Kā rīkoties pareizāk, vaicājām sertificētai ainavu tehniķei Avitai Jasliņai.

“Tas gluži saprotami, ka, laikam ejot, lielāka vai mazāka dārza saimniekam mainās skatījums un vēlme pēc tā, ko tajā gribas redzēt. Kā liecina pieredze,

bieži uz pārmaiņām iedvesmo vēlēšanās zemei un stādījumiem veltīt mazāk laika un pūļu. Cilvēks saprot, ka… ir par daudz.

Mans uzskats, ka dārza pamatuzdevums ir sniegt prieku un pozitīvas emocijas, nevis sajūtu, ka viss brīvais laiks jāatvēl, tam kalpojot,” A. Jasliņa stāsta.

Ja pieņemts lēmums: no apstrādāta zemes gabala gribas pāriet uz mazāk pūļu prasošu dārzu, tad ainavu tehniķes pirmais ieteikums – definē sev, cik daudz laika un darba gribi (un vari) tam atvēlēt.

Vai tajā vēlies tikai atpūsties, vai varbūt veidosi kādu augu kolekciju.

Iespējams, turpmāk dārzā būs tikai un vienīgi dekoratīvie augi vai arī dažas dobes tiks atstātas garšaugiem un kādam dārzenim.

Pēc tam ļoti ieteicams veikt jau esošo stādījumu revīziju.

Proti, kādi koki, tanī skaitā augļu koki un krūmi, dārzā aug. Kādas ir ziemcietes vai graudzāles? Cik daudz vietas atvēlēts viengadīgiem stādījumiem?

“Ķeroties pie pārmaiņu īstenošanas, vienmēr atgādinu, ka dārzā esošie lielie, vecie koki ir vērtība. Arī dažādi augļu koki. Varbūt pat ne pašu augļu dēļ, bet tā dēļ, lai dārzā būtu vizuāla vertikālā dominante,” uzsver A. Jasliņa.

“Arī augstās, vecās ābeles izskatās lieliski, ja vien tās ir prasmīgi sakoptas un atbrīvotas no zaru saaugumiem.

Vasarās augstie koki sniedz tik ļoti nepieciešamo ēnu un piedod cienījama, pārdomāta dārza noskaņu.”

Sākot esošo stādījumu izvērtēšanu pirms iecerētās rekonstrukcijas, vispirms uzmanība jāpievērš augumā lielākajiem augiem (kokiem), tad vidējiem (krūmiem) un visbeidzot pašiem zemākajiem, kas parasti ir ziemcietes un citas puķes.

Jāpieņem lēmums, tieši kuri koki tiks atstāti, bet kuri, iespējams, kaut kādu veselības problēmu dēļ jāizzāģē. Tas pats jāizdara ar krūmiem.

Palikušo koku un krūmu vainagi noteikti jāsakopj.

Seko laika gaitā savākto, sastādīto graudzāļu, ziemciešu (tanī skaitā hortenziju) izvērtēšana. Kas man no visa esošā patīk? Kas nav vērtīgs, kas kļuvis apgrūtinošs un nesniedz prieku? Ko savā dārzā vairs negribu?

A. Jasliņa: “Ja cilvēks savu dārzu veido, lai tā būtu skaista vieta, tad svarīgi teritoriju nepadarīt par sanatoriju slimiem, savu mūžu nodzīvojušiem, neglītiem augiem.

No nevajadzīgā, maznozīmīgā ir jāatvadās, bet pārējo var pārstādīt.”

Ainavu tehniķe atgādina, ka, plānojot jauno dārzu, būtu jāsāk ar tā zonējumu – cik daudz vietas stādījumiem tiks atvēlēts, kur un kas augs. Tas svarīgi no kompozicionālā un praktiskā, kopšanas viedokļa.

Stādot jaunus augus, vienmēr jāatceras tiem atstāt nepieciešamo vietu, jo mazie stādiņi gadu laikā izaug un sakuplo.

Jebkura dobe prasīs daudz vairāk uzmanības un kopšanas nekā tikai zāliens.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.