirdētie vecmammas stāsti, kas ir savērpti romānā, vēsta, kā dzīvoja vienkāršie ļaudis pagājušā gadsimta Liepājā, par ko sapņoja, kam ticēja, kā pārdzīvoja laikmetu griežus.

Darba centrā tēlotajai Matildei no visa 20. gadsimta pietrūkst sešu gadu, jo viņa dzimusi trīs gadus pēc 19. un 20. gadsimta mijas, bet mirusi trīs gadus pirms nākamās.

Viņas māte, divas māsas un brālis visu mūžu turas kopā, dzīvo līdzi cits cita dzīvei. Plaisu ģimenes attiecībās ienes jauno laiku sākums Latvijā, bet tā ir plaisa starp Matildi un viņas meitu Austru, kas aizrāvusies ar jaunajām idejām, iestājusies komjaunatnē un apprecas ar šīs organizācijas sekretāru. Bet viņu meita

Maira vēro cilvēku attiecības, pēta bēniņos atrastas vecas avīzes un žurnālus, noklausās lielo sarunas, iztaujā vecmammu par senāku laiku notikumiem.

Un pastāsta to mums romānā “Matildes gadsimts”.

2. Rakstnieces, kino producentes un izdevējas Leldes Kovaļovas psiholoģiskais trilleris “Šoseja” pērn arī bijis bibliotēkas lasītāju iecienīts.

Laura kopā ar vīru Agri dzīvo privātmājā nomaļā lauku apvidū. Laurai ir mīlošs vīrs, gādīgi vecāki un veiksmīga māsa, draudzīgs suns un sapnis par pirmdzimto, taču kādu vakaru viņas dzīve pārvēršas. Agris dodas pastaigā ar suni, bet mājās neatgriežas.

Kad sieviete sāk pazudušā vīra meklējumus, viņai nākas saskarties ar apkārtējo nesapratni, vēl vairāk – apgalvojumu, ka nekāda Agra nav, viņa dzīvo viena.

Laurai izdodas atrast pierādījumus Agra eksistencei, bet vēl jāsaprot, kas īsti noticis…

Kur beidzas mūsu iztēle un sākas realitāte? Varbūt reizēm esam tik ļoti pārliecināti par savu taisnību, ka esam gatavi uz visu, lai to pierādītu?

3. Daces Rukšānes romāns “Krieva āda” ir par lielajiem jautājumiem, kas paslēpušies mazajos.

“Tā jau tā dzīve (vai vēsture, ja domājam par tautu) dara – izaicina ar konfektēm, kas smaržo pēc petrolejas, naudu cepumu kārbās, dustu uz kāpostu laukiem, baltu podu jaunā dzīvoklī un pildītu līdaku uz galda.

Par laimi, tiešām – par laimi – man nav nācies dzīvot 20. gs. 50.–60. gadu Padomju Latvijā. Jo nezinu, kādas izvēles būtu izdarījusi es.

Gan jau ka arī baidītos un klusētu, spētu un nespētu, meklētu sakarus un graķīti, nīstu un mīlētu, putotu, mīcītu, kultu un klapētu… Jā, un, iespējams, arī mīlētu to, kuru mīlēt nepiedien.

“Kā ir, tā jādzīvo. Kas būs – to redzēs.” Šķiet, visu mūsu mammas, vecmammas un vecvecmammas ir šajā stāstā. Mēs taču nezinām, kā viņām tolaik bija dzīvot un izdzīvot. Lūk, iespēja pietuvoties,” par šo grāmatu raksta Inita Saulīte-Zandere.

4. “Tā neapšaubāmi ir Liepāja un pilsētas teātris pagājušā gadsimta 90. gados un vēlāk. Kad neatkarība ir pavisam jauna un iekšējā brīvība palaikam saskrienas ar ārējo un var arī strandēt.

Pat zinātājiem nav vērts meklēt prototipus Ērika Vilsona zīmētajiem raksturiem – tie mainās.

Tad atmet ar roku un vairs nemeklē personiskas līdzības. Tas ir kolektīvais varonis ar mūsu pašu vaibstiem noteiktā dzīves nogrieznī,” savukārt Edīte Tišheizere raksta par aktiera un dramaturga Ērika Vilsona pirmo romānu “Me&Mo”.

Nu jau varat klāt paķert lasīšanai arī Ērika pirmo dzejoļu krājumu.

5. Laimas Kotas romāns “Cilvēks ar zilo putnu” ir par latviešu rakstnieku, dramaturgu un gleznotāju Anšlavu Eglīti.

“Mazliet mistifikācijas, mazliet falsifikācijas, daudz dzirkstošu smieklu un asprātīgu dialogu – pirmo trimdas gadu gaisotne, kurā Laima Kota rāda Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas piedzīvojumus švābu zemē, ir izteikti teatrāla.

Aiz krāšņajām Alpu dekorācijām elpu cenšas atgūt kara sagrautā Eiropa, un svešumā izkaisītajiem latviešiem teātris īstenībā ir zāles, kas ļauj atgūt garīgo līdzsvaru.

Vai Kārļa Skalbes pasakai līdzīgā Miera un pieticības malā divu māksliniecisku personību tandēmam ir iespējams saglabāt savu zilo putnu – radošu brīvību?

Laimas Kotas atbilde ir optimistiska,” raksta Vents Zvaigzne.

6. Grāmatu sērijā “Vakara romāns” izdotais Rutas Zimnohas darbs “Pirms saule riet” ir ieguvis romānu konkursa debijas balvu un bijis pērn arī lasītāju iecienīts Liepājas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā.

“Edgars jau pāris gadus ir kopā ar jauno, skaisto influenceri Nikiju, savukārt viņa bijusī sieva Lilita pirmo reizi pēc šķiršanās padodas meitiņas aicinājumam kopā doties pie vīra vecākiem.

Abas nenojauš, ka brīvdienās iekļūs īstā drāmā, par kuru parūpēsies Edgara vecākiem piederošā glempinga viesi – Nikijas draugi.

Notikumu juceklī visiem nāksies aizdomāties par to, kas ir īstas vērtības un kas – tikai maldi, kādēļ tik bieži noskaužam mīlestību saviem tuvākajiem cilvēkiem un kādēļ tik viegli nomaldīties no šķietami taisna un veiksmīga ceļa,” teikts grāmatas anotācijā.

7. Arī žurnālistes, rakstnieces, publicistes, redaktores, teātra un pasākumu režisores Daces Judinas grāmatu “Tukšais nams” atradīsiet sērijā “Vakara romāns”.

Šī grāmata ir noslēgums autores “Ēnu spoguļa” triloģijai (iepriekšējās grāmatas “Ēnas spogulī” un “Dēls”).

Ilga Erba norāda, ka topā ir arī citas D. Judinas grāmatas, piemēram, “Krustceles”. Bet “Tukšais nams” vēsta par psiholoģi un laulību terapeiti Dagniju Apini.

Pagājuši divi gadi, kopš viņa šķīrusies no vīra Jorena Pūķa. Gads – kopš brīža, kad Jūrciemā risinājās asa sižeta filmas cienīgi notikumi, kuru rezultātā vietējā vārdava Magda Niedre nonāca psihiatriskajā dziednīcā.

Dagnijai Spārnos iedibinājusies harmoniska dzīve kopā ar mīļoto – bijušo jūrasbraucēju Gintu Dreili, kurš nu pārkvalificējies par Niedrēs ierīkotā Zintnieku muzeja klientu menedžeri.

Tomēr tagad melnā svītra piemeklējusi Ginta tēvu, un šķiet, ka arī nākotnei kopā ar Dagniju joprojām pāri klājas pagātnes melnās ēnas.

8. Māras Svīres grāmata “Bailes no dziļuma” ievilina lasītājus tumšos ūdeņos.

“Laiva bez airiem Daugavā, Pļaviņu ūdenskrātuvē pusotru diennakti nes Alīnu pretim nezināmajam.

Neparastās un bīstamās situācijas laikā Alīnā pakāpeniski mainās izjūtu gamma – cerības uz drīzu izglābšanu nomaina arvien augoša bezpalīdzība,

briesmu apjausma un nāves bailes, ko veicina garāmbraucošo peldlīdzekļu pasažieru vienaldzība.

Alīnai ir bailes no dziļuma, tāpēc viņa nespēj mesties peldus, kā varbūt viņas vietā darītu kāds cits. Tomēr īstais sievietes eksistenci apdraudošais dziļums izrādās kāds cits, – un Alīnai jāsaņem drosme, lai šajā tik biedējošajā, pārdomām atvēlētajā laikā spētu ieskatīties viņas un vīra Niklāva attiecību dziļumā.

Izrādās, ka baisāko noslēpumu glabā ne jau upes dzīles, bet gan attiecības.”

9. Ar erotiski juteklisko bestselleru autori Karīnu Račko arī vairs nav jāiepazīstina. Topā pērn bijusi viņas grāmata “Netīrā”.

Tajā slavenā modele un influencere Flēra Jirgensone nolēmusi Ziemassvētku brīvdienas pavadīt vienatnē savrupā lauku viesu namā.

Jaunā sieviete slēpj rētas uz plaukstu locītavām un nesekmīgi pūlas atgūties no traumatiskām, zemiskuma un liekulības pilnām attiecībām.

Lai arī Matiass atsakās pārgulēt ar Flēru, viņi pamazām satuvinās, un izrādās, ka abu sāpīgajā pagātnē ir vairāk kopīga, nekā sākotnēji šķiet.

Viņi labi zina – nekas nespēj sakropļot tik nežēlīgi kā netīras jūtu spēles…”.

10. Tikmēr Daces Judinas darbs “Pēdas putekļos” noslēdz visvairāk pieprasīto grāmatu topu Liepājas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā.

Šī būs laba izvēle detektīvstāstu cienītājiem: “Pēc vizītes pie Ķesterkalnu reģes Silvijas uz naksnīgās šosejas mīklainā avārijā iet bojā ziņu aģentūras īpašnieks Lauris Tuncis; viņa auto lūžņos atrodas ģenerālim Guntim Bozem nolaupītie dokumenti. Melnpils mērs Poķis pēc pamatīga tusiņa tiek ierullēts asfaltā.

Abi upuri cieši saistīti ar skandalozo politisko spēku “Mājai un ģimenei”, kas drīzumā iecerējusi atdzimt ar jaunu līderi. Tikmēr no Sanktpēterburgas arhīva izgaisusi deviņkārtējā slepkavas Alksnīša lieta.

Pēdas ved uz Rīgu…

Tuvējo vēlēšanu gaisotnē šie notikumi rada sprādzienbīstamu gaisotni, kas var apdraudēt ne tikai ģenerāļa Bozes un pulkvežleitnanta Kaķīša, bet daudzu amatpersonu karjeru un dzīvību.

Ekspertu šefs Egons Dambergs ar māsasdēlu Juri Grīsli un komisāru Frici Kraftigu savukārt Ēģiptē meklē tūrfirmas pazudušās darbinieces, tostarp Egona māsu Rasmu. Anna Elizabete devusies viņiem līdzi, lai atgūtu veselību, taču tiek ievilkta bīstamā spēlē un sastop savu bērnu dienu ļaunāko murgu…”