Bezmaksas meistarklasi “Dosim lietām otro dzīvi!” rīkoja Liepājas Valsts tehnikums kopā ar uzņēmumu “Liepājas RAS”.

Tajā iesaistījās gan interesenti no malas, gan tehnikuma 1. kursa audzēknes, kas apgūst tērpu izgatavošanas un stila speciālista profesiju.

Guļvietas suņiem un kaķiem tapa vai nu no atnestā trikotāžas vai adīta džempera, kas ikdienā vairs neliek valkāts, vai uz vietas pieejamā tekstilizstrādājuma.

“Biju patīkami pārsteigta par to, cik mums raiti gāja,” atminas D. Maļavkina, jo iepriekšējas prasmes šūšanā nebija nepieciešamas.

Visiem esot labi izdevies ar pirmo piegājienu.

“Priecīgi bija visi, dzirdēju, ka pēc tam vēl taisīs arī mājās. Jo šīs konkrētās aizvedām uz “Libertu”. Līdz ar to sanācis dubultprieks.”

Ieskicējot gultiņu tapšanas procesu, D. Maļavkina teic: “Piegrieztnes taisījām uz vietas. Ļoti vienkāršotu variantu – pamatā ir aplis, uz kuru būvēt gultiņas maliņas. Katrs to izgrieza, es savukārt pārbaudīju, vai aptuveni sakrīt vajadzīgie mēri. Un tad sākām šūt.”

Līdz gatavam rezultātam var nonākt pusotrā stundā, vērtē D. Maļavkina. “Bet, ja ir vairāk cilvēku, tad tas parasti ievelkas ilgāk, jo jāparunā te ar vienu, te ar otru… Tikām galā aptuveni trīs stundās.”

Gultiņas ir siltas un mīkstas, jo pildītas ar sinteponu. Tehnikumam to atvēlējuši uzņēmumi, kuriem pašiem šis materiāls vairs nav vajadzīgs. “Arī tas nonācis otrreizējā apritē, jo tie ir atgriezumi.”

Šūt guļvietu dzīvnieciņiem rosināja D. Maļavkina, viņa pati senāk savam sunim šādu uzšuvusi. “To var izdarīt ātri, un reizē ir pievienotā vērtība,” viņa skaidro.

“Sunim patika, tajā labprāt gulēja.

Ļoti viegla, mīksta un, kas nav mazsvarīgi, ērti izmazgājama. Ja nav pārāk liela, veļasmašīnā iekšā un lieto atkal.”

Vaicāta, no kāda materiāla nevajadzētu šādu guļvietu šūt, D. Maļavkina min tikai mākslīgo ādu.

“Dzīvnieciņš, iespējams, tajā svīdīs, un, kā jau zinām, tad mākslīgās ādas kārtiņa ātri drūp nost. Šīs kripatiņas var sabirt dzīvniekam spalvās. Domāju, ka tas nebūtu labi. Džinss ir ļoti izturīgs materiāls, ilgi kapos, un tā ir kokvilna, līdz ar to elpojoša.”

“Mēs vēlējāmies vērst uzmanību uz vides aizsardzību, kā arī dzīvnieku labturības jautājumiem.

Ikdienā bieži gadās redzēt, kādas sekas videi nodara pārpatēriņš un neaizdomāšanās par procesu nozīmi ilgtermiņā,”

iesaisti skaidro “Liepājas RAS” pārstāve Liāna Palma.

“Guļvietas nolēmām ziedot, lai iepriecinātu “Libertā” mītošos dzīvniekus. Diemžēl attieksme “prom no acīm, prom no prāta…” neattiecas tikai uz atkritumiem – no tās cieš arī dzīvnieki, kuriem svarīgi būt aprūpētiem un mīļotiem.

Meistarklases mērķis bija pievērst uzmanību šīm aktuālajām problēmām mūsu sabiedrībā, kā arī atgādināt, ka katrs var iesaistīties, lai pasauli padarītu labāku.”

Arī turpmāk plānotas nodarbības, kurās no esošajiem resursiem varēs veidot jaunu produktu vai uzlabot to, liekot lietā iztēli un radošumu.

Liepājas Valsts tehnikuma šūšanas darbnīcās ir profesionālas šūšanas iekārtas, un brīdī, kad audzēkņi tās neizmanto, izglītības iestāde dod iespēju citiem.

“Kāpēc lai te vakaros būtu tukšs un kluss, ja resursi ir,” norāda pedagoģe Ligita Reimane.