J. Lukševics iesaka vasarās doties pastaigās gar jūru un pa atklātām dabas takām, jo tad būs daudz mazāka iespējamība tikt pie nevēlamiem kukaiņu kodumiem. Rudens, pavasaris un pat ziema (pie maza sniedziņa!) patiesībā ir vislabākais laiks, un soļošana būs vieglāka, jo netraucēs ne garā zāle, ne koku biezās lapotnes, ne pārmērīgs karstums.

Ziemā gan gar Kurzemes jūrmalu pastaigāties nav ieteicams, jo ūdens līmenis paaugstinās un ir iespējami stāvkrastu nogruvumi. “Tagad, vasaras otrajā pusē, es katram kurzemniekam ieteiktu noiet gar jūru no Pāvilostas līdz Ventspilij vai otrādi. Manuprāt, šis ir skaistākais Kurzemes jūrmalas posms ar iespaidīgu stāvkrastu un dabas skatiem,” iesaka J. Lukaševics.

Drošiem un apņēmīgiem iesācējiem pieredzējušais soļotājs kā pirmo iesaka izmēģināt apmēram 10–20 kilometrus garu pārgājienu. Jāizvēlas elpojošs, sintētisks apģērbs, bet aukstā laikā nepieciešama termoveļa. Arī vasarā apģērbam jābūt ar garām piedurknēm, lai rokas pasargātu no saules apdegumiem. Obligāti līdzi jāņem kvalitatīvas saulesbrilles, pretiedeguma krēms, cepure ar nagu un pietiekamā daudzumā ūdens. Līdzi jābūt uzlādētiem telefoniem, atstarojošai vestei (visādiem gadījumiem), lukturītim un apvidus kartei, ja nu telefons izlādējies.

“Telefonā ielādējiet kartes. Google kartes šoreiz nederēs, tās noder pilsētvidē. Iesaku bezmaksas LVM GEO, kas ir ērta “Latvijas Valsts mežu” karte ar takām un citu vērtīgu informāciju. Šī karte arī atbalsta gpx failus, kādos parasti ir pārgājienu maršruti, kurus var ielādēt telefonos. Tādējādi kartē parādīsies maršruta līnija, kurai sekot un nebaidīties par nomaldīšanos no maršruta,” stāsta J. Lukševics.

Ārkārtīgi svarīga lieta – ērti apavi, par kuriem jāparūpējas īpaši garajos pārgājienos. Tikai 10 kilometrus gar jūru var mēģināt nosoļot arī sandalēs vai iešļūcenēs. Sporta apavi vai botes var pievilt. Ja tajās iekļūst smiltis un pēdas ir sasvīdušas, ātri gaidiet tulznas, un soļošanas prieks tūlīt būs pagalam. Pieredzējuši aktīvisti izvēlas speciālus pārgājienu puszābakus un vairākus pārus pārgājienu zeķu.

Laikus sameklējiet vieglu, ērtu un pieguļošu mugursomu. Ideāli, ja tā gan ar jostas, gan plecu siksnu. Var ņemt nelielu termosu ar karstu dzērienu, obligāti ūdens pudeli, kā arī mazliet uzkodu. Pārgājiens nav pikniks, tādēļ nevajag līdzi ņemt restorāna cienīgus ēdienus. Var nākties to visu nest atpakaļ mājās. Daudz jādzer ūdens. Arī pirms pārgājiena.

Pārgājienu entuziasts vēl iesaka:

“Nevajag steigties! Izbaudiet pastaigu. Tas gan jāievēro, ka pēc katras noietas stundas jāapstājas, jāievelk elpa un jāuztaisa 10 minūšu pauze, bet ne ilgāk.

Šajā laikā jāpadzeras ūdens un kaut kas jāuzkož. Tikai 10 minūšu pauzi īpaši svarīgi ievērot aukstā laikā un ziemā, jo cilvēks ir iesvīdis un ātri var saaukstēties. Tādēļ labāk ir atrasties kustībā.”

Nonākot finišā, vajadzētu izstaipīt kājas kaut vai ar vienkāršākajiem vingrinājumiem un obligāti pārvilkt virsdrēbes. Somā līdzi jābūt papildu apģērba gabalam, kuru pēc pārgājiena uzreiz pārvilkt, lai drēbes būtu sausas un nepaliktu auksti.

Jānis atgādina mugursomā paredzēt vietu arī saviem atkritumiem, lai nepiecūkotu dabu. Atkritumi jānogādā līdz legālam konteineram, kurš var atrasties arī 20 un vairāk kilometru attālumā.

Visbeidzot zinošais soļotājs sacīja tā: “Ejot pārgājienos, mēs attīrām savas domas un izvēdinām galvu. Pārgājiena laikā iesaku pārdomāt par kādām garīgām vērtībām vai doties savā personīgajā tuksnesī, prom no cilvēkiem, domājot pozitīvas domas un veltot laiku tikai sev!”