Jogas skolotājs Sadhguru savā grāmatā ” Iekšējā Inženierija” saka: ” Ja zināt kādus cilvēkus, kuri, šķiet , ir ieguvuši lielāku uztveres skaidrību nekā citi, pavērojiet, kā viņi tur savu ķermeni. Bieži vien viņiem arī tā pat, bez jebkādas praktizēšanas, piemīt zināma stāja. Taču jau ar pavisam nelielām pūlēm var radīt milzu atšķirību. Ja kaut tikai dažās stundas dienā sēdēsiet ar taisnu muguru, tad redzēsiet, ka tas nepārprotami iespaido jūsu dzīvi”.

No šiem teikumiem var secināt, ka pareiza stāja ir pamats cilvēka veselībai un labsajūtai kopumā, jo visas ķermeņa sistēmas ir atkarīgas no ķermeņa sakārtojuma. Pareizi sakārtota mugura nodrošina pareizu iekšējo orgānu novietojumu un efektīvu muskuļu darbu.

Pareiza stāja samazina fizisko un emocionālo spriedzi. Padara pilnīgu elpošanu. Rada pārliecināta, veselīga un pozitīva cilvēka iespaidu. Samazina traumu iespēju. Samazina iespēju rasties galvassāpēm, muguras un locītavu sāpēm.

Pareiza stāja nozīmē, ka cilvēks optimāli, droši un efektīvi spēj izmantot savas ķermeņa iespējas, bez lieka enerģijas patēriņa un protams, tas viss atspoguļojas pozitīvi mūsu emocionālajā pašsajūtā un domu skaidrībā.

Viens no svarīgākajiem faktoriem, lai saglabātu pareizu stāju ir ieradums. Ieradumu var mainīt tikai regulāri koncentrējoties un attīstot iemaņas, lai ķermenis saglabātu pareizu stāvokli līdz brīdim, kad tas notiek automātiski jeb kļūst dabisks stāvoklis. Ieradums ir jāveido, tam ir nepieciešams gribasspēks. It īpaši tad, ja cilvēks daudz laika pavada pie datora, sēžot vai vadot automašīnu vai ir ilglaicīgi kādā citā ķermenim ilglaicīgi nepiemērotā slodzē.

Jogas viens no pamatuzdevumiem ir nostiprināt, sakārtot stāju. Tādēļ nodarbībās tiek praktizēta pareiza sēdēšana, stāvēšana un pozu izpilde. Lai muguru stiprinātu un balstītu tiek veikti gan elpošanas, gan stiepšanās un ķermeņa stiprināšanas vingrinājumi. Kā arī meditācijas un relaksācijas, jo cilvēka emocionālā pašsajūta atspoguļojas ķermenī, tai skaitā stājā.

Viena no vienkāršākajām un primārajām jogas pozām, ko cilvēks var patstāvīgi praktizēt ir kalna poza. Kalna poza no malas var šķist vienkārša, bet tas ir pamats visām pārējām pozām un uzlabo stāju.

1. Nostājieies taisni, pēdu iekšmalas kopā, kāju pirksti, potītes un papēži izlīdzināti. Spiežot papēžus kopā, izpletiet kāju pirkstus. Stiepjot kāju pirkstus prom no sevis, atrodiet līdzsvaru starp pēdu priekšpusi un papēžiem. Sasprindzinot ceļgalus un augšstilbu muskuļus, velciet tos uz iekšu un uz augšu. Ievelciet gurnus, stiepiet astes kaulu uz leju un celiet uz augšu vēdera lejas daļas muskuļus. Stiepiet mugurkaulu uz augšu. Rokas turiet gar sāniem vienā plaknē ar rumpi, plaukstas pavērstas pret sevi. Celiet krūšu kaulu uz augšu, vienlaikus atvelkot plecus atpakaļ un tuvinot lāpstiņas vienu otrai.
2. Turot galvu un kaklu taisnā līnijā, spiediet pēdas uz leju un stāviet tā, lai galvas virsa būtu taisnā līnijā ar pēdām. Skatieties uz priekšu un atrodiet iekšējo līdzsvaru. Vienmērīgi elpojot, turiet pozu 20-30 sekundes, tad atslābinieties.
   ( pozas apraksts no grāmatas B.K.S. Ajengārs ”Jogas gudrība un prakse”)